Mateja 8:5-27
Mateja 8:5-27 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Bet, kad Viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza un sacīja: "Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas." Un Jēzus uz to saka: "Es iešu un to darīšu veselu." Bet virsnieks atbildēja un sacīja: "Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku: ej! - tad viņš iet, un otram: nāc šurp! - tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! - tad tas dara." Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: "Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis. Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā. Bet Valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu trīcēšana." Un Jēzus sacīja virsniekam: "Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis." Un viņa kalps tapa vesels tanī pašā stundā. Jēzus ienāca Pētera namā un redzēja viņa sievasmāti drudzī guļam. Un Viņš satvēra tās roku, tad drudzis viņu atstāja, un viņa uzcēlās un Tam kalpoja. Un, kad vakars metās, tie atveda pie Viņa daudzus velna apsēstus, un Viņš (ļaunos) garus izdzina ar vārdu un dziedināja visus sērdzīgos, ka piepildītos Jesajas vārdi, kas saka: Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.- Bet, ļaužu pulkus ap Sevi redzēdams, Jēzus pavēlēja pārcelties uz otru krastu. Un viens rakstu mācītājs atnāca un uz Viņu sacīja: "Es Tev sekošu, lai kurp Tu ietu." Un Jēzus tam saka: "Lapsām ir alas, putniem apakš debess ir ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur Savu galvu nolikt." Un kāds cits no Viņa mācekļiem sacīja uz Viņu: "Kungs, atļauj man papriekš noiet un apglabāt savu tēvu." Bet Jēzus uz to saka: "Nāc Man pakaļ, un lai miroņi apglabā savus miroņus." Un Viņš iekāpa laivā, un Viņa mācekļi Tam sekoja. Un redzi, liela vētra sacēlās jūrā, tā ka viļņi laivai gāzās pāri, bet Viņš gulēja. Un tie piegāja pie Viņa un modināja Viņu, sacīdami: "Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!" Un Viņš uz tiem saka: "Kam esat tik bailīgi, jūs mazticīgie?" Un Viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, un iestājās pilnīgs klusums. Bet cilvēki brīnīdamies sacīja: "Kas Tas tāds, ka vēji un jūra Tam paklausa?"
Mateja 8:5-27 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Bet kad viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie viņa, to lūdza Un sacīja: „Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas.“ Un Jēzus uz to saka: „Es iešu un to darīšu veselu.“ Bet virsnieks atbildēja un sacīja: „Kungs, es neesmu cienīgs, ka tu nāci manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo ari es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti kara viri; un kad es vienam no tiem saku: ej! tad viņā iet, —un otram: nāc šurp! tad tas nāk, un savam kalpam: dari to, tad tas dara.“ Kad Jēzus to dzirdēja, viņš brīnījās un sacīja tiem, kas viņam sekoja: „Patiesi, es jums saku: ne pie viena Israēlā es tādu ucibu neesmu atradis. Bet es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, īzāku un Jēkabu debesu valstībā. Bet valstibas bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu tricēšana.“ Un Jēzus sacīja virsniekam: „Ej, lai tev notiek, kā tu ticējis.“ Un viņa kalps tapa vesels tanī pašā stundā. Jēzus ienāca Pētcj-a namā un redzēja viņa sievas māti drudzī gujam. Un viņš satvēra tās roku, tad drudzis viņu atstāja, un viņa uzcēlās un tam kalpoja. Un kad vakars metās, tie atveda pie viņa daudzus velna apsēstus, un viņš (ļaunos) garus izdzina ar vārdiem un dziedināja visus sērdzlgos, Ka piepildītos Jesajas vārdi, kas saka: „Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.“ Bet laužu pulkus ap sevi redzē-dams, Jēzus pavēlēja pārcelties uz otru krastu. Un viens rakstu mācītājs atnāca un uz viņu sacīja: „Es tev sekošu, lai kurp tu ietu.“ Un Jēzus tam saka: „Lapsām ir alas, putniem apakš debess ir lizdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur savu galvu nolikt.“ Un kāds cits no viņa mācekļiem sacīja uz viņu: „Kungs, atjauj man papriekšu noiet un aprakt savu tēvu.“ Bet Jēzus uz to saka: „Nāc man pakaļ, un lai miroņi aprok savus mi-roņus.“ Un viņš iekāpa laivā, un viņa mācekļi tam sekoja. Un redzi, liela vētra sacēlās jūrā, tā ka viļņi laivai gāzās pāri, bet viņš gulēja. Un tie piegāja pie viņa un modināja viņu, sacidami: „Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!“ Un viņš uz tiem saka: „Kam esat tik bailīgi, jūs mazticīgie?“ Un viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, un iestājās pilnīgs klusums. Bet cilvēki brīnīdamies sacīja: „Kas tas tāds, ka vēji un jūra tam paklausa?“
Mateja 8:5-27 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Bet kad Jēzus Kapernaumā iegāja, tad viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza Un sacīja: “Kungs, mans kalps guļ paralizēts mājās un cieš lielas mokas.” Un Jēzus uz to sacīja: “Es gribu nākt un to veselu darīt.” Un virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāci apakš mana jumta, bet saki vienu vārdu, tad mans kalps kļūs vesels. Jo arī es esmu cilvēks apakš valdīšanas, un apakš manis ir karavīri; un kad es vienam saku: Ej! Tad viņš iet, - un otram: Nāc šurp! Tad viņš nāk, - un savam kalpam: Dari to! Tad viņš dara.” Kad Jēzus to dzirdēja, tad Viņš brīnījās un sacīja uz tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi, Es jums saku, ka iekš Israēla Es neesmu atradis tādu ticību. Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un no vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu Debesu valstībā. Bet valstības bērni taps izstumti galējā tumsā; tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.” Un Jēzus sacīja uz virsnieku: “Ej, lai tev notiek, kā tu tici. ” Un viņa kalps palika vesels tanī pašā stundā. Un Pētera namā nācis, Jēzus redzēja viņa sievas māti ar drudzi guļam. Un Viņš satvēra viņas roku, tad drudzis no viņas atstājās, un viņa uzcēlusies tiem kalpoja. Un kad vakars metās, tad tie atveda pie Viņa daudz velna apsēstus, un Viņš izdzina garus caur vārdu un dziedināja visus slimos; Ka piepildītos, ko pravietis Jesaja runājis sacīdams: “Viņš ņēma uz sevi mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.” Bet lielus ļaužu pulkus pie Sevis redzēdams, Jēzus pavēlēja uz otru malu pārcelties. Un viens rakstu mācītājs atnāca un uz Viņu sacīja: “Mācītāj, es Tev sekošu, lai kur Tu dotos.” Un Jēzus uz to sacīja: “Lapsām ir alas un putniem apakš debess ir ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav, kur likt Savu galvu. ” Un cits no Viņa mācekļiem uz Viņu sacīja: “Kungs, vēli man vispirms noiet un aprakt savu tēvu.” Bet Jēzus uz to sacīja: “Seko Man, un lai miroņi savus miroņus paši aprok. ” Un Viņš iekāpa laivā un Viņa mācekļi Viņam gāja līdz. Un redzi, liela vētra pacēlās jūrā, ka laiva viļņiem tapa pārņemta, un Viņš gulēja. Un mācekļi piegājuši Viņu modināja un sacīja: “Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!” Un Viņš uz tiem sacīja: “Jūs mazticīgie, kam esat tik bailīgi?” Un Viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, tad palika it klusu. Bet cilvēki brīnīdamies sacīja: “Kas Tas tāds, ka vēji un jūra Tam paklausa?”