Mateja 3:1-17
Mateja 3:1-17 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī: "Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Jo šis ir tas, par kuru pravietis Jesaja runājis, sacīdams: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas." Bet Jānis valkāja kamieļu spalvas drēbes un ādas jostu ap saviem gurniem, viņa barība bija siseņi un kameņu medus. Tad pie viņa izgāja Jeruzāleme un visa Jūdeja, un viss Jordānas apgabals un tika viņa kristīti Jordānas upē, izsūdzēdami savus grēkus. Bet, redzēdams daudz farizeju un saduķeju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: "Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības? Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus. Un neiedomājieties sacīt: mums ir Ābrahāms par tēvu. Jo es jums saku: Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam bērnus. Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet Tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; Tam es neesmu cienīgs kurpes nest, Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni. Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu, un Viņš sakrās Savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni." Tanī laikā Jēzus atnāca no Galilejas pie Jāņa Jordānas krastā, lai tiktu viņa kristīts. Bet Jānis tam pretojās un sacīja: "Man vajadzētu tikt Tevis kristītam, un Tu nāc pie manis." Bet Jēzus tam atbildēja un sacīja: "Tam tā jānotiek! Jo tā mums vajag piepildīt visu taisnību." Tad viņš to atļāva. Un, kad Jēzus bija kristīts, Viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, debesis tika atvērtas, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz Viņu nākam. Un redzi, balss no debesīm sacīja: "Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts."
Mateja 3:1-17 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Tanīs dienās uzstājās Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī: „Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Jo šis ir tas, par kupu pravietis Jesaja runājis, sacīdams: Saucēja balss tuksnesī: sataisiet tā Kunga ceļu, darait līdzenas viņa tekas.“ Bet Jānis valkāja kamieļu spalvas drēbes un ādas jostu ap saviem gurniem, viņa barība bija siseņi un kameņu medus. Tad pie viņa izgāja Jeruzāleme un visa Jūdeja un viss Jardānas apgabals. Un tika viņa kristīti Jardānas upē, izsūdzēdami savus grēkus. Bet redzēdams daudz farizeju un saduķēju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: „Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības? Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus. Un neiedomājieties sacīt Mums ir Ābrahāms par tēvu. Jo es jums saku: Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam bērnus. Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; tam es neesmu cienīgs kurpes nest, viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni. Tam vēteklis rokā, un viņš tīrīs savu klonu, un viņš sakrās savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.“ Tanī laikā Jēzus atnāca no Galilejas pie Jāņa Jardānas krastā, lai tiktu viņa kristīts. Bet Jānis tam pretojās un sacīja: „Man vajadzētu tikt tevis kristītam, un tu nāci pie manis.“ Bet Jēzus tam atbildēja un sacīja: „Tam tā jānotiek! Jo tā mums vajaga piepildīt visu taisnību.“ Tad viņš to atļāva. Un kad Jēzus bija kristīts, viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, de-besis atvērās, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz viņu nākam. Un, redzi, balss no debesīm sacīja: „Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man labs prāts.“
Mateja 3:1-17 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs, un sludināja Jūdu zemes tuksnesī, Sacīdams: “Atgriežaties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt nākusi,” Jo šis ir tas, no kā pravietis Jesaja runājis sacīdams: “Saucēja balss tuksnesī: “Sataisiet Tā Kunga ceļu; dariet līdzenas Viņa takas.”” Bet viņš, Jānis, valkāja kamieļu spalvu drēbes un ādas jostu ap saviem gurniem; un viņa barība bija siseņi un kameņu medus. Tad izgāja pie viņa Jeruzāleme un visa Jūdu zeme un viss Jordānes apgabals, Un tapa no viņa kristīti Jordānē, izsūdzēdami savus grēkus. Un daudz farizeju un saduceju ieraudzījis nākam pie kristības, viņš uz tiem sacīja: “Jūs odžu dzimums, kas jums ir rādījis, izbēgt no nākamās dusmības? Tāpēc nesiet pienākamus atgriešanās augļus. Un nedomājiet pie sevis sacīt: “Mums ir Ābrahāms par tēvu.” Jo es jums saku, ka Dievs no šiem akmeņiem spēj Ābrahāmam bērnus radīt. Un cirvis kokiem jau pie saknes ir pielikts; tāpēc ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un ugunī iemests. Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet kas pēc manis nāk, Tas ir jo spēcīgāks nekā es; Tam es neesmu cienīgs kurpes nest; Tas jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni; Tam vēteklis rokā, un Tas Savu klonu tīrīs caur caurim un sakrās Savus kviešus klētī, bet pelavas Viņš sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.” Tanī laikā Jēzus nāca no Galilejas uz Jordāni pie Jāņa, ka no tā taptu kristīts. Bet Jānis Tam neļāva un sacīja: “Man vajadzētu no Tevis tapt kristītam, un Tu nāc pie manis?” Bet Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Lai nu tā ir, jo tā mums pieklājās, piepildīt visu taisnību. ” Tad viņš to Tam ļāva. Un kad Jēzus bija kristīts, tad Viņš tūdaļ no ūdens izkāpa. Un redzi, debesis atvērās pār Viņu, un Jānis redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz Viņu nākam. Un redzi, balss no debesīm sacīja: “Šis ir Mans mīļais Dēls, pie kā Man ir labs prāts.”