Mateja 20:17-34
Mateja 20:17-34 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Bet dodamies ceļā uz Jeruzālemi Jēzus ņēma divpadsmit mācekļus pie Sevis un iedams tiem sacīja: "Redzi, mēs aizejam uz Jeruzālemi, un Cilvēka Dēlu nodos augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem; un tie Viņu notiesās uz nāvi un nodos pagāniem, lai tie Viņu apmēdītu, šaustu un sistu krustā; un trešā dienā Viņš celsies augšām." Tad Cebedeja dēlu māte nāca ar saviem dēliem pie Viņa, metās zemē un lūdza ko no Viņa. Un Viņš tai sacīja: "Ko tu gribi?" Viņa saka Tam: "Saki, lai šie abi mani dēli sēd Tavā valstībā viens Tev pa labo, otrs pa kreiso roku." Bet Jēzus atbildēja un sacīja: "Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko Es dzeršu?" Tie saka Viņam: "Varam gan." Un Viņš saka tiem: "Manu biķeri jums būs gan dzert, bet sēdēt pie Manas labās un kreisās rokas, to dot Man nepiederas; tas pienākas tiem, kam Mans Tēvs to sagādājis." Un, kad tie desmit to dzirdēja, viņi apskaitās par šiem diviem brāļiem. Bet Jēzus pieaicināja tos un sacīja: "Jūs zināt, ka valdnieki ir kungi pār tautām un lielie kungi tās apspiež. Bet pie jums tā nebūs būt; bet, kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. Un, ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps; tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem." Un, kad tie izgāja no Jērikas, daudz ļaužu tiem sekoja. Un redzi, divi akli sēdēja ceļmalā; kad tie dzirdēja Jēzu garām ejam, tie brēca un sacīja: "Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!" Bet ļaudis apsauca tos, ka tie klusu ciestu; bet tie brēca vēl vairāk un sacīja: "Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!" Un Jēzus apstājās, pasauca tos un sacīja: "Ko jūs gribat, lai Es jums daru?" Tie saka Viņam: "Kungs, ka mūsu acis tiktu atdarītas." Jēzum palika viņu žēl, un Viņš aizskāra to acis, un tie tūdaļ kļuva atkal redzīgi un Viņam sekoja.
Mateja 20:17-34 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Bet dodamies ceļā uz Jeruzālemi, Jēzus ņēma divpadsmit mācekļus pie sevis un iedams tiem sacīja: „Redzi, mēs aizejam uz Jeruzālemi, un Cilvēka Dēlu nodos augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem; un tie viņu notiesās uz nāvi Un nodos pagāniem, lai tie viņu apmēdītu, šaustu un sistu krustā; un trešā dienā viņš celsies augšām.“ Tad Cebedeja dēlu māte nāca ar saviem dēliem pie viņa, metās zemē un lūdza ko no viņa. Un viņš tai sacīja: „Ko tu gribi?“ Viņa saka uz to: „Saki, lai šie mani abi dēli sēd tavā valstībā viens tev pa labo, otrs pa kreiso roku.“ Bet Jēzus atbildēja un sacīja: „Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to kausu, ko es dzeršu? Tie saka uz viņu: „Varam gan.“ Un viņš saka tiem: „Manu kausu jums būs gan dzert, bet sēdēt pie manas labās un kreisās rokas, to dot man nepiederas; tas pienākas tiem, kam mans Tēvs to sagādājis.“ Un kad tie desmit to dzirdēja, viņi apskaitās par šiem diviem brāļiem. Bet Jēzus pieaicināja tos un sacīja: „Jūs zināt, ka valdnieki ir kungi pār tautām, un lielie kungi tās apspiež. Bet pie jums tā nebūs būt; bet, kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. Un ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps; Tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet ka viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem.“ Un kad tie izgāja no Jērikas, daudz ļaužu tiem sekoja. Un redzi, divi akli sēdēja ceļmalā; kad tie dzirdēja Jēzu garām ejam, tie brēca un sacīja: „Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!“ Bet ļaudis apsauca tos, ka tie klusu ciestu; bet tie brēca vēl vairāk un sacīja: „Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!“ Un Jēzus apstājās, pasauca tos un sacīja: „Ko jūs gribat, lai es jums daru?“ Tie saka uz viņu: „Kungs, ka mūsu acis tiktu atdarītas.“ Jēzum palika viņu žēl, un viņš aizkāra to acis, un tie tūdaļ kļuva atkal redzīgi un viņam sekoja.
Mateja 20:17-34 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un noiedams uz Jeruzālemi, Jēzus ņēma divpadsmit mācekļus pie Sevis un ceļā uz tiem sacīja: “Redzi, mēs noejam uz Jeruzālemi, un Cilvēka Dēls taps nodots augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tie Viņu pazudinās pie nāves. Un Viņu nodos pagāniem; tie Viņu apmēdīs, šaustīs un krustā sitīs, un trešā dienā Viņš atkal celsies augšā.” Tad Cebedeja dēlu māte ar saviem dēliem nāca pie Viņa, metās zemē un lūdza ko no Viņa. Un Viņš tai sacīja: “Ko tu gribi?” Tā uz Viņu sacīja: “Saki, lai šie divi mani dēli sēž Tavā valstībā viens Tev pa labo un otrs pa kreiso roku.” Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Jūs nezināt, ko jūs lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko Es dzeršu, un likties kristīties ar kristību, ar ko Es topu kristīts?” Tie uz viņu sacīja: “Varam gan.” Un Viņš uz tiem saka: “Manu biķeri jums gan būs dzert, un ar kristību, ar ko Mani kristīs, jums būs tapt kristītiem; bet sēdēt pie Manas labās un kreisās rokas, Man nepieder dot, bet tas būs tiem, kam Mans Tēvs to novēlējis.” Un kad tie desmit to dzirdēja, tad viņi apskaitās par abiem brāļiem. Bet Jēzus tos aicināja pie Sevis un sacīja: “Jūs zināt, ka pasaules valdnieki pār ļaudīm valda, un lieliem kungiem pār tiem ir vara. Bet pie jums tā nebūs būt; bet ja kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. Un ja kas grib būt jūsu starpā pirmais, tas lai ir jūsu kalps; Tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, ka Viņam taptu kalpots, bet ka Viņš kalpotu, un Savu dzīvību dotu kā atpirkšanas maksu par daudziem.” Un kad tie no Jērikas izgāja, tad Viņam daudz ļaužu sekoja. Un redzi, divi akli sēdēja ceļmalā; kad tie dzirdēja Jēzu garām ejam, tad tie brēca un sacīja: “Apžēlojies par mums, Kungs, Tu Dāvida dēls!” Bet ļaudis tos apsauca, ka tie klusu ciestu; bet tie brēca vēl vairāk un sacīja: “Apžēlojies par mums, Kungs, Tu Dāvida dēls!” Un Jēzus apstājās, tos aicināja un sacīja: “Ko jūs gribat, lai Es jums daru?” Tie uz Viņu saka: “Kungs, ka mūsu acis top atdarītas.” Un Jēzum palika žēl, un Viņš aizskāra viņu acis, un tūdaļ viņu acis tapa gaišas, un tie Viņam sekoja.