Mateja 17:14-20
Mateja 17:14-20 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un, kad tie aizgāja pie ļaudīm, pie Viņa atnāca viens cilvēks, metās Viņa priekšā ceļos un sacīja: "Kungs, apžēlojies par manu dēlu, viņš ir mēnessērdzīgs, un viņam daudz jācieš, jo viņš bieži krīt ugunī un bieži ūdenī. Un es to atvedu pie Taviem mācekļiem, bet tie viņu nevarēja dziedināt." Bet Jēzus atbildēja un sacīja: "Ak, tu neticīgā un samaitātā cilts, cik ilgi Es vēl būšu pie jums? Cik ilgi Es vēl jūs panesīšu? Vediet Man to šurp!" Un Jēzus viņu apdraudēja, un ļaunais gars izgāja no viņa; un zēns kļuva vesels tanī pašā stundā. Tad mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un sacīja: "Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?" Bet Jēzus tiem saka: "Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, - un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.
Mateja 17:14-20 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un kad tie aizgāja pie ļaudīm, pie viņa atnāca viens cilvēks, metās viņa priekšā ceļos. Un sacīja: „Kungs, apžēlojies par manu dēlu, viņš ir mēnessērdzīgs, un viņam daudz jācieš; jo viņš bieži krīt ugunī un bieži ūdenī. Un es to atvedu pie taviem mācekļiem, bet tie viņu nevarēja dziedināt.“ Bet Jēzus atbildēja un sacīja: „Ak tu neticīga un samaitātā cilts, cik ilgi es vēl būšu pie jums? Cik ilgi es vēl jūs panesīšu? Vediet man to šurp!“ Un Jēzus viņu apdraudēja, un Jaunais gars izgāja no viņa; un zēns kļuva vesels tanī pašā stundā. Tad mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un sacīja: „Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?“ Bet Jēzus tiem saka: „Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.
Mateja 17:14-20 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un kad tie nāca pie ļaudīm, tad pie Viņa pienāca kāds vīrs un metās ceļos Viņa priekšā Un sacīja: “Kungs, apžēlojies par manu dēlu, jo viņš ir mēnessērdzīgs un viņam briesmīgi jācieš; jo dažkārt viņš krīt ugunī un dažkārt ūdenī. Un es to pie Taviem mācekļiem esmu atvedis, bet tie to nevarēja veselu darīt.” Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Ak tu neticīgā un netiklā cilts, cik ilgi Es vēl būšu pie jums? Cik ilgi Es jūs panesīšu? Vediet viņu šurp pie Manis.” Un Jēzus viņu apdraudēja, un velns no viņa izbēga; un zēns palika vesels tanī pašā stundā. Tad mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un sacīja: “Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?” Un Jēzus uz tiem sacīja: “Jūsu neticības dēļ; jo patiesi, Es jums saku: kad jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsiet šim kalnam: nocelies no šejienes uz turieni, un viņš nocelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.