Mateja 15:1-39
Mateja 15:1-39 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Tad rakstu mācītāji un farizeji nāca no Jeruzālemes pie Jēzus un sacīja: "Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj vecaju likumus? Jo tie rokas nemazgā, kad ēd maizi." Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: "Kāpēc tad jūs arī pārkāpjat Dieva pavēli savu likumu dēļ? Jo Dievs ir pavēlējis: godā savu tēvu un māti! - un: kas tēvu vai māti nolād, tam būs mirt. Bet jūs mācāt: ja kas saka uz savu tēvu vai māti: kas tev no manis nāktos, lai ir Dievam par upuri, - tam nevajagot vairs godāt savu tēvu vai māti. Tā jūs atceļat Dieva vārdus savu likumu dēļ. Jūs liekuļi! Jesaja ir pareizi par jums pravietojis, sacīdams: šī tauta godā Mani ar savām lūpām, bet viņu sirds ir tālu nost no Manis. Bet velti tie Mani godā, sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi." Un Viņš pieaicināja ļaudis pie Sevis un sacīja tiem: "Klausaities un saprotiet! Ne, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku, bet, kas no mutes iziet, tas sagāna cilvēku." Tad mācekļi pienāca pie Viņa un Tam sacīja: "Vai Tu zini, ka farizeji, Tavus vārdus dzirdēdami, ņēma apgrēcību?" Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Visi dēsti, ko Mans Debesu Tēvs nav dēstījis, tiks izrauti ar saknēm. Atstājiet tos! Tie ir akli akliem ceļa rādītāji; bet, ja akls aklam ceļu rāda, tad abi divi iekritīs bedrē." Bet Pēteris atbildēja un Viņam sacīja: "Izstāsti mums šo līdzību." Un Jēzus sacīja: "Vai tad arī jūs vēl esat nesaprašas? Vai tad jūs nesaprotat, ka viss, kas ieiet mutē, noiet vēderā un tiek izmests laukā. Bet, kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku. Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi. Tas viss sagāna cilvēku, bet ēšana ar nemazgātām rokām cilvēku nesagāna." Un no turienes Jēzus aizgāja un atkāpās Tiras un Sidonas robežās. Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: "Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka." Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: "Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ." Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm." Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: "Kungs, palīdzi man!" Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā." Bet viņa sacīja: "Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda." Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: "Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi." Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā. Un Jēzus aizgāja no turienes; Viņš nāca pie Galilejas jūras, uzkāpa kalnā un tur apsēdās. Un daudz ļaužu atnāca pie Viņa un atveda sev līdzi tizlus, kroplus, aklus, mēmus un daudz citu un nolika tos pie Jēzus kājām, un Viņš dziedināja tos, tā ka ļaudis brīnījās, redzēdami mēmus runājam, kroplus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un viņi slavēja Israēla Dievu. Un Jēzus, pieaicinājis Savus mācekļus, sacīja tiem: "Mana sirds iežēlojas par šiem ļaudīm; jo tie jau trīs dienas pie Manis palikuši, un tiem nav ko ēst. Es negribu tos neēdušus atlaist, ka tie ceļā nenonīkst." Un mācekļi Viņam sacīja: "Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes, lai paēdinātu tādu pulku ļaužu?" Un Jēzus tiem sacīja: "Cik jums ir maizes?" Tie atbildēja: "Septiņas un kāds mazums zivtiņu." Un Viņš lika ļaudīm apsēsties zemē, ņēma tās septiņas maizes un tās zivis, pateicās, pārlauza un deva tās mācekļiem un mācekļi ļaudīm. Un viņi ēda un paēda, un no atlikušām druskām salasīja septiņus grozus pilnus. Bet to, kas ēduši, bija četri tūkstoši vīru, neskaitot sievas un bērnus. Un Viņš atlaida ļaudis, kāpa laivā un nonāca Magadanas robežās.
Mateja 15:1-39 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Tad rakstu mācītāji un farizēji nāca no Jeruzālemes pie Jēzus un sacīja: „Kāpēc tavi mācekļi pārkāpj vecaju likumus? Jo tie rokas nemazgā, kad ēd maizi.“ Bet viņš atbildēja un tiem sacīja: „Kāpēc tad jūs ari pārkāpjat Dieva pavēli savu likumu dēļ? Jo Dievs ir pavēlējis: godā savu tēvu un mātil un: kas tēvu vai māti nolād, tam būs mirt. Bet jūs mācāt: ja kas sakot uz savu tēvu vai māti: kas tev no manis nāktos, lai ir Dievam par upuri, tam nevajagot vairs godāt savu tēvu vai māti. Tā jūs atceļat Dieva vārdus savu likumu dēļ. Jūs liekuļi! Jesaja ir pareizi par jums sludinājis, sacīdams: Šī tauta godā mani ar savām lūpām, bet viņu sirds ir tālu nost no manis. Bet velti tie mani godā, sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi.“ Un viņš pieaicināja ļaudis pie sevis un sacīja tiem: „Klausaities un saprotiet! Ne, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku; bet, kas nomutēs iziet, tas sagāna cilvēku.“ Tad mācekļi pienāca pie viņa un uz to sacīja: „Vai tu zini, ka farizēji, tavus vārdus dzirdēdami, ņēma apgrē-cību?“ Bet viņš atbildēja un sacīja: „Visi dēsti, ko mans debesu Tēvs nav dēstījis, tiks izrauti ar saknēm. Atstājiet tos! Tie ir akli akliem ceļa rādītāji; bet, ja akls aklam ceļu rāda, tad abi divi iekritis bedrē.“ Bet Pēteris atbildēja un uz viņu sacīja: „Izstāsti mums šo līdzību.“ Un Jēzus sacīja: „Vai tad ir jūs vēl esat nesaprašas? Vai tad jūs nesaprotat, ka viss, kas ieiet mutē, noiet vēderā un tiek izmests laukā. Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku. Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķī-stība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi. Viss tas sagāna cilvēku, bet ēšana ar nemazgātām rokām cilvēku nesagāna.“ Un no turienes Jēzus aizgāja un atkāpās Tiras un Sidonas robežās. Un redzi, viena kānaniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: „Ak Kungs, tu Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.“ Bet viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad viņa mācekļi pienāca, lūdza to un sacīja: „Atlaidi to, jo tā brēc mums pakaļ.“ Bet viņš atbildēja un sacīja: „Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.“ Bet tā nāca, metās viņa priekšā zemē un sacīja: „Kungs, palīdzi man!“ Bet viņš atbildēja un sacīja: „Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā.“ Bet viņa sacīja: „Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd 110 druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda.“ Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: „Ak sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.“ Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā. Un Jēzus aizgāja no turienes; viņš nāca pie Galilejas jūpas, uzkāpa kalnā un tur apsēdās. Un daudz ļaužu atnāca pie viņa un atveda sev līdzi tizlus, kropļus, aklus, mēmus un daudz citu un nolika tos pie Jēzus kājām, un viņš dziedināja tos, Tā ka ļaudis brīnījās, redzēdami mēmus runājam, kropļus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un viņi slavēja Israēla Dievu. Un Jēzus, pieaicinājis savus mācekļus, sacīja tiem: „Mana sirds iežēlojas par šiem ļaudīm; jo tie jau trīs dienas pie manis palikuši, un tiem nav ko ēst. Es negribu tos neēdušus atlaist, ka tie ceļā nenonīkst.“ Un mācekļi uz to sacīja: „Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes lai paēdinātu tādu pulku ļaužu?“ Un Jēzus tiem sacīja: „Cik ir jums maizes?“ Tie atbildēja: „Septiņas un kāds mazums zivtiņu.“ Un viņš lika ļaudīm apsēsties zemē, Ņēma tās septiņas maizes un tās zivis, pateicās, pārlauza un deva tās mācekļiem, un mācekli ļaudīm. Un viņi ēda un paēda, un no atlikušām druskām salasīja septiņus grozus pilnus. Bet to, kas ēduši, bija četri tūkstoši vīru, neskaitot sievas un bērnus. Un viņš atlaida ļaudis, kāpa laivā un nonāca Magadanas robežās.
Mateja 15:1-39 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Tad rakstu mācītāji un farizeji no Jeruzālemes nāca pie Jēzus sacīdami: “Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj vecaju likumus? Jo tie savas rokas nemazgā, kad maizi ēd.” Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Kāpēc jūs arīdzan pārkāpjat Dieva bauslību caur saviem likumiem? Jo Dievs ir pavēlējis un sacījis: “Godā savu tēvu un māti!” Un: “Kas savu tēvu vai māti lād, tam būs mirt.” Bet jūs māciet, ja kas sakot uz tēvu vai māti: “Kas tev no manis varētu par labu nākt, tas lai ir Dievam par upuri!” tas labi darot. Tāds tiešām savu tēvu un savu māti negodās. Tad jūs nu Dieva bauslību nicināt caur saviem likumiem. Jūs liekuļi, pareizi Jesaja par jums sludinājis sacīdams: “Šie ļaudis pie Manis turas ar savu muti un godā Mani ar savām lūpām; bet viņu sirds ir tālu nost no Manis. Bet velti tie Mani cienī, mācīdami mācības, kas ir cilvēku pavēles,”” Un Viņš ļaudis pieaicinājis uz tiem sacīja: “Klausāties un saprotiet. Kas mutē ieiet, tas cilvēku nesagāna; bet kas no mutes iziet, tas cilvēku sagāna.” Tad Viņa mācekļi piegājuši sacīja uz Viņu: “Vai Tu zini, ka farizeji, Tavus vārdus dzirdēdami, apgrēcību ņēmuši?” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Visi dēsti, ko Mans Debesu Tēvs nav dēstījis, taps izrauti ar saknēm. Atstājieties no tiem; tie ir akli akliem ceļa rādītāji; bet ja akls aklam ceļu rāda, tad abi divi kritīs bedrē.” Tad Pēteris atbildēja un uz Viņu sacīja: “Izstāsti mums šo līdzību.” Un Jēzus sacīja: “Vai tad arī jūs vēl esat nesaprašas? Vai jūs vēl nenomanāt, ka viss, kas mutē ieiet tas noiet vēderā un top izmests caur vēderu. Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas cilvēku sagāna. Un no sirds nāk ļaunas domas, slepkavības, laulības pārkāpšanas, maucības, zādzības, nepatiesas liecības, zaimošanas. Viss tas cilvēku sagāna; bet nemazgātām rokām ēst tas cilvēku nesagāna.” Un no turienes izgājis, Jēzus atkāpās pret Tirus un Sidonas robežām. Un redzi, viena Kanaāniešu sieva, no tām pašām robežām izgājusi, uz Viņu sauca sacīdama: “Ak Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani; mana meita top no velna nežēlīgi vārdzināta.” Un Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Un Viņa mācekļi piegājuši Viņu lūdza un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es neesmu sūtīts, ka vien pie pazudušām avīm no Israēla cilts.” Bet tā nāca, metās zemē Viņa priekšā un sacīja: “Kungs, palīdzi man!” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Neklājās, bērniem maizi atņemt un sunīšiem mest priekšā.” Viņa sacīja: “Tā ir gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no drusciņām, kas no viņu kungu galda nokrīt.” Tad Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ak sieva, tava ticība ir liela; lai tev notiek, kā tu gribi;” un viņas meita tapa vesela tai pašā stundā. Un Jēzus aizgāja no turienes un nāca pie Galilejas jūras, un uzkāpa kalnā un tur apsēdās. Un daudz ļaužu atnāca pie Viņa un atveda līdz tizlus, aklus, mēmus, kropļus un daudz citus, un nometa tos Jēzum pie kājām, un Viņš tos dziedināja. Tā ka ļaudis brīnījās, kad redzēja mēmus runājam, kropļus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un teica Israēla Dievu. Un Jēzus, Savus mācekļus pie Sevis aicinājis, sacīja: “Mana sirds par ļaudīm, iežēlojās, jo tie nu trīs dienas pie Manis palikuši, un tiem nav ko ēst; un Es tos negribu atlaist neēdušus, ka tie uz ceļa nenonīkst badā.” Un Viņa mācekļi uz To sacīja: “Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes, ka pieēdinājām tādu pulku ļaužu?” Un Jēzus uz tiem sacīja: “Cik jums maizes?” Tie sacīja: “Septiņas un maz zivtiņu.” Un Viņš ļaudīm lika pie zemes apsēsties. Un septiņas maizes un zivis ņēmis, Viņš pateicās un pārlauza un deva Saviem mācekļiem, un mācekļi ļaudīm. Un viņi visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām septiņus kurvjus pilnus. Un to, kas bija ēduši, bija četrtūkstoš vīri, bez sievām un bērniem. Un Viņš ļaudis atlaidis, kāpa laivā un nāca uz Magdaļas robežām.