Lūkas 8:27-39
Lūkas 8:27-39 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Kad Viņš izkāpa malā, Viņam nāca no pilsētas pretī kāds vīrs, kas bija ļaunu garu apsēsts; jau ilgu laiku viņš nebija apģērbis drēbes un viņš neuzturējās mājās, bet dzīvoja kapenēs. Viņš, ieraudzījis Jēzu, iebrēcās un nometās Viņa priekšā ceļos un sacīja skaļā balsī: "Ko Tu gribi no manis, Jēzu, Tu visuaugstākā Dieva Dēls? Es Tevi lūdzu, nemoki mani." Jēzus bija nešķīstam garam pavēlējis atstāt šo cilvēku, jo tas bieži bija viņu plosījis, un, kaut gan to bija sējuši važām un dzelžiem un turējuši zem uzraudzības, tas tomēr bija važas pārrāvis, un ļaunais to bija dzinis uz tuksnesi. Tad Jēzus viņam jautāja: "Kā tevi sauc?" Viņš sacīja: "Leģions." Jo daudz ļaunu garu bija viņā iegājuši. Tie Viņu lūdza, lai Viņš tiem nepavēlētu nobraukt bezdibenī. Bet tur bija liels cūku pulks ganos uz kalna. Un ļaunie gari Viņu lūdza, lai atļaujot tiem ieiet cūkās - un Viņš tiem to atļāva. Un ļaunie gari, no cilvēka izgājuši, iegāja cūkās, un ganāmais pulks nogāzās no kalna ezerā un noslīka. Kad gani redzēja notikušo, tie aizbēga un stāstīja par to pilsētā un ciemos. Un ļaudis izgāja notikušo redzēt un nāca pie Jēzus un atrada cilvēku, no kura ļaunie gari bija izgājuši, sēžam pie Jēzus kājām apģērbtu un pie pilna prāta, un viņi izbijās. Un arī tie, kas to bija redzējuši, atstāstīja viņiem, kā apsēstais bija tapis dziedināts. Un visi geraziešu apgabala iedzīvotāji lūdza Viņu aiziet no viņiem, jo lielas bailes tos bija pārņēmušas. Un Viņš iekāpa laivā un griezās atpakaļ. Bet vīrs, no kura ļaunie gari bija izgājuši, lūdza atļaut tam palikt pie Viņa. Bet Jēzus to atlaida, sacīdams: "Atgriezies savās mājās un izstāsti, ko Dievs tev ir darījis." Un viņš nogāja un pasludināja visā pilsētā, ko Jēzus tam bija darījis.
Lūkas 8:27-39 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Kad viņš izkāpa malā, viņam nāca no pilsētas pretī kāds vīrs, kas bija ļaunu garu apsēsts; jau ilgu laiku viņš nebija apģērbis drēbes un viņš neuzturējās mājās, bet dzīvoja kapenēs. Viņš, ieraudzījis Jēzu, iebrēcās un nometās viņa priekšā ceļos un sacīja skaļā balsī: „Ko tu gribi no manis, Jēzu, tu Visaugstākā Dieva Dēls? Es tevi lūdzu nemoki mani.“ Jēzus bija nešķīstam garam pavēlējis atstāt šo cilvēku, jo tas bieži bija viņu plosījis, un, kaut gan to bija sējuši važām un dzelžiem un turējuši zem uzraudzības, tas tomēr bija važas pārrāvis, un ļaunais to bija dzinis uz tuksnesi. Tad Jēzus viņam jautāja: „Kā tevi sauc?“ Viņš sacīja: „Leģions.“ Jo daudz ļaunu garu bija viņā iegājuši. Tie viņu lūdza, lai viņš tiem nepavēlētu nobraukt bezdibenī. Bet tur bija liels cūku pulks ganos uz kalna. Un ļaunie gari viņu lūdza, lai atļaujot tiem ieiet cūkās—un viņš tiem to atļāva. Un ļaunie gari, no cilvēka izgājuši, iegāja cūkās, un ganāmais pulks nogāzās no kalna ezerā un noslīka. Kad gani redzēja notikušo, tie aizbēga un stāstīja par to pilsētā un ciemos. Un ļaudis izgāja notikušo redzēt un nāca pie Jēzus un atrada cilvēku, no kura ļaunie gari bija izgājuši, sēžam pie Jēzus kājām apģērbtu un pie pilna prāta, un viņi izbijās. Un ari tie, kas to bija redzējuši, atstāstīja viņiem, kā apsēstais bija tapis dziedināts. Un visi geraziešu apgabala iedzīvotāji lūdza viņu aiziet no viņiem, jo lielas bailes tos bija pārņēmušas. Un viņš iekāpa laivā un griezās atpakaļ. Bet vīrs, no kufa ļaunie gari bija izgājuši, lūdza atļaut tam palikt pie viņa. Bet Jēzus to atlaida, sacīdams: „Atgriezies savās mājās un izstāsti, ko Dievs tev ir darījis.“ Un viņš nogāja un pasludināja visā pilsētā, ko Jēzus tam bija darījis.
Lūkas 8:27-39 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Viņam pie malas izejot kāds vīrs no pilsētas sastapa, kas jau ilgi bija velnu apsēsts, un neapvilka drēbes, un nedzīvoja mājās, bet kapos. Šis, Jēzu redzēdams, brēca un krita zemē Viņa priekšā un sacīja ar stipru balsi: “Kas man ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva Tā Visaugstākā Dēls? Es Tevi lūdzu, nemoki mani!” Jo Viņš nešķīstam garam pavēlēja, atstāties no cilvēka, jo tas viņu jau ilgu laiku bija plosījis, un viņš ar ķēdēm un saitēm tapa saistīts un tapa apsargāts, bet saites saraustījis, viņš no velna tapa dzīts uz tuksnesi. Un Jēzus tam jautāja sacīdams: “Kā tev vārds?” Un viņš sacīja: “Leģions,” jo daudz velni iekš tā bija iegājuši Un tie Viņam lūdza, lai tiem nepavēlētu bezdibenī nokāpt. Bet tur bija liels cūku ganāmpulks ganos uz kalna, un tie Viņu lūdza, ka Viņš tiem atļautu ieiet cūkās. Un Viņš tiem atļāva. Un velni no cilvēka atstājušies iegāja cūkās, un ganāmpulks no kraujas nogāzās ezerā un noslīka. Bet gani redzējuši, kas notika, aizbēga, un nogājuši to pasludināja pilsētā un ciemos. Bet tie izgāja, lai redzētu, kas noticis, un nāca pie Jēzus un atrada cilvēku, no kā velni bija atstājušies, apģērbtu un prātīgu pie Jēzus kājām sēžam, un tie bijās. Un arī tie, kas to bija redzējuši, pasludināja viņiem, kā velna apsēstais tapis pestīts. Un viss ļaužu pulks no Gadariešu tiesas Viņu lūdza, ka no tiem aizietu, jo tie no lielām bailēm bija pārņemti, un Viņš kāpa laivā un griezās atpakaļ. Bet vīrs, no kā velni bija atstājušies, Viņu ļoti lūdza, ka pie Viņa varētu palikt, bet Jēzus to atlaida sacīdams: “Griezies atpakaļ uz savām mājām un izteic, kādas lielas lietas Dievs tev ir darījis.” Un tas nogāja un pa visu pilsētu pasludināja, kādas lielas lietas Jēzus tam bija darījis.