Lūkas 19:29-48
Lūkas 19:29-48 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Kad nu Viņš bija tuvu pie Betfagas un Betānijas, pie tā sauktā Eļļas kalna, tad Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem, tiem sacīdams: "Eita uz to ciemu, kas atrodas jūsu priekšā; tur jūs atradīsit piesietu ēzeļa kumeļu, uz kura vēl neviens cilvēks nav sēdējis. To atraisait un atvediet šurp. Un, ja kāds jums jautā, kāpēc jūs to atraisāt, tad atbildiet: Tam Kungam viņa vajag." Un tie, kas bija sūtīti, nogāja un atrada tā, kā Viņš tiem bija sacījis. Bet, kad tie gribēja atraisīt kumeļu, tā īpašnieki viņiem jautāja: "Kāpēc jūs to raisāt vaļā?" Bet tie atbildēja: "Tam Kungam viņa vajag." Un, aizveduši to Jēzum, tie uzklāja kumeļam savas drēbes un uzsēdināja Jēzu tam virsū. Bet, Viņam jājot, tie izklāja savas drēbes uz ceļu. Bet, kad Viņš tuvojās Eļļas kalna nogāzei, viss mācekļu pulks skaņā balsī priecīgi sāka slavēt Dievu par visiem brīnuma darbiem, kurus tie bija redzējuši, un sauca: "Slavēts, kas nāk, mūsu Ķēniņš, Tā Kunga Vārdā! Debesīs nu ir miers un slava augstībā." Tad kādi no farizejiem, kas bija starp ļaudīm, Viņam sacīja: "Mācītāj, apsauc Savus mācekļus!" Bet Viņš atbildēja: "Es jums saku: ja šie klusēs, tad akmeņi brēks." Un, pienācis tuvu, Viņš, pilsētu ieraudzījis, raudāja par viņu un sacīja: "Kaut arī tu šodien zinātu, kas tev pie miera vajadzīgs! Bet vēl tas ir apslēpts tavām acīm. Jo nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki ap tevi cels nocietinājumus, tevi ielenks un no visām pusēm spaidīs. Tie tevi nopostīs līdz pamatiem un tavus bērnus, neatstādami no tevis akmeni uz akmens, tāpēc ka tu neesi atzinusi savu apžēlošanas laiku." Pēc tam Viņš iegāja Templī un sāka izdzīt pārdevējus, sacīdams uz tiem: "Ir rakstīts: Mans nams ir lūgšanas nams, - bet jūs to esat pārvērtuši par laupītāju bedri." Viņš katru dienu mācīja Templī. Bet augstie priesteri un rakstu mācītāji, arī tie, kas stāvēja tautas priekšgalā, domāja par to, kā Viņu nomaitāt, bet nezināja, kā to darīt, jo visa tauta Viņam bija pieķērusies un klausīja Viņu.
Lūkas 19:29-48 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Kad nu Viņš bija tuvu pie Betfagas un Betānijas, pie tā sauktā Eļļas kalna, tad Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem, tiem sacīdams: "Eita uz to ciemu, kas atrodas jūsu priekšā; tur jūs atradīsit piesietu ēzeļa kumeļu, uz kura vēl neviens cilvēks nav sēdējis. To atraisait un atvediet šurp. Un, ja kāds jums jautā, kāpēc jūs to atraisāt, tad atbildiet: Tam Kungam viņa vajag." Un tie, kas bija sūtīti, nogāja un atrada tā, kā Viņš tiem bija sacījis. Bet, kad tie gribēja atraisīt kumeļu, tā īpašnieki viņiem jautāja: "Kāpēc jūs to raisāt vaļā?" Bet tie atbildēja: "Tam Kungam viņa vajag." Un, aizveduši to Jēzum, tie uzklāja kumeļam savas drēbes un uzsēdināja Jēzu tam virsū. Bet, Viņam jājot, tie izklāja savas drēbes uz ceļu. Bet, kad Viņš tuvojās Eļļas kalna nogāzei, viss mācekļu pulks skaņā balsī priecīgi sāka slavēt Dievu par visiem brīnuma darbiem, kurus tie bija redzējuši, un sauca: "Slavēts, kas nāk, mūsu Ķēniņš, Tā Kunga Vārdā! Debesīs nu ir miers un slava augstībā." Tad kādi no farizejiem, kas bija starp ļaudīm, Viņam sacīja: "Mācītāj, apsauc Savus mācekļus!" Bet Viņš atbildēja: "Es jums saku: ja šie klusēs, tad akmeņi brēks." Un, pienācis tuvu, Viņš, pilsētu ieraudzījis, raudāja par viņu un sacīja: "Kaut arī tu šodien zinātu, kas tev pie miera vajadzīgs! Bet vēl tas ir apslēpts tavām acīm. Jo nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki ap tevi cels nocietinājumus, tevi ielenks un no visām pusēm spaidīs. Tie tevi nopostīs līdz pamatiem un tavus bērnus, neatstādami no tevis akmeni uz akmens, tāpēc ka tu neesi atzinusi savu apžēlošanas laiku." Pēc tam Viņš iegāja Templī un sāka izdzīt pārdevējus, sacīdams uz tiem: "Ir rakstīts: Mans nams ir lūgšanas nams, - bet jūs to esat pārvērtuši par laupītāju bedri." Viņš katru dienu mācīja Templī. Bet augstie priesteri un rakstu mācītāji, arī tie, kas stāvēja tautas priekšgalā, domāja par to, kā Viņu nomaitāt, bet nezināja, kā to darīt, jo visa tauta Viņam bija pieķērusies un klausīja Viņu.
Lūkas 19:29-48 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Kad nu viņš bija tuvu pie Betfagas un Betānijas, pie tā sauktā Eļļas kalna, tad viņš sūtījadivus no saviem mācekļiem, Tiem sacīdams: „Eita uz to miestu, kas atrodas jūsu priekšā; tur jūs atradīsit piesietu ēzeļa kumeļu, uz kuju vēl neviens cilvēks nav sēdējis. To atraisait un atvediet šurp. Un ja kāds jums jautā, kāpēc jūs to atraisāt, tad atbildiet: Tam Kungam viņa vajaga.“ Un tie, kas bija sūtīti, nogāja un atrada tā, kā viņš tiem bija sacījis. Bet kad tie gribēja atraisīt kumeļu, tā īpašnieki viņiem jautāja: „Kāpēc jūs to raisāt vaļā?“ Bet tie atbildēja: „Tam Kungam viņa vajaga.“ Un aizveduši to Jēzum, tie uzklāja kumeļam savas drēbes un uzsēdināja Jēzu tam virsū. Bet, viņam jājot, tie izklāja savas drēbes uz ceļu. Bet, kad viņš tuvojās Ellas kalna nogāzei, viss mācekļu pulks skaņā balsī priecīgi sāka slavēt Dievu par visiem brīnumdarbiem, kujrus tie bija redzējuši, Un sauca: „Slavēts, kas nāk, mūsu ķēniņš, tā Kunga vārdā! Debesīs nu ir miers, un slava augstībā.“ Tad kādi no farizējiem, kas bija starp ļaudīm, viņam sacīja: „Mācītāj, apsauc savus mācekļus!“ Bet viņš atbildēja: „Es jums saku, ja šie klusēs, tad akmeņi brēks.“ Un pienācis tuvu, viņš, pilsētu ieraudzījis, raudāja par viņu Un sacīja: „Kaut arī tu šodien zinātu, kas tev pie miera vajadzīgs! Bet vēl tas ir apslēpts tavām acīm. Jo nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki ap tevi cels nocietinājumus, tevi ielenks un no visām pusēm spaidīs. Tie tevi nopostīs līdz pamatiem un tavus bērnus, neatstādami no tevis akmeni uz akmens, tāpēc ka tu neesi atzinusi savu apžēlošanas laiku.“ Pēc tam viņš iegāja dievnamā un sāka izdzīt pārdevējus, Sacīdams uz tiem: „Ir rakstīts: Mans nams ir lūgšanas nams, bet jūs to esat pārvērtuši par laupītāju bedri.“ Viņs katru dienu mācīja templī. Bet augstie priestejri un rakstu mācītāji, ir tie, kas stāvēja tautas priekšgalā, domāja par to, kā viņu nomaitāt, Bet nezināja, kā to darīt, jo visa tauta viņam bija pieķērusies un klausīja viņu.
Lūkas 19:29-48 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un notikās, kad Viņš tuvu nāca pie Betfagas un Betānijas, pie kalna, kas top saukts Eļļas kalns, tad Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem Un sacīja: “Ejat uz ciemu, kas jūsu priekšā, un tur nākuši jūs atradīsiet kumeļu piesietu, uz kā vēl neviens nav sēdējis, to atraisiet un atvediet. Un ja kāds jums vaicās, kādēļ jūs to atraisiet, tad sakāt viņam: Tam Kungam tā vajag.” Un tie izsūtītie nogāja un atrada, kā Viņš tiem bija sacījis. Un kad tie kumeļu atraisīja, tad tie, kam tas piederēja, uz tiem sacīja: “Kāpēc jūs kumeļu atraisiet?” Bet tie sacīja: “Tam Kungam to vajag.” Un tie to atveda pie Jēzus un, savas drēbes kumeļam uzlikuši, tie sēdināja Jēzu virsū. Un Viņam jājot tie savas drēbes paklāja uz ceļu. Un kad Viņš jau tuvu bija nācis, kur sāk kāpt zemē no Eļļas kalna, tad viss mācekļu pulks iesāka Dievu priecīgi slavēt ar skaņu balsi par visiem brīnumiem, ko tie bija redzējuši, Sacīdami: “Slavēts ir Ķēniņš, kas nāk Tā Kunga Vārdā, miers debesīs un gods augstībā.” Un kādi farizeji no ļaužu pulka sacīja uz Viņu: “Mācītāj, apsauc Savus mācekļus.” Un Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Es jums saku, ja šie cietīs klusu, tad akmeņi brēks.” Un kad Viņš tuvu klāt nāca, tad Viņš uzlūkoja pilsētu un raudāja par to Sacīdams: “Kaut jel tu arī zinātu un šinī pašā un savā laikā, ko pie tava miera vajag! Bet nu tas ir apslēpts no tavām acīm. Jo laiks nāks pār tevi, ka tavi ienaidnieki apkārt ap tevi apmetīs ratu nometni, tevi aplenks un visās malās spaidīs, Un tevi gluži izpostīs līdz ar taviem bērniem tavā vidū un akmeni uz akmens neatstās, tāpēc ka tu savas piemeklēšanas laiku neesi atzinusi.” Un Viņš gāja Dieva namā un sāka izdzīt, kas tur iekšā pirka un pārdeva, Uz tiem sacīdams: “Tā ir rakstīts: “Mans nams ir lūgšanas nams, bet jūs to esat darījuši par slepkavu bedri.”” Un Viņš mācīja ikdienas Dieva namā. Bet augstie priesteri un rakstu mācītāji ar ļaužu virsniekiem meklēja Viņu nokaut, Un neatrada, kā to darīt, jo visi ļaudis Viņam piekrita un klausījās Viņu.