3. Mozus 6:8-13
3. Mozus 6:8-13 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un viņi lai paņem pilnu sauju no ēdamā upura kviešu miltiem un no eļļas, un visu vīraku, kas tiek likts uz ēdamā upura, un to lai aizdedzina uz altāra par patīkamu smaržu, par piemiņu Tā Kunga priekšā. Bet pārpalikumu lai apēd Ārons un viņa dēli; kā neraudzētas maizes lai to ēd svētā vietā, viņi to lai ēd Saiešanas telts pagalmā. Lai netiek cepta raudzēta maize, viņu tiesu Es tiem esmu devis no saviem uguns upuriem; tas ir augsti svēts itin kā grēku upuris un kā vainas izpirkšanas upuris. Ikviens vīrs no Ārona cilts lai ēd; tas lai ir mūžīgs likums viņu cilšu ciltīm par Tā Kunga uguns upuriem; ikviens, kas tiem pieskaras, lai top svēts." Un Tas Kungs runāja uz Mozu: "Šis ir Ārona un viņa dēlu upuris, ko tie pienes Tam Kungam viņu svētīšanas dienā: desmitā daļa ēfas smalku kviešu miltu pastāvīgam ēdamam upurim, viena tā daļa rītā, bet otra - vakarā.
3. Mozus 6:8-13 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un viņi lai paņem pilnu sauju no ēdamā upura kviešu miltiem un no eļļas un visu vīrāku, kas tiek likts uz ēdamā upura, un to lai kvēpina uz altāfa par patīkamu smaržu, par piemiņu tā Kunga priekšā. Bet pārpalikumu lai apēd Arons un viņa dēli; kā neraudzētas maizes lai to ēd svētā vietā, viņiem to būs ēst saiešanas telts pagalmā. Lai netiek cepta raudzēta maize, viņu tiesu Es tiem esmu devis no saviem uguns upuriem; tas ir augsti svēts itin kā grēku upuris un kā vainas izpirkšanas upuris. Ikviens vīrietis no Arona cilts lai ēd; tas lai ir mūžīgs likums viņu cilšu ciltīm par tā Kunga uguns upuriem: ikviens, kas tiem pieskaras, lai top svēts.“ Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams: „Šis ir Ārona un viņa dēlu dāvanu upuris, ko tie pienes tam Kungam viņu svētīšanas dienā: desmitā daļa ēfas smalku kviešu miltu pastāvīgam ēdamam upurim, viena tā daļa rītā, bet otra—vakarā.
3. Mozus 6:8-13 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja: “Pavēli Āronam un viņa dēliem un saki: šis ir dedzināmā upura likums. Šim dedzināmam upurim uz altāra būs degt visu nakti līdz rītam, un ar to altāra uguns paliks degošs. Un priesterim būs apvilkt savas linu drēbes un linu bikses uz savu miesu un saņemt pelnus, kad uguns uz altāra sadedzinājis dedzināmo upuri un nobērt tos altārim sānis. Tad viņam būs novilkt savas drēbes un citas drēbes apvilkt, un pelnus iznest ārā no nometnes kādā šķīstā vietā. Un ugunij uz altāra tā būs palikt degošam un nebūs izdzist. Tur virsū priesterim ik rītu malku būs iededzināt, un uz to būs likt dedzināmo upuri un uz tā iededzināt pateicības upura taukus. Ugunij uz altāra vienmēr būs degt un nebūs izdzist.