Jozuas 5:1-9
Jozuas 5:1-9 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un notika, ka visi amoriešu ķēniņi, kuri mīt viņpus Jordānas pret rietumiem, un visi kānaāniešu ķēniņi, kuri dzīvo jūras malā, dzirdēja, ka Tas Kungs bija licis izsīkt Jordānas ūdenim Israēla bērnu priekšā, līdz tie visi bija pārgājuši pāri, un tad viņu sirdis kļuva bailīgas, un tiem vairs nebija drosmes stāties pretim Israēla bērniem. Tanī laikā Tas Kungs sacīja Jozuam: "Taisi sev akmens nažus un sāc apgraizīt Israēla bērnus pa otram lāgam." Tad Jozua sev izgatavoja akmens nažus, un viņš apgraizīja Israēla bērnus pie Gibeas-Aralotas . Un redzi, iemesls, kādēļ Jozua apgraizīja tautu, visus vīrus, kas bija izgājuši no Ēģiptes: visi karavīri bija pa ceļam nomiruši tuksnesī, nākot no Ēģiptes. Pa to laiku no jauna neviens nebija ticis apgraizīts. Jo apgraizīta bija visa tā tautas daļa, kas bija iznākusi no Ēģiptes, bet tā tautas daļa, kas bija dzimusi tuksnesī, pa ceļam no Ēģiptes nākot, - tie nebija apgraizīti. Jo Israēla bērni staigāja četrdesmit gadus tuksnesī, tiekāms visa karotāju saime bija izmirusi, kas bija izgājuši no Ēģiptes, tādēļ ka tie nebija uzklausījuši Tā Kunga balsi; tāpēc Tas Kungs bija ar zvērestu viņiem apsolījis, ka Viņš tiem neļaus redzēt to zemi, ko Viņš ar zvērestu viņu tēviem bija apsolījis mums dot, zemi, kur piens un medus tek. Bet viņu dēlus, kuriem Tas Kungs bija licis izaugt viņu vietā, tos tagad Jozua apgraizīja, jo tie bija palikuši ceļā neapgraizīti. Un, kad visi ļaudis bija apgraizīti, tad tie palika savā vietā nometnē, kamēr tie izdziedinājās. Un Tas Kungs sacīja Jozuam: "Šodien Es esmu no jums novēlis visu Ēģiptes apkaunojumu." Tāpēc šī vieta tika nosaukta par Gilgalu līdz pat šai dienai.
Jozuas 5:1-9 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un notika, ka visi amoriešu ķēniņi, kuri mīt viņpus Jardānas pret rietumiem, un visi kānaāniešu ķēniņi, kuri dzīvo jmas malā, dzirdēja, ka tas Kungs bija licis izsīkt Jardānas ūdenim Israēla bērnu priekšā, līdz tie visi bija pārcēlušies pāri, un tad viņu sirdis kļuva bailīgas, un tiem vairs nebija drosmes stāties pretim Israēla bērniem. Tanī laikā tas Kungs sacīja Jozuam: „Taisi sev akmens nažus un sāc apgraizīt Israēla bērnus pa otram lāgam!“ Tad Jozua sev izgatavoja akmens nažus, un viņš apgraizīja Israēla bērnus pie Gibeas-Aralotas. Un, lūk, tiešais iemesls, kādēļ Jozua apgraizīja tautai visus vīriešus, kas bija izgājuši no Ēģiptes: visi karavīri bija pa ceļam apmiruši tuksnesi, izejot un pa ceļam ejot no Ēģiptes projām. Pa to laiku no jauna neviens nebija ticis apgraizīts. Tādā kārtā apgraizīta gan bija visa tā tautas daļa, kas bija iznākusi laukā no Ēģiptes, bet tā tautas daļa, kas bija piedzimusi tuksnesi, kad viņi vai nu bija jau ārā iznākuši no Ēģiptes, vai bija vēl ceļā, —tie nebija apgraizīti. Jo Israēla bērni staigāja četrdesmit gadus tuksnesi, tiekāms visa karotāju saime bija izmirusi, kas bija izgājuši no Ēģiptes, tādēļ ka tie nebija uzklausījuši tā Kunga balsi; tāpēc tas Kungs bija ar zvērestu viņiem apgalvojis, ka Viņš tiem negribot ļaut redzēt to zemi, ko Viņš ar zvērestu bija viņu tēviem apsolījis mums, viņu pēcnācējiem, dot, zemi, kur piens un medus tek. Bet viņu dēlus, kuriem tas Kungs bija licis izaugt viņu vietā, tos tagad Jozua apgraizīja, jo tie bija palikuši ceļā neapgraizīti. Un kad visi ļaudis bija apgraizīti, tad tie atgriezās atpakaļ, savā nometnē, savās dzīves vietās, kamēr tie izdziedinājās. Un tas Kungs sacīja Jozuam: „Šodien Es esmu no jums novēlis visu Ēģiptes apkaunojumu!“ —Tāpēc šī vieta tika vārdā nosaukta par Gilgalu lidz pat šai dienai.
Jozuas 5:1-9 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un notikās, kad visi Amoriešu ķēniņi, kas viņpus Jordānes pret jūru un visi Kanaāniešu ķēniņi, kas jūrmalā, dzirdēja, ka Tas Kungs bija licis izsīkt Jordānes ūdenim Israēla bērnu priekšā, tiekams tie bija gājuši cauri, tad viņu sirds tapa bailīga, un tiem izzuda drošība Israēlu bērnu priekšā. Tanī laikā Tas Kungs sacīja uz Jozua: taisi sev akmens nažus un apgraizi atkal Israēla bērnus otru reiz. Tad Jozua taisīja sev akmens nažus un apgraizīja Israēla bērnus uz Aralot pakalna. Un tādēļ Jozua tos apgraizīja: visi ļaudis no vīriešu kārtas, kas no Ēģiptes zemes bija izgājuši, visi kara vīri bija nomiruši tuksnesī uz ceļa, no Ēģiptes zemes nākot. Jo visi ļaudis, kas izgāja, bija apgraizīti. Bet visi ļaudis, kas bija dzimuši tuksnesī, ceļā no Ēģiptes zemes nākot, tie nebija apgraizīti. Jo Israēla bērni staigāja četrdesmit gadus tuksnesī, tiekams bija izmiruši visi karavīri, kas no Ēģiptes zemes bija izgājuši, tādēļ ka Tā Kunga balsij nebija klausījuši; tiem Tas Kungs bija zvērējis, ka Viņš tiem to zemi negribot ļaut redzēt, ko Viņš viņu tēviem bija zvērējis, mums dot, zemi, kur piens un medus tek. Bet viņu dēlus Viņš cēla viņu vietā; tos Jozuas apgraizīja, tāpēc ka tiem bija priekšāda, jo tie nebija apgraizīti ceļā. Un kad visi ļaudis bija apgraizīti, tad tie palika savā vietā nometnē, tiekams bija dziedināti. Un Tas Kungs sacīja uz Jozua: šodien Es no jums esmu novērsis visu Ēģiptes kaunu. Tāpēc tās vietas vārds tapa nosaukts Gilgala (novēršana) līdz šai dienai.