Jozuas 4:1-24
Jozuas 4:1-24 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un, kad visi ļaudis bija pārgājuši Jordānu, tad Tas Kungs sacīja Jozuam: "Izvēlieties sev no tautas divpadsmit vīrus, pa vienam vīram no katras cilts, un pavēliet tiem, sacīdami: ņemiet sev no šejienes, no Jordānas upes vidus, kur priesteru kājas ir sausumā stāvējušas, divpadsmit akmeņus un pārnesiet tos pāri sev līdzi un nolieciet tos tanī vietā, kur jūs pavadīsit nakti." Tad Jozua ataicināja divpadsmit vīrus, ko viņš bija izraudzījis no Israēla bērniem, pa vienam vīram no katras cilts, un Jozua tiem sacīja: "Noejiet Tā Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā Jordānas vidū, paņemiet ikkatrs vienu akmeni uz saviem pleciem, pēc Israēla bērnu skaita, lai šī ir zīme jūsu vidū, kad jūsu bērni jums vēlāk jautās, vaicādami: kas tie jums par akmeņiem? Tad atbildiet viņiem: ūdeņi izsīka Tā Kunga derības šķirsta priekšā; kad tas devās pāri Jordānai, tad izsīka Jordānas ūdeņu straumes; tā šie akmeņi kļuva par piemiņu Israēla bērniem uz mūžīgiem laikiem." Un Israēla bērni tā darīja, kā Jozua bija pavēlējis, un viņi iznesa divpadsmit akmeņus no Jordānas gultnes, pēc Israēla bērnu cilšu skaita, kā Tas Kungs bija Jozuam sacījis, un viņi ar tiem pārnāca pāri upei savā pārnakšņošanas vietā un tos tur novietoja. Un citus divpadsmit akmeņus Jozua sacēla Jordānas vidū tanī vietā, kur priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas bija stāvējušas, un tie tur atrodas līdz šai dienai. Bet priesteri, šķirsta nesēji, stāvēja tik ilgi Jordānas vidū, kamēr viss bija izdarīts, ko Tas Kungs bija Jozuam pavēlējis tautai sacīt, kā to Mozus jau bija pavēlējis Jozuam; un tā ļaudis steigšus gāja pāri. Un, kad tauta bija pārgājusi pāri, tad arī Tā Kunga šķirsts tika nests pāri, un priesteri gāja tautai pa priekšu. Un Rūbena bērni, Gada bērni un Manases puscilts apbruņoti gāja pāri Israēla bērnu priekšpulkā, kā Mozus tiem bija pavēlējis. Apmēram četrdesmit tūkstoši cīņai bruņotu vīru devās pāri karā Tā Kunga priekšā Jērikas līdzenumā. Tanī dienā Tas Kungs paaugstināja Jozuu visa Israēla acīs, un tie viņu bijās, tāpat kā tie bija Mozu bijušies visu viņa dzīves laiku. Un Tas Kungs sacīja uz Jozuu: "Pavēli priesteriem, liecības šķirsta nesējiem, lai tie iznāk no Jordānas." Tad Jozua pavēlēja priesteriem un sacīja: "Izkāpiet no Jordānas." Un, kad priesteri, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, izkāpa no Jordānas un tiklīdz viņu kāju pēdas bija sasniegušas krasta sausumu, tad tūdaļ Jordānas ūdens atgriezās savā vietā un ieplūda visur savos krastos kā vakar un aizvakar. Bet arī tauta izkāpa no Jordānas pirmā mēneša desmitajā dienā, un tā uzcēla savas teltis Gilgalā, Jērikas austrumu pusē. Un Jozua uzstatīja tos divpadsmit akmeņus Gilgalā, ko tie bija paņēmuši no Jordānas gultnes. Un viņš sacīja Israēla bērniem, teikdams: "Kad jūsu bērni saviem tēviem vēlākos gados vaicās: kas tie par akmeņiem? - tad stāstiet saviem bērniem, sacīdami: šo Jordānas upi Israēls ir pārgājis pa sausumu, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, lika izsīkt Jordānas ūdenim jūsu priekšā, iekāms jūs bijāt pārgājuši, tāpat kā Tas Kungs, jūsu Dievs, bija darījis ar Niedru jūru, likdams arī tai izsīkt sausai mūsu priekšā, iekāms bijām izgājuši tai cauri, lai visas zemes tautas atzīst Tā Kunga roku, ka tā ir stipra, un lai jūs bīstaties To Kungu, jūsu Dievu, visu savu mūža dienu."
Jozuas 4:1-24 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un kad visi ļaudis bija pārgājuši pār Jardānu, tad tas Kungs sacīja Jozuam, teikdams: „Izvēlieties sev no tautas divpadsmit vīrus, ik pa vienam vīram no katras cilts, Un pavēliet tiem, sacīdami: „Ņemiet sev no šejienes, no Jardānas upes vidus, kur priesteru kājas ir sausumā stāvējušas, divpadsmit akmeņus un pārnesiet tos pāri sev līdz un nolieciet tos tanī vietā, kur jūs pavadīsit nakti.“ Tad Jozua ataicināja divpadsmit vīrus, ko viņš bija izraudzījis no Israēla bērniem, pa vienam vīram no ikkatras cilts, Un Jozua tiem sacīja: „Noejiet tā Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā Jardānas vidū, paņemiet ikkatrs vienu akmeni uz saviem pleciem, pēc Israēla bērnu skaita, Lai šī ir zīme jūsu vidū, kad jūsu bērni jums vēlāk jautās, vaicādami: Kas tie jums par akmeņiem? Tad atbildiet viņiem: Kad mēs gājām pāri Jardānai, tad ūdeņi noplūda tā Kunga derības šķirsta priekšā, tad apstājās Jardānas ūdeņu straumes; tā šie akmeņi kļuva par piemiņu Israēla bēr-niem uz mūžīgiem laikiem!“ Un Israēla bērni tā darīja, kā Jozua bija pavēlējis, un viņi iznesa divpadsmit akmeņus no Jardānas gultnes, pēc Israēla bērnu cilšu skaita, kā tas Kungs bija Jozuam piekodinājis, un viņi ar tiem pārnāca pāri upei savā pārnakšņošanas vietā un tos tur novietoja. Un citus divpadsmit akmeņus Jozua sacēla Jardānas vidū tanī vietā, kur priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas bija stāvējušas, un tie tur atrodas līdz šai dienai. Bet priesteri, šķirsta nesēji, stāvēja rik ilgi Jardānas vidū, kamēr viss bija izdarīts, ko tas Kungs bija Jozuam pavēlējis uzdot tautai izpildīšanai, kā to Mozus jau bija pavēlējis Jozuam; un tā ļaudis steidzīgi pārcēlās upei pāri. Un kad tauta bija pārgājusi upei pāri, tad arī tā Kunga šķirsts tika pāri pārnests, un priesteri gāja tautai pa priekšu. Bet apbruņojušies cēlās pāri Israēla bērnu priekšpulkā Rūbena dēli, Gada dēli un Manases puscilts, kā Mozus tiem bija pavēlējis. Apmēram četrdesmit tūkstoši cīņai pilnīgi apbruņotu viru devās pāri kayā tā Kunga priekšā Jērikas līdzenumā. Tanī dienā tas Kungs paaugstināja Jozuu visa Israēla acis, un tie viņu bijās, tāpat kā tie bija Mozu bijušies visu viņa dzīves laiku. Un tas Kungs sacīja Jozuam, teikdams: „Pavēli priesteriem, bauslības šķirsta nesējiem, lai tie iznāk no Jardānas.“ Tad Jozua pavēlēja priesteriem un sacīja: „Izkāpiet no Jardānas!“ Un kad priesteri, kas nesa tā Kunga derības šķirstu, izkāpa no Jardānas un tiklīdz viņu kāju pēdas bija sasniegušas krastmalas sausumu, tad tūdaļ Jardānas ūdens atgriezās savā vietā un ieplūda visur savos krastos kā vakar un aizviņdienu. Bet ari tauta izkāpa no Jardānas pirmā mēneša desmitajā dienā, un tā uzcēla savas teltis Gilgalā, tas ir Jērikas novada austrumu pusē. Un Jozua uzstatīja tos divpadsmit akmeņus Gilgalā, ko tie bija paņēmuši no Jardānas gultnes. Un viņš sacīja Israēla bērniem, teikdams: „Kad jūsu bērni saviem tēviem vēlākos gados vaicās: Kas tie par akmeņiem? Tad stāstiet saviem bērniem, sacīdami: Šo Jardānas upi Israēls ir pārgājis sausām kājām, Jo tas Kungs, jūsu Dievs, lika izsīkt Jardānas ūdenim jūsu priekšā, kamēr jūs bijāt pāri pārcēlušies, tāpat kā tas Kungs, jūsu Dievs, bija darījis ar Niedru jūru, likdams ari tai izsīkt sausai mūsu priekšā, tiekāms bijām izgājuši tai cauri, Lai visas zemes tautas atzīst tā Kunga roku, ka tā ir stipra, un lai jūs bīstaties to Kungu, jūsu Dievu, visu savu mūža dienu.“
Jozuas 4:1-24 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un kad visi ļaudis bija pārgājuši pār Jordāni, tad Tas Kungs runāja uz Jozua un sacīja: Ņemat sev divpadsmit vīrus no ļaudīm, no ikvienas cilts vienu vīru, Un pavēliet tiem sacīdami: paņemiet no šejienes, no Jordānes vidus, kur priesteru kājās stāvējušas, divpadsmit akmeņus un nesiet tos līdz pāri un noliekat tos vietā, kur paliksiet par nakti. Tad Jozua aicināja divpadsmit vīrus, ko viņš no Israēla bērniem bija iecēlis, no ikvienas cilts vienu vīru, un Jozua uz tiem sacīja: Noejat Tā Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā Jordānes vidū un paņemat ikkatrs vienu akmeni uz saviem pleciem pēc Israēla bērnu cilšu skaita. Lai šī ir zīme jūsu starpā, kad jūsu bērni pēclaikā vaicās, sacīdami: kas tie jums par akmeņiem? Tad jums būs uz tiem sacīt: tādēļ, ka Jordānes ūdens ir izsīcis Tā Kunga derības šķirsta priekšā; kad tas gāja caur Jordāni, tad Jordānes ūdens izsīka. Tā lai šie akmeņi Israēla bērniem ir par piemiņu mūžam. Un Israēla bērni darīja, kā Jozuas tiem bija pavēlējis, un ņēma no Jordānes vidus divpadsmit akmeņus pēc Israēla bērnu cilšu skaita, kā Tas Kungs uz Jozua bija runājis, un tos pārnesa līdz mājas vietā, un tos tur nolika. Jozua uzcēla arī divpadsmit akmeņus pašā Jordānes vidū, kur priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas bija stāvējušas, un tie tur ir līdz šai dienai. Un tie priesteri, kas to šķirstu nesa, stāvēja Jordānes vidū, kamēr viss bija izdarīts, ko Tas Kungs Jozuam bija pavēlējis, uz ļaudīm runāt, pēc visa, ko Mozus Jozuam bija pavēlējis; un tie ļaudis steidzās un gāja pāri. Un kad ļaudis bija pārgājuši, tad Tā Kunga šķirsts gāja pāri un priesteri ļaužu priekšā. Rūbena bērni un Gada bērni un Manasus puscilts apbruņoti gāja Israēla bērnu priekšā, kā Mozus uz tiem bija runājis. Pie četrdesmit tūkstošu apbruņotu karavīru gāja karā Tā Kunga priekšā Jērikas klajumos. Tai dienā Tas Kungs Jozua paaugstināja visa Israēla acīs, un tie viņu bijās, tā kā tie bija Mozu bijušies visas viņa mūža dienas. Un Tas Kungs runāja uz Jozua un sacīja: Pavēli priesteriem, kas derības šķirstu nes, lai tie izkāpj no Jordānes. Tad Jozua priesteriem pavēlēja un sacīja: izkāpiet no Jordānes. Un kad priesteri, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, izkāpa no Jordānes vidus, un kad priesteru kājas nāca sausumā, tad Jordānes ūdens griezās atpakaļ savā vietā un pārplūda kā iepriekš visur savos krastos. Bet pirmā mēneša desmitā dienā ļaudis no Jordānes izkāpa un apmetās Gilgalā, Jērikai pret rītiem. Un Jozua uzcēla Gilgalā divpadsmit akmeņus, ko tie no Jordānes bija paņēmuši. Un viņš runāja uz Israēla bērniem sacīdams: kad jūsu bērni turpmāk saviem tēviem vaicās un sacīs: kas tie par akmeņiem? Tad jums būs stāstīt saviem bērniem un sacīt: Israēls ir gājis pa sausumu caur šo Jordāni. Jo Tas Kungs, jūsu Dievs, Jordānes ūdenim jūsu priekšā ir licis izsīkt, tiekams jūs bijāt pārgājuši, kā Tas Kungs, jūsu Dievs, bija darījis Niedru jūrā; tai Viņš arī lika izsīkt mūsu priekšā, tiekams bijām gājuši cauri. Lai visas zemes tautas atzīst Tā Kunga roku, ka tā ir stipra, lai jūs bīstaties To Kungu, savu Dievu, visu mūžu.