Jozuas 4:1-11
Jozuas 4:1-11 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un, kad visi ļaudis bija pārgājuši Jordānu, tad Tas Kungs sacīja Jozuam: "Izvēlieties sev no tautas divpadsmit vīrus, pa vienam vīram no katras cilts, un pavēliet tiem, sacīdami: ņemiet sev no šejienes, no Jordānas upes vidus, kur priesteru kājas ir sausumā stāvējušas, divpadsmit akmeņus un pārnesiet tos pāri sev līdzi un nolieciet tos tanī vietā, kur jūs pavadīsit nakti." Tad Jozua ataicināja divpadsmit vīrus, ko viņš bija izraudzījis no Israēla bērniem, pa vienam vīram no katras cilts, un Jozua tiem sacīja: "Noejiet Tā Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā Jordānas vidū, paņemiet ikkatrs vienu akmeni uz saviem pleciem, pēc Israēla bērnu skaita, lai šī ir zīme jūsu vidū, kad jūsu bērni jums vēlāk jautās, vaicādami: kas tie jums par akmeņiem? Tad atbildiet viņiem: ūdeņi izsīka Tā Kunga derības šķirsta priekšā; kad tas devās pāri Jordānai, tad izsīka Jordānas ūdeņu straumes; tā šie akmeņi kļuva par piemiņu Israēla bērniem uz mūžīgiem laikiem." Un Israēla bērni tā darīja, kā Jozua bija pavēlējis, un viņi iznesa divpadsmit akmeņus no Jordānas gultnes, pēc Israēla bērnu cilšu skaita, kā Tas Kungs bija Jozuam sacījis, un viņi ar tiem pārnāca pāri upei savā pārnakšņošanas vietā un tos tur novietoja. Un citus divpadsmit akmeņus Jozua sacēla Jordānas vidū tanī vietā, kur priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas bija stāvējušas, un tie tur atrodas līdz šai dienai. Bet priesteri, šķirsta nesēji, stāvēja tik ilgi Jordānas vidū, kamēr viss bija izdarīts, ko Tas Kungs bija Jozuam pavēlējis tautai sacīt, kā to Mozus jau bija pavēlējis Jozuam; un tā ļaudis steigšus gāja pāri. Un, kad tauta bija pārgājusi pāri, tad arī Tā Kunga šķirsts tika nests pāri, un priesteri gāja tautai pa priekšu.
Jozuas 4:1-11 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un kad visi ļaudis bija pārgājuši pār Jardānu, tad tas Kungs sacīja Jozuam, teikdams: „Izvēlieties sev no tautas divpadsmit vīrus, ik pa vienam vīram no katras cilts, Un pavēliet tiem, sacīdami: „Ņemiet sev no šejienes, no Jardānas upes vidus, kur priesteru kājas ir sausumā stāvējušas, divpadsmit akmeņus un pārnesiet tos pāri sev līdz un nolieciet tos tanī vietā, kur jūs pavadīsit nakti.“ Tad Jozua ataicināja divpadsmit vīrus, ko viņš bija izraudzījis no Israēla bērniem, pa vienam vīram no ikkatras cilts, Un Jozua tiem sacīja: „Noejiet tā Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā Jardānas vidū, paņemiet ikkatrs vienu akmeni uz saviem pleciem, pēc Israēla bērnu skaita, Lai šī ir zīme jūsu vidū, kad jūsu bērni jums vēlāk jautās, vaicādami: Kas tie jums par akmeņiem? Tad atbildiet viņiem: Kad mēs gājām pāri Jardānai, tad ūdeņi noplūda tā Kunga derības šķirsta priekšā, tad apstājās Jardānas ūdeņu straumes; tā šie akmeņi kļuva par piemiņu Israēla bēr-niem uz mūžīgiem laikiem!“ Un Israēla bērni tā darīja, kā Jozua bija pavēlējis, un viņi iznesa divpadsmit akmeņus no Jardānas gultnes, pēc Israēla bērnu cilšu skaita, kā tas Kungs bija Jozuam piekodinājis, un viņi ar tiem pārnāca pāri upei savā pārnakšņošanas vietā un tos tur novietoja. Un citus divpadsmit akmeņus Jozua sacēla Jardānas vidū tanī vietā, kur priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas bija stāvējušas, un tie tur atrodas līdz šai dienai. Bet priesteri, šķirsta nesēji, stāvēja rik ilgi Jardānas vidū, kamēr viss bija izdarīts, ko tas Kungs bija Jozuam pavēlējis uzdot tautai izpildīšanai, kā to Mozus jau bija pavēlējis Jozuam; un tā ļaudis steidzīgi pārcēlās upei pāri. Un kad tauta bija pārgājusi upei pāri, tad arī tā Kunga šķirsts tika pāri pārnests, un priesteri gāja tautai pa priekšu.
Jozuas 4:1-11 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un kad visi ļaudis bija pārgājuši pār Jordāni, tad Tas Kungs runāja uz Jozua un sacīja: Ņemat sev divpadsmit vīrus no ļaudīm, no ikvienas cilts vienu vīru, Un pavēliet tiem sacīdami: paņemiet no šejienes, no Jordānes vidus, kur priesteru kājās stāvējušas, divpadsmit akmeņus un nesiet tos līdz pāri un noliekat tos vietā, kur paliksiet par nakti. Tad Jozua aicināja divpadsmit vīrus, ko viņš no Israēla bērniem bija iecēlis, no ikvienas cilts vienu vīru, un Jozua uz tiem sacīja: Noejat Tā Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā Jordānes vidū un paņemat ikkatrs vienu akmeni uz saviem pleciem pēc Israēla bērnu cilšu skaita. Lai šī ir zīme jūsu starpā, kad jūsu bērni pēclaikā vaicās, sacīdami: kas tie jums par akmeņiem? Tad jums būs uz tiem sacīt: tādēļ, ka Jordānes ūdens ir izsīcis Tā Kunga derības šķirsta priekšā; kad tas gāja caur Jordāni, tad Jordānes ūdens izsīka. Tā lai šie akmeņi Israēla bērniem ir par piemiņu mūžam. Un Israēla bērni darīja, kā Jozuas tiem bija pavēlējis, un ņēma no Jordānes vidus divpadsmit akmeņus pēc Israēla bērnu cilšu skaita, kā Tas Kungs uz Jozua bija runājis, un tos pārnesa līdz mājas vietā, un tos tur nolika. Jozua uzcēla arī divpadsmit akmeņus pašā Jordānes vidū, kur priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas bija stāvējušas, un tie tur ir līdz šai dienai. Un tie priesteri, kas to šķirstu nesa, stāvēja Jordānes vidū, kamēr viss bija izdarīts, ko Tas Kungs Jozuam bija pavēlējis, uz ļaudīm runāt, pēc visa, ko Mozus Jozuam bija pavēlējis; un tie ļaudis steidzās un gāja pāri. Un kad ļaudis bija pārgājuši, tad Tā Kunga šķirsts gāja pāri un priesteri ļaužu priekšā.