Jozuas 24:1-33

Dalīties

Jozuas 24:1-33 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)

Un Jozua sapulcināja visas Israēla ciltis Sihemā, un viņš sasauca Israēla vecajus, viņu galvenos, viņu tiesnešus, visus viņu virsniekus, un, kad tie nostājās Dieva priekšā, tad Jozua sacīja visai šai tautai: "Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: vecos laikos viņā pusē Eifratas upei ir dzīvojuši jūsu tēvi, proti, Tara, Ābrahāma un Nahora tēvs, un tie ir kalpojuši citiem dieviem. Tad Es ņēmu jūsu ciltstēvu Ābrahāmu no zemes viņpus Eifratas upes un Es liku viņam pārstaigāt visu Kānaāna zemi, un Es vairoju viņa pēcnācēju skaitu, un Es viņam devu arī Īzāku. Un Īzākam Es devu Jēkabu un Ēsavu, un Ēsavam Es devu iemantot par īpašumu Seīra kalnu, bet Jēkabs ar saviem dēliem aizgāja uz Ēģipti. Tad Es sūtīju Mozu un Āronu, un Es piemeklēju Ēģipti ar pārmācībām, kuras Es piepildīju viņu vidū, un pēc tam Es jūs izvedu ārā. Kad Es biju jūsu tēvus izvedis no Ēģiptes, tad tie nonāca pie jūras, bet ēģiptieši vajāja jūsu tēvus ar kara ratiem un ar jātniekiem līdz Niedru jūrai. Kad tie brēca uz To Kungu pēc palīdzības, tad Viņš lika celties biezai tumsai starp jums un ēģiptiešiem un Viņš lika jūrai pār tiem nākt un viņus apklāt; un jūs paši esat savām acīm redzējuši, ko Es esmu Ēģiptē darījis. Pēc tam jūs ilgu laiku mitāt tuksnesī. Un Es jūs vedu amoriešu zemē, kas dzīvoja savos īpašumos viņpus Jordānas; un tie pret jums karoja, bet Es tos nodevu jūsu rokā, un jūs iemantojāt viņu zemi, jo Es tos izdeldēju jūsu priekšā. Tad cēlās Moāba ķēniņš Balaks, Cipora dēls, un karoja pret Israēlu; viņš nosūtīja sūtņus un lika aicināt Bileāmu, Beora dēlu, lai tas jūs nolādētu. Bet Es negribēju Bileāmam paklausīt, un viņš svētīdams jūs svētīja, un tā Es jūs izglābu no viņa rokas. Un, kad jūs pārgājāt Jordānu un nonācāt pie Jērikas, tad Jērikas kungi pret jums karoja tāpat kā amorieši, ferisieši, kānaānieši, hetieši, girgasieši, hīvieši un jebusieši, bet Es tos nodevu jūsu rokā. Un Es sūtīju jums pa priekšu sirseņus, un tie viņus jūsu priekšā aizdzina, tāpat arī tos divus amoriešu ķēniņus - ne jau ar tavu zobenu, ne jau ar tavu loku. Un Es jums devu zemi, kuru tu nebiji iekopis, un pilsētas, kuras tu nebiji uzcēlis, un jūs tanīs dzīvojat, vīna kalnus un olīvkoku dārzus, kurus jūs nebijāt dēstījuši, un tomēr jūs no tiem ēdat to augļus. - Un nu bīstaities To Kungu un kalpojiet Viņam patiesībā un mīlestībā. Un atmetiet tos dievus, kuriem jūsu tēvi viņpus Eifratas upes un Ēģiptē bija kalpojuši, un kalpojiet Tam Kungam. Bet, ja jums nepatiks Tam Kungam kalpot, tad izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit - vai tiem dieviem, kuriem jūsu tēvi ir kalpojuši viņpus Eifratas upes, vai tiem amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet es un mans nams - mēs kalposim Tam Kungam." Tad tauta atbildēja un sacīja: "Lai tāla mums ir doma, ka mēs To Kungu varētu aizmirst un kalpot citiem dieviem. Jo Tas Kungs, mūsu Dievs, ir tas, kas mūs un mūsu tēvus ir izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama. Kādas lielas zīmes Viņš ir darījis mūsu acu priekšā un mūs sargājis visos ceļos, pa kuriem Viņš mūs ir vadījis, un tāpat visu to tautu vidū, pa kuru zemi mēs esam gājuši. Un Tas Kungs mūsu priekšā ir aizdzinis visas svešās tautas, arī amoriešus, šīs zemes iedzīvotājus; tāpēc mēs kalposim Tam Kungam, jo Viņš ir mūsu Dievs." Tad Jozua sacīja tautai: "Jūs nebūsit spējīgi kalpot Tam Kungam, jo Tas Kungs ir svēts Dievs, Viņš ir taisnīgs Dievs, Viņš nepiedos jūsu pārkāpumus un jūsu grēkus. Ja jūs aizmirsīsit To Kungu un kalposit svešu tautu dieviem, tad Viņš no jums novērsīsies un Viņš liks ļaunumam nākt pār jums, un Viņš jūs izdeldēs, pēc tam kad Viņš jums tik daudz laba ir darījis." Bet tauta sacīja Jozuam: "Nē! Mēs tiešām kalposim Tam Kungam." Tad Jozua sacīja tautai: "Jūs paši esat liecinieki tam, ka jūs esat sev izraudzījuši To Kungu, lai Viņam vien kalpotu." Un viņi atbildēja: "Jā, mēs esam liecinieki." "Tāpēc nu tagad atstājieties no svešu tautu dieviem, kādi vēl ir jūsu vidū, un pievērsieties savā sirdsprātā Tam Kungam, Israēla Dievam." Un tauta atbildēja Jozuam: "Tam Kungam, mūsu Dievam, mēs gribam kalpot un klausīt Viņa balsij." Tā Jozua tanī dienā slēdza derību ar tautu, deva Israēla bērniem likumus un tiesas Sihemā. Un Jozua rakstīja šos vārdus Dieva bauslības grāmatā, un viņš ņēma lielu akmeni un uzstatīja to zem ozola, kas bija pie Tā Kunga svētās vietas. Tad Jozua sacīja visai tautai: "Redziet, šis akmens lai mums ir par liecību, jo tas ir dzirdējis visus Tā Kunga vārdus, ko Tas Kungs ir ar mums runājis; un tas lai jums ir par liecību, ka jūs nenoliedzat savu Dievu." Tā Jozua atlaida tautu, ikvienu uz savu īpašumu. Un pēc šiem notikumiem Jozua, Nūna dēls, Tā Kunga kalps, nomira, būdams simts desmit gadus vecs. Un tie viņu apglabāja tā īpašuma robežās Timnat-Serā, Efraima kalnos, ziemeļos no Gaāša kalna. Un Israēls kalpoja Tam Kungam visu Jozuas dzīves laiku un arī, kamēr vēl dzīvi bija tie vecaji, kas Jozuu pārdzīvoja vēl ilgus gadus un zināja visus Tā Kunga darbus, ko Viņš Israēlam bija darījis. Un tie arīdzan apglabāja Jāzepa kaulus, ko Israēla bērni bija izveduši no Ēģiptes, Sihemā, tanī īpašuma zemes gabalā, kuru Jēkabs bija pircis no Hamora, Sihema tēva, dēliem par simts naudas gabaliem un kas tad bija pārgājis Jāzepa pēcnācēju īpašumā. Un Ēleāzars, Ārona dēls, nomira; un viņu apglabāja Gibeā, viņa dēla Pinehasa pilsētā, kas viņam bija piešķirta Efraima kalnos.

Jozuas 24:1-33 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)

Un Jozua sapulcināja visas Israēla ciltis Sichemā, un viņš sasauca Israēla vecajos, viņu priekšniekus, viņu tiesnešus, visus viņu goda amatu nesējus, un kad tie nostājās Dieva priekšā, Tad Jozua sacīja visai šai tautai: „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Vecos laikos viņā pusē Eifratas upei ir dzīvojuši jūsu tēvi, proti Tara, Ābrahāma un Nahora tēvs, un tie ir kalpojuši citiem dieviem. Tad Es ņēmu jūsu cilts tēvu Ābrahāmu no zemes viņpus Eifratas upes, un Es liku viņam pārstaigāt visu Kānaāna zemi, un Es vairoju viņa pēcnācēju skaitu, un Es viņam ari devu īzāku. Un īzākam Es devu Jēkabu un Ēzavu, un Ēzavam Es devu iemantot par īpašumu Seīra kalnus, bet Jēkabs ar saviem dēliem aizgāja uz Ēģipti. Tad Es sūtīju Mozu un Āronu, un Es piemeklēju Ēģipti ar soda pārmācībām, kuras Es piepildīju viņu vidū, un pēc tam Es jūs izvedu ārā. Kad Es biju jūsu tēvus izvedis no Ēģiptes, tad tie nonāca pie jūj-as, bet ēģiptieši vajāja jūsu tēvus ar kara ratiem un ar jātniekiem līdz Niedru jūrai. Kad nu tie kliedza uz to Kungu pēc palīdzības, tad Viņš lika celties biezai tumsai starp jums un ēģiptiešiem, un Viņš lika jūfai pār tiem nākt un viņus apklāt; un jūs paši esat ar savām acīm redzējuši, ko Es esmu Ēģiptē darījis. Pēc tam jūs ilgu laiku mitāt tuksnesī. Un Es jūs vedu amoriešu zemē, kas dzīvoja savos īpašumos viņpus Jardānas; un tie pret jums karoja, bet Es tos nodevu jūsu rokā, un jūs iemantojāt viņu zemi, jo Es tos iznīcināju, jums ienākot. Tad cēlās Moāba ķēniņš Balaks, Cipora dēls, un kaj-oja pret Israēlu; viņš arī nosūtīja sūtņus un lika aicināt Bileāmu, Beora dēlu, lai tas jūs nolādētu. Bet Es negribēju Bileāmam pa-klausīt, un viņš svētīdams jūs svētīja, un tā Es jūs izglābu no viņa rokas. Un kad jūs pārcēlāties pāri Jardānai un nonācāt pie Jērikas, tad Jērikas kungi pret jums karoja tāpat kā amorieši, ferisieši, kānaānieši, hetieši, girgasieši, hīvieši un jebusieši, bet Es tos nodevu jūsu rokās. Un Es sūtīju jums pa priekšu sirseņus, un tie viņus, jums nākot, aizdzina, tāpat ari tos divus amoriešu ķēniņus—ne jau ar tavu zobenu, ne jau ar tavu loku. Un Es jums iedevu zemi, kufu tu nebiji ar saviem sviedriem iekopis, un pilsētas, kuras tu nebiji pats uzcēlis, un jūs tanīs dzīvojat; vīna kalnus un olīvu koku dārzus, kujus jūs nebijāt dēstījuši, un tomēr, jūs no tiem ēdat to augļus. Un nu, bīstaities to Kungu un kalpojiet viņam patiesībā un mīlestībā! Un atmetiet tos dievus, kufiem jūsu tēvi viņpus Eifratas upes un Ēģiptē bija kalpojuši, un kalpojiet tam Kungam! Bet ja jums nepatiks tam Kungam kalpot, tad izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit, —vai tiem dieviem, kuriem jūsu tēvi ir kalpojuši viņpus Eifratas upes, vai tiem amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet Es un mans nams, mēs kalposim tam Kungam!“ Tad tauta atbildēja un sacīja: „Lai tāla mums ir doma, ka mēs to Kungu varētu aizmirst un kalpot citiem dieviem! Jo tas Kungs, mūsu Dievs, ir tas, kas mūs un mūsu tēvus ir izvedis no Ēģiptes zemes, no kalpības nama. Kādas lielas brīnuma zīmes gan Viņš ir darījis mūsu acu priekšā un mūs pasargājis visos ceļos, pa kufiem Viņš mūs ir vadījis, un tāpat visu to tautu vidū, pa kuru zemi mēs esam klīduši! Un tas Kungs mūsu soļu priekšā ir padzinis visas svešās tautas, arī amoriešus, šis zemes iedzīvotājus; tāpēc mēs kalposim tam Kungam, jo Viņš ir mūsu Dievs!“ Tad Jozua sacīja tautai: „Jūs nebūsit spējīgi kalpot tam Kungam, jo tas Kungs ir svēts Dievs; Viņš ir taisnīgs Dievs, Viņš nepiedos jūsu pārkāpumus un jūsu grēkus. Ja jūs aizmirsīsit to Kungu un kalposit svešu tautu dieviem, tad Viņš no jums novērsīsies, un Viņš liks ļaunumam nākt pār jums, un Viņš jūs iznīcinās pēc tam, kad Viņš jums tikdaudz laba ir darījis.“ Bet tauta sacīja Jozuam: „Ne tā! Mēs tiešām kalposim tam Kungam!“ Tad Jozua sacīja tautai: „Jūs paši esat sev liecinieki tam, ka jūs esat sev izraudzījuši to Kungu, lai Viņam vien kalpotu.“ Un viņi atbildēja: „Jā, mēs esam liecinieki!“ „Tāpēc nu tagad atstājieties no svešu tautu dieviem, kādi vēl ir jūsu vidū, un pievērsieties savā sirdsprātā tam Kungam, Israēla Dievam!“ Un tauta atbildēja Jozuam: „Tam Kungam, mūsu Dievam, mēs gribam kalpot un klausīt Viņa balsij!“ Tā Jozua tanī dienā slēdza derību ar tautu, deva Israēla bērniem Sichemā likumus un iekārtoja viņiem taisnu tiesu. Un Jozua rakstīja šos vārdus Dieva bauslības grāmatā, un viņš ņēma lielu akmeni un uzstatīja to zem ozola, kas bija pie tā Kunga svētās vietas. Tad Jozua sacīja visai tautai: „Redziet, šis akmens lai ir mums par liecinieku, jo tas ir dzirdējis visus tā Kunga vārdus, ko tas Kungs ir ar mums runājis, un tas lai jums ir liecinieks, ka jūs nenoliegsit Dievu!“ Tā Jozua atlaida tautu, ikvienu savā īpašumā. Un pēc šiem notikumiem Jozua, Nūna dēls, tā Kunga kalps, nomira, būdams simts desmit gadus vecs. Un tie viņu apraka tā dzimt-īpašuma robežās Timnat-Serā, Ēfraima kalnos, ziemeļos no Gaāša kalna. Un Israēls kalpoja tam Kungam visu Jozuas dzīves laiku un arī, kamēr vēl dzīvi bija tie vecaji, kas Jozuu pārdzīvoja vēl ilgus gadus un zināja visus tā Kunga darbus, ko Viņš Israēlam bija darījis. Un tie arīdzan apraka Jāzepa kaulus, ko Israēla bērni bija līdzi izveduši no Ēģiptes, Sichemā, tanī dzimtīpašuma zemes gabalā, kuru Jēkabs bija pircis no Hamora, Sichema tēva, dēliem par simts naudas gabaliem un kas tad bija pārgājis Jāzepa pēcnācēju īpašumā. Kad nu arī Ēleāzars, Arona dēls, nomira, tad arī viņu apraka Gibeā, viņa dēla Pinehasa pilsētā, kas viņam bija piešķirta Ēfraima kalnos.

Jozuas 24:1-33 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)

Un Jozua sapulcināja visas Israēla ciltis Šehemē un sasauca Israēla vecajus un viņu virsniekus un viņu soģus un viņu priekšniekus, un tie atnāca Dieva priekšā. Tad Jozua sacīja uz visiem ļaudīm: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: viņpus upes jūsu tēvi vecos laikos ir dzīvojuši, Terahs, Ābrahāma un Nahora tēvs, un ir kalpojuši citiem dieviem. Tad Es ņēmu jūsu tēvu Ābrahāmu no viņas upes puses un tam liku staigāt caur visu Kanaāna zemi, un Es vairoju arī viņa dzimumu un devu viņam Īzaku. Un Īzakam Es devu Jēkabu un Ēsavu, un Ēsavam Es devu Seīra kalnus par daļu, bet Jēkabs un viņa bērni nogāja uz Ēģiptes zemi. Tad Es sūtīju Mozu un Āronu, un mocīju Ēģiptes zemi, tā kā Es viņas vidū esmu darījis, un pēc tam Es jūs izvedu. Kad Es jūsu tēvus no Ēģiptes zemes biju izvedis, tad jūs nācāt pie jūras, un ēģiptieši jūsu tēviem sekoja ar ratiem un ar jātniekiem līdz Niedru jūrai. Tad tie brēca uz To Kungu, un Viņš lika tumsu starp jums un ēģiptiešiem, un Viņš lika jūrai pār tiem nākt un tos apklāja, un jūsu acis redzējušas, ko Es Ēģiptes zemē esmu darījis. Pēc tam jūs ilgu laiku esat dzīvojuši tuksnesī. Un Es jūs vedu Amoriešu zemē, kas viņpus Jordānes dzīvoja: tie pret jums karoja, bet Es tos nodevu jūsu rokā, un jūs iemantojāt viņu zemi, un Es tos izdeldēju jūsu priekšā. Tad Balaks, Cipora dēls, Moabiešu ķēniņš, cēlās un karoja pret Israēli; un viņš nosūtīja un lika aicināt Bileāmu, Beora dēlu, jūs nolādēt. Bet Es Bileāmu negribēju klausīt, un viņš svētīdams jūs svētīja, un Es jūs izglābu no viņa rokas. Un jūs cēlāties pār Jordāni un nācāt uz Jēriku; tad Jērikas iedzīvotāji pret jums karoja, Amorieši, Ferezieši un Kanaānieši un Hetieši un Girgašieši un Hivieši un Jebusieši, bet Es tos nodevu jūsu rokās. Un Es sūtīju jūsu priekšā dundurus, tie tos izdzina jūsu priekšā, kā arī divus Amoriešu ķēniņus, ne caur tavu zobenu, ne caur tavu stopu. Un Es jums devu zemi, ko tu neesi apkopis, un pilsētas, ko jūs neesat uzcēluši, ka tur dzīvojat, vīna dārzus un eļļas kokus, ko jūs neesat dēstījuši, ka no tiem ēdat. Un nu bīstaties To Kungu un kalpojiet Viņam skaidri un taisni, un atmetiet dievus, kam jūsu tēvi viņpus upes un Ēģiptes zemē ir kalpojuši, un kalpojiet Tam Kungam. Bet ja tas jums nepatiks, Tam Kungam kalpot, tad izvēlaties sev šodien, kam jūs gribat kalpot, vai dieviem, kam jūsu tēvi kalpojuši viņpus upes, vai Amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet es un mans nams, mēs kalposim Tam Kungam. Tad ļaudis atbildēja un sacīja: lai tas ir tālu no mums, To Kungu atstāt un kalpot citiem dieviem. Jo Tas Kungs ir mūsu Dievs; Tas mūs un mūsu tēvus izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama, Tas mūsu priekšā šās lielās zīmes darījis un mūs pasargājis uz visiem ceļiem, kur esam gājuši, un starp visiem ļaudīm, caur kuru vidu esam staigājuši. Un Tas Kungs mūsu priekšā izdzinis visus ļaudis un Amoriešus, šās zemes iedzīvotājus, tāpēc mēs kalposim Tam Kungam, jo Tas ir mūsu Dievs. Tad Jozua sacīja uz ļaudīm: jūs nevarēsiet Tam Kungam kalpot, jo Tas Kungs ir svēts Dievs, Viņš ir stiprs Dievs, dusmotājs, Viņš nepiedos jūsu pārkāpumus, nedz jūsu grēkus. Kad jūs no Tā Kunga atstāsities un kalposiet svešiem dieviem, tad Viņš atstāsies un jums darīs ļaunu, un jums liks bojā iet, pēc tam, kad Viņš jums labu darījis. Tad tie ļaudis sacīja uz Jozua: nē, bet mēs kalposim Tam Kungam. Tad Jozua sacīja uz ļaudīm: jūs esat liecinieki sev pašiem, ka jūs To Kungu esat izvēlējušies, Viņam kalpot. Un tie sacīja: mēs esam liecinieki. Un nu atmetiet tos svešos dievus, kas jūsu starpā, un griežat savas sirdis uz To Kungu, Israēla Dievu. Un ļaudis sacīja uz Jozua: mēs kalposim Tam Kungam, mūsu Dievam, un klausīsim Viņa balsi. Tā Jozua tai dienā darīja derību ar ļaudīm, un tiem iecēla likumus un tiesas Šehemē. Un Jozua rakstīja šos vārdus Dieva bauslības grāmatā un ņēma lielu akmeni un to tur uzcēla apakš ozola pie Tā Kunga svētās vietas. Un Jozua sacīja uz visiem ļaudīm: redzi, šis akmens mums būs par liecību; jo tas ir dzirdējis visus Tā Kunga vārdus, ko Viņš ar mums runājis, - tas būs jums par liecību, ka jūs savam Dievam nemelojat. Tā Jozua tos ļaudis atlaida, ikvienu savā īpašumā. Un notikās pēc šīm lietām, tad Jozuas, Nuna dēls, Tā Kunga kalps, nomira, simts un desmit gadus vecs būdams. Un tie viņu apraka viņa īpašuma robežās, Timnat-Serā, kas ir Efraīma kalnos, no Gaāša kalna pret ziemeļiem. Un Israēls kalpoja Tam Kungam, kamēr Jozuas dzīvoja un kamēr tie vecaji dzīvoja, kas ilgi pēc Jozuas dzīvoja un kas visus Tā Kunga darbus zināja, ko Viņš Israēlim bija darījis. Un tie apraka arīdzan Jāzepa kaulus, ko Israēla bērni no Ēģiptes zemes bija izveduši, Šehemē, tīruma gabalā, ko Jēkabs no Hamora, Šehema tēva, bērniem bija pircis par simts sudraba gabaliem; jo tas Jāzepa bērniem bija ticis par daļu. Un Eleazars, Ārona dēls, nomira, un viņu apraka Gibejā, viņa dēla Pinehasa pilsētā, kas viņam bija dota Efraīma kalnos.