Ījaba 7:11-16
Ījaba 7:11-16 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Tad arī es savu muti vis neapklusināšu, bet runāšu savas dvēseles izmisumā, es žēlošos savā sirds rūgtumā, savās sirds bailēs. Vai tad es esmu jūra vai kāds jūras pūķis, ka Tu mani aplenc ar izliktiem sargiem? Kad es domāju: mana gulta mani nomierinās, manas cisas dalīsies ar mani bēdās, - tad Tu mani izbiedē ar sapņiem, un Tu mani iztrūcini ar parādībām. Tad es labāk gribētu noslāpēts būt, labāk nāvi nekā te tādas mokas! Es esmu apnicis, es negribu te tā mūžīgi dzīvot, atstājieties jūs no manis, jo vairs tikai neilga gaisa pūsma ir manas dienas!
Ījaba 7:11-16 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Tad arī es savu muti vis neapklusināšu, bet runāšu savas dvēseles izmisumā, es žēlošos savā sirdsrūgtumā, savas sirds bailēs. Vai tad es esmu jūfa vai kāds jūras pūķis, ka Tu mani aplenc ar izliktiem sargiem? Kad es domāju: Mana gulta mani nomierinās, manas cisas dalīsies ar mani bēdās, Tad Tu mani izbiedē ar sapņiem, un Tu mani iztrūcini ar parādībām. Tad es labāk gribētu noslāpēts būt, labāk nāvi nekā te tādas mokas! Es esmu apnicis, es negribu te tā mūžīgi dzīvot, atstājieties jūs no manis, jo vairs tikai neilga gaisa pūsma ir manas dienas!
Ījaba 7:11-16 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Tā tad es savu muti neturēšu, es runāšu savās sirds bēdās, es žēlošos savā sirdsrūgtumā. Vai tad es esmu kā jūra, vai kā liela jūras zivs, ka Tu ap mani noliec sardzi? Kad es saku: mana gulta mani iepriecinās, manas cisas atvieglinās manas vaimanas, Tad Tu mani izbiedē ar sapņiem, un caur parādīšanām Tu mani iztrūcini, Tā ka mana dvēsele vēlās būt nožņaugta, labāk mirt nekā tā izģinst. Es esmu apnicis, man netīk mūžam dzīvot; atstājies jel no manis, jo manas dienas ir kā nekas.