Jāņa 20:1-29
Jāņa 20:1-29 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Pirmajā nedēļas dienā agri no rīta, kad vēl bija tumsa, Marija Magdalēna nāk pie kapa un redz akmeni no kapa noveltu. Tad viņa skriešus dodas pie Sīmaņa Pētera un otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un saka tiem: "Viņi To Kungu no kapa paņēmuši, un mēs nezinām, kur viņi To nolikuši." Tad Pēteris un otrs māceklis devās turp un nāca pie kapa. Bet abi divi skrēja; un otrs māceklis skrēja ātrāk par Pēteri un pirmais nonāca pie kapa. Viņš noliecās un redzēja autus tur noliktus, bet pats neiegāja. Pēc tam, viņam sekodams, nāk arī Sīmanis Pēteris; viņš ieiet kapā un redz autus noliktus un sviedrautu, ar ko Viņa galva bija apsegta, nevis pie pārējiem autiem noliktu, bet atsevišķi satītu savā vietā. Tad arī otrs māceklis iegāja, kas pirmais pie kapa bija nācis, redzēja un ticēja. Jo tie vēl nebija sapratuši rakstus, ka Viņam vajag uzcelties no miroņiem. Pēc tam abi mācekļi atkal aizgāja mājās. Bet Marija stāvēja ārā kapa priekšā un raudāja. Un vēl raudādama viņa ieliecās kapā un redz tur sēžam divus eņģeļus baltās drēbēs, vienu galvgalī un otru kājgalī, tai vietā, kur bija gulējušas Jēzus miesas. Tie saka viņai: "Sieva, ko raudi?" Viņa tiem saka: "Viņi manu Kungu paņēmuši, un es nezinu, kur viņi To likuši." To sacījusi, viņa apgriezās un redz Jēzu stāvam, bet nezina, ka tas ir Jēzus. Jēzus viņai saka: "Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē?" Viņa, domādama, ka tas ir dārznieks, saka Viņam: "Kungs, ja tu Viņu esi aiznesis, tad pasaki man, kur tu Viņu esi licis, lai es Viņu dabūtu!" Jēzus viņai saka: "Marija!" Viņa apgriezās un ebrejiski saka uz Viņu: "Rabuni" (tas ir: mācītājs)! Bet Jēzus viņai saka: "Neaizskar Mani, jo Es vēl neesmu aizgājis pie Tēva; bet ej pie Maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie Sava Tēva un jūsu Tēva, pie Sava Dieva un jūsu Dieva." Tad Marija Magdalēna iet un stāsta mācekļiem: "Es savu Kungu esmu redzējusi, un to Viņš man sacījis." Šinī pašā pirmajā nedēļas dienā, vakarā, kad mācekļi, bīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, nāca Jēzus, stājās viņu vidū un saka viņiem: "Miers ar jums!" Un, to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un sānus. Tad mācekļi kļuva līksmi, savu Kungu redzēdami. Tad Jēzus vēlreiz viņiem saka: "Miers ar jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu." Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks." Bet Toms, viens no divpadsmit, saukts dvīnis, nebija pie viņiem, kad nāca Jēzus. Tad pārējie mācekļi viņam stāstīja: "Mēs To Kungu esam redzējuši." Bet viņš tiem sacīja: "Ja es neredzu naglu zīmes Viņa rokās un savu pirkstu nelieku naglu rētās un savu roku nelieku Viņa sānos, es neticēšu." Un pēc astoņām dienām mācekļi atkal bija kopā un arī Toms pie viņiem. Un durvis bija aizslēgtas. Tad Jēzus nāk un stājas viņu vidū un saka: "Miers ar jums!" Pēc tam Viņš Tomam saka: "Stiep šurp savu pirkstu un aplūko Manas rokas un dod šurp savu roku un liec to Manos sānos, un neesi neticīgs, bet ticīgs!" Toms atbildēja un sacīja Viņam: "Mans Kungs un Mans Dievs!" Jēzus viņam saka: "Tāpēc ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!"
Jāņa 20:1-29 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Pirmajā nedēļas diena agri no rīta, kad vēl bija tumsa, Marija Magdalēna nāk pie kapa un redz akmeni no kapa noveltu. Tad viņa skriešus dodas pie Sīmaņa Pētefa un otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un saka tiem: „Viņi Kungu no kapa paņēmuši, un mēs nezinām, kur viņi to nolikuši.“ Tad Pēteris un otrs māceklis devās turp un nāca pie kapa. Bet abi divi skrēja; un otrs māceklis skrēja ātrāk par Pēteri un pirmais nonāca pie kapa. Viņš noliecās un redzēja autus tur noliktus, bet pats neiegāja. Pēc tam, viņam sekodams, nāk arī Sīmanis Pēteris; viņš ieiet kapā un redz autus noliktus Un sviedrautu, ar ko viņa galva bija apsegta, nevis pie pārējiem autiem noliktu, bet atsevišķi satītu savā vietā. Tad arī otrs māceklis iegāja, kas pirmais pie kapa bija nācis, redzēja un ticēja. Jo tie vēl nebija sapratuši rakstus, ka viņam vajag uzcelties no miroņiem. Pēc tam abi mācekļi atkal aizgāja mājās. Bet Marija stāvēja ārā, kapa priekšā, un raudāja. Un vēl raudādama viņa ieliecās kapā Un redz tur sēžam divus eņģeļus baltās drēbēs, vienu galvgalī un otru kājgalī, tai vietā, kur bija gulējušas Jēzus miesas. Tie saka viņai: „Sieva, ko raudi?“ Viņa tiem saka: „Viņi manu Kungu paņēmuši, un es nezinu, kur viņi to likuši.“ To sacījusi, viņa apgriezās un redz Jēzu stāvam, bet nezin, ka tas ir Jēzus. Jēzus viņai saka: „Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē?“ Viņa, domādama, ka tas ir dārznieks, saka tam: „Kungs, ja tu to esi aiznesis, tad pasaki man, kur tu viņu esi licis, lai es viņu dabūtu!“ Jēzus viņai saka: „Marija!“ Viņa apgriezās un ebrējiski saka uz viņu: „Rabuni,“ tas ir: mācītājs! Bet Jēzus viņai saka: „Neaizkar mani, jo es vēl neesmu aizgājis pie Tēva; bet ej pie maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie sava Tēva un jūsu Tēva, pie sava Dieva un jūsu Dieva.“ Tad Marija Magdalēna iet un stāsta mācekļiem: „Es savu Kungu esmu redzējusi, un to viņš man sacījis.“ Šinī pašā pirmajā nedēļas dienā, vakarā, kad mācekļi, bīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, nāca Jēzus, stājās viņu vidū un saka viņiem: „Miers ar jums!“ Un to sacījis, viņš tiem rādīja savas rokas un sānus. Tad mācekļi kļuva līksmi, savu Kungu redzēdami. Tad Jēzus vēl reiz viņiem saka: „Miers ar jums! Kā Tēvs mani sūtījis, tā es jūs sūtu.“ Un to sacījis, viņš dvēsa un sacīja viņiem: „Ņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks.“ Bet Toms, viens no divpadsmitien, saukts dvīnis, nebija pie viņiem, kad nāca Jēzus. Tad pārējie mācekļi viņam stāstīja: „Mēs Kungu esam redzējuši.“ Bet viņš tiem sacija: „Ja es neredzu naglu zīmes viņa rokās un savu pirkstu nelieku naglu rētās un savu roku nelieku viņa sānos, es neticēšu.“ Un pēc astoņām dienām mācekļi atkal bija kopā, un arī Toms pie viņiem. Un durvis bija aizslēgtas. Tad Jēzus nāk un stājas viņu vidū un saka: „Miers ar jums!“ Pēc tam viņš Tomam saka: „Stiep šurp savu pirkstu un aplūko manas rokas, un dod šurp savu roku un liec to manos sānos un neesi neticīgs, bet ticīgs!“ Toms atbildēja un sacīja viņam: „Mans Kungs un mans Dievs!“ Jēzus viņam saka: „Tāpēc, ka tu mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!“
Jāņa 20:1-29 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Pirmā nedēļas dienā rīta agrumā, kad vēl bija tumšs, Marija Magdalēna nāk pie kapa un redz akmeni no kapa noveltu. Tad viņa skrēja un nāca pie Sīmaņa Pētera un pie otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un uz tiem saka: “Tie To Kungu ir izņēmuši no kapa, un mēs nezinām, kur tie Viņu nolikuši.” Tad Pēteris un otrs māceklis izgāja un nāca pie kapa. Un viņi abi skrēja kopā, un otrs māceklis skrēja Pēterim pa priekšu, un pirmais nonāca pie kapa. Un pieliekdamies viņš redzēja linu autus tur noliktus, tomēr negāja iekšā. Tad arī Sīmanis Pēteris, tam sekodams, nāk un ieiet kapā un redz linu autus tur noliktus. Un sviedru auts, kas ap Viņa galvu bija, nebija likts pie linu autiem, bet savrup citā malā satīts. Tad arī otrs māceklis gāja iekšā, kas pirmais bija nonācis pie kapa, un redzēja un ticēja. Jo tie vēl nezināja rakstus, ka Viņam bija augšāmcelties no miroņiem. Tad mācekļi atkal aizgāja. Un Marija stāvēja ārā kapa priekšā raudādama. Kad nu viņa raudāja, tad viņa paliecās pie kapa Un redz divus eņģeļus baltās drēbēs sēžam, vienu galvgalā, otru kājgalā, kur Jēzus miesas bija gulējušas. Un tie uz viņu saka: “Sieva, ko tu raudi?” tā uz tiem saka: “Tie manu Kungu paņēmuši, un es nezinu, kur tie Viņu likuši.” Un to sacījusi viņa apgriezās un redz Jēzu stāvam, un nezināja, to esam Jēzu. Jēzus uz to saka: “Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē?” Viņa domādama, ka Viņš dārznieks, uz To saka: “Kungs, ja tu Viņu esi aiznesis, tad saki man, kur tu Viņu noliki, ka es Viņu varu dabūt.” Jēzus uz to saka: “Marija!” tā apgriezusies uz Viņu saka: “Rabbuni!” (Tas ir: Mācītājs.) Jēzus uz to saka: “Neaizskar Mani; jo Es vēl neesmu uzbraucis pie Sava Tēva, bet noej pie Maniem brāļiem un saki tiem: Es uzbraucu pie Sava Tēva un pie jūsu Tēva, pie Sava Dieva un pie jūsu Dieva.” Marija Magdalēna nāk un pasludina mācekļiem, ka viņa To Kungu redzējusi, un ko Tas viņai sacījis. Šai pirmā nedēļas dienā, kad vakars bija meties, kad mācekļi aiz aizslēgtām durvīm bija sapulcējušies, bīdamies no Jūdiem, tad Jēzus nāca un iestājās viņu vidū un uz tiem saka: “Miers ar jums!” Un to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un Savus sānus; tad mācekļi tapa līksmi, To Kungu redzēdami. Tad Jēzus atkal uz tiem sacīja: “Miers ar jums! Kā Mani Tas Tēvs ir sūtījis, tā arī Es jūs sūtu.” Un to teicis, Viņš pūta uz tiem un saka: “Ņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie tiek piedoti, un kam jūs grēkus paturēsiet, tiem tie tiek paturēti.” Bet Toms, viens no tiem divpadsmit, dvīnis saukts, nebija pie tiem, kad Jēzus nāca. Tad citi mācekļi uz to sacīja: “Mēs To Kungu esam redzējuši.” Un viņš uz tiem sacīja: “Ja es neredzu naglu zīmes Viņa rokās un nelieku savu pirkstu naglu rētās un nelieku savu roku Viņa sānos, tad es neticēšu.” Un pēc astoņām dienām Viņa mācekļi atkal tur bija iekšā un Toms pie viņiem. Jēzus nāk, kad durvis bija aizslēgtas, un iestājās vidū starp tiem un sacīja: “Miers ar jums.” Pēc tam Viņš saka uz Tomu: “Stiep šurp savu pirkstu un aplūko Manas rokas, un sniedz šurp savu roku un liec to Manos sānos, un neesi neticīgs, bet ticīgs.” Toms atbildēja un uz Viņu sacīja: “Mans Kungs un mans Dievs.” Jēzus uz to saka: “Tāpēc ka tu Mani esi redzējis, Tom, tu tici. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic.”