Jāņa 20:1-18
Jāņa 20:1-18 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Pirmajā nedēļas dienā agri no rīta, kad vēl bija tumsa, Marija Magdalēna nāk pie kapa un redz akmeni no kapa noveltu. Tad viņa skriešus dodas pie Sīmaņa Pētera un otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un saka tiem: "Viņi To Kungu no kapa paņēmuši, un mēs nezinām, kur viņi To nolikuši." Tad Pēteris un otrs māceklis devās turp un nāca pie kapa. Bet abi divi skrēja; un otrs māceklis skrēja ātrāk par Pēteri un pirmais nonāca pie kapa. Viņš noliecās un redzēja autus tur noliktus, bet pats neiegāja. Pēc tam, viņam sekodams, nāk arī Sīmanis Pēteris; viņš ieiet kapā un redz autus noliktus un sviedrautu, ar ko Viņa galva bija apsegta, nevis pie pārējiem autiem noliktu, bet atsevišķi satītu savā vietā. Tad arī otrs māceklis iegāja, kas pirmais pie kapa bija nācis, redzēja un ticēja. Jo tie vēl nebija sapratuši rakstus, ka Viņam vajag uzcelties no miroņiem. Pēc tam abi mācekļi atkal aizgāja mājās. Bet Marija stāvēja ārā kapa priekšā un raudāja. Un vēl raudādama viņa ieliecās kapā un redz tur sēžam divus eņģeļus baltās drēbēs, vienu galvgalī un otru kājgalī, tai vietā, kur bija gulējušas Jēzus miesas. Tie saka viņai: "Sieva, ko raudi?" Viņa tiem saka: "Viņi manu Kungu paņēmuši, un es nezinu, kur viņi To likuši." To sacījusi, viņa apgriezās un redz Jēzu stāvam, bet nezina, ka tas ir Jēzus. Jēzus viņai saka: "Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē?" Viņa, domādama, ka tas ir dārznieks, saka Viņam: "Kungs, ja tu Viņu esi aiznesis, tad pasaki man, kur tu Viņu esi licis, lai es Viņu dabūtu!" Jēzus viņai saka: "Marija!" Viņa apgriezās un ebrejiski saka uz Viņu: "Rabuni" (tas ir: mācītājs)! Bet Jēzus viņai saka: "Neaizskar Mani, jo Es vēl neesmu aizgājis pie Tēva; bet ej pie Maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie Sava Tēva un jūsu Tēva, pie Sava Dieva un jūsu Dieva." Tad Marija Magdalēna iet un stāsta mācekļiem: "Es savu Kungu esmu redzējusi, un to Viņš man sacījis."
Jāņa 20:1-18 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Pirmajā nedēļas diena agri no rīta, kad vēl bija tumsa, Marija Magdalēna nāk pie kapa un redz akmeni no kapa noveltu. Tad viņa skriešus dodas pie Sīmaņa Pētefa un otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un saka tiem: „Viņi Kungu no kapa paņēmuši, un mēs nezinām, kur viņi to nolikuši.“ Tad Pēteris un otrs māceklis devās turp un nāca pie kapa. Bet abi divi skrēja; un otrs māceklis skrēja ātrāk par Pēteri un pirmais nonāca pie kapa. Viņš noliecās un redzēja autus tur noliktus, bet pats neiegāja. Pēc tam, viņam sekodams, nāk arī Sīmanis Pēteris; viņš ieiet kapā un redz autus noliktus Un sviedrautu, ar ko viņa galva bija apsegta, nevis pie pārējiem autiem noliktu, bet atsevišķi satītu savā vietā. Tad arī otrs māceklis iegāja, kas pirmais pie kapa bija nācis, redzēja un ticēja. Jo tie vēl nebija sapratuši rakstus, ka viņam vajag uzcelties no miroņiem. Pēc tam abi mācekļi atkal aizgāja mājās. Bet Marija stāvēja ārā, kapa priekšā, un raudāja. Un vēl raudādama viņa ieliecās kapā Un redz tur sēžam divus eņģeļus baltās drēbēs, vienu galvgalī un otru kājgalī, tai vietā, kur bija gulējušas Jēzus miesas. Tie saka viņai: „Sieva, ko raudi?“ Viņa tiem saka: „Viņi manu Kungu paņēmuši, un es nezinu, kur viņi to likuši.“ To sacījusi, viņa apgriezās un redz Jēzu stāvam, bet nezin, ka tas ir Jēzus. Jēzus viņai saka: „Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē?“ Viņa, domādama, ka tas ir dārznieks, saka tam: „Kungs, ja tu to esi aiznesis, tad pasaki man, kur tu viņu esi licis, lai es viņu dabūtu!“ Jēzus viņai saka: „Marija!“ Viņa apgriezās un ebrējiski saka uz viņu: „Rabuni,“ tas ir: mācītājs! Bet Jēzus viņai saka: „Neaizkar mani, jo es vēl neesmu aizgājis pie Tēva; bet ej pie maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie sava Tēva un jūsu Tēva, pie sava Dieva un jūsu Dieva.“ Tad Marija Magdalēna iet un stāsta mācekļiem: „Es savu Kungu esmu redzējusi, un to viņš man sacījis.“
Jāņa 20:1-18 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Pirmā nedēļas dienā rīta agrumā, kad vēl bija tumšs, Marija Magdalēna nāk pie kapa un redz akmeni no kapa noveltu. Tad viņa skrēja un nāca pie Sīmaņa Pētera un pie otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un uz tiem saka: “Tie To Kungu ir izņēmuši no kapa, un mēs nezinām, kur tie Viņu nolikuši.” Tad Pēteris un otrs māceklis izgāja un nāca pie kapa. Un viņi abi skrēja kopā, un otrs māceklis skrēja Pēterim pa priekšu, un pirmais nonāca pie kapa. Un pieliekdamies viņš redzēja linu autus tur noliktus, tomēr negāja iekšā. Tad arī Sīmanis Pēteris, tam sekodams, nāk un ieiet kapā un redz linu autus tur noliktus. Un sviedru auts, kas ap Viņa galvu bija, nebija likts pie linu autiem, bet savrup citā malā satīts. Tad arī otrs māceklis gāja iekšā, kas pirmais bija nonācis pie kapa, un redzēja un ticēja. Jo tie vēl nezināja rakstus, ka Viņam bija augšāmcelties no miroņiem. Tad mācekļi atkal aizgāja. Un Marija stāvēja ārā kapa priekšā raudādama. Kad nu viņa raudāja, tad viņa paliecās pie kapa Un redz divus eņģeļus baltās drēbēs sēžam, vienu galvgalā, otru kājgalā, kur Jēzus miesas bija gulējušas. Un tie uz viņu saka: “Sieva, ko tu raudi?” tā uz tiem saka: “Tie manu Kungu paņēmuši, un es nezinu, kur tie Viņu likuši.” Un to sacījusi viņa apgriezās un redz Jēzu stāvam, un nezināja, to esam Jēzu. Jēzus uz to saka: “Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē?” Viņa domādama, ka Viņš dārznieks, uz To saka: “Kungs, ja tu Viņu esi aiznesis, tad saki man, kur tu Viņu noliki, ka es Viņu varu dabūt.” Jēzus uz to saka: “Marija!” tā apgriezusies uz Viņu saka: “Rabbuni!” (Tas ir: Mācītājs.) Jēzus uz to saka: “Neaizskar Mani; jo Es vēl neesmu uzbraucis pie Sava Tēva, bet noej pie Maniem brāļiem un saki tiem: Es uzbraucu pie Sava Tēva un pie jūsu Tēva, pie Sava Dieva un pie jūsu Dieva.” Marija Magdalēna nāk un pasludina mācekļiem, ka viņa To Kungu redzējusi, un ko Tas viņai sacījis.