Soģu 9:22-57

Dalīties

Soģu 9:22-57 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)

Kad nu Abimelehs bija trīs gadus valdījis pār Israēlu, tad Dievs deva ļaunu prātu Abimeleha un Sihemas varasvīru starpā, tā ka Sihemas varasvīri lauza uzticību Abimeleham un atstājās no viņa. Tas notika tādēļ, lai viņa varmācība, kas bija nodarīta septiņdesmit Jerubbaala dēliem, kristu uz viņu un viņu asinis lai nāktu pār Abimelehu, viņu brāli, kas tos pats bija nogalinājis, un lai tās nāktu arī pār Sihemas varasvīriem, kuri bija stiprinājuši viņa rokas, lai viņš nokautu savus brāļus. Lai noskaņotu ļaudis pret Abimelehu, Sihemas varasvīri novietoja kalnos paslēptus laupītājus. Tiem vajadzēja aplaupīt ikvienu ceļa gājēju. Tas tika paziņots Abimeleham. Toreiz Gaāls, Ebeda dēls, nāca ar saviem brāļiem, lai apmestos Sihemā, un Sihemas varasvīri viņam uzticējās. Reiz tie izgāja ārā uz lauka un nolasīja vīna dārzus, izspieda sulu un svinēja prieka svētkus, tad tie devās sava dieva namā, ēda un dzēra un lādēja Abimelehu. Tad Gaāls, Ebeda dēls, sacīja: "Kas gan ir Abimelehs, un kas esam mēs, sihemieši, ka mums viņam jākalpo? Vai viņš nav Jerubbaala dēls un Zebuls viņa pilnvarotais? Vai viņam nevajadzētu kalpot Hemora, Sihemas tēva, vīriem? Kādēļ tad mums ir jākalpo viņam? Ak, kaut šī tauta būtu manā vadībā, gan tad es izdzītu Abimelehu!" Un Abimeleham viņš teica: "Pastiprini savu karaspēku un nāc laukā!" Kad nu Zebuls, pilsētas virspavēlnieks, šos Gaāla, Ebeda dēla, vārdus dzirdēja, tad viņam sametās dusmas. Viņš slepeni nosūtīja ziņnešus pie Abimeleha uz Arūmu un vēstīja: "Redzi, Gaāls, Ebeda dēls, ar saviem brāļiem ir atnākuši uz Sihemu, un tagad tie sakūda pilsētu pret tevi. Tādēļ celies tu un arī tie karavīri, kas ir pie tevis, nakts laikā un apmeties tīrumu aizsegā. Bet rīt agri, saulei lecot, celies un uzbrūc pilsētai. Un redzi, kad viņš ar karavīriem, kas turas pie viņa, izietu tev pretī, tad tu varētu darīt, kā tava roka to atrod par iespējamu." Tad Abimelehs ar karavīru saimi, kas bija pie viņa, cēlās naktī, devās ceļā tīrumu aizsegā un četros pulkos ielenca Sihemu. Bet Gaāls, Egeda dēls, iznāca laukā un nostājās pilsētas vārtos; tad Abimelehs un visi tie, kas bija pie viņa, cēlās ārā no paslēptuves. Tiklīdz Gaāls ieraudzīja šos ļaudis, viņš teica Zebulam: "Redzi, tur taču kareivji dodas lejup no kalnu virsotnēm!" Bet Zebuls viņam saka: "Kalnu ēnas tev šķiet vīri esam." Gaāls tomēr nerimās un teica: "Nē, tie ir karavīri, kas nāk lejup, un tur ir vēl viens pulks karavīru, kas nāk pa ceļu no Burvju ozoliem." Tad Zebuls viņam sacīja: "Kur nu tagad ir tava mute, ar ko tu teici: kas ir Abimelehs, ka mums būs viņam kalpot labu prātu? Vai tā nav tā tauta, par kuru tu ņirgājies? Izej nu tagad ārā un karo pret viņiem!" Un Gaāls izgāja Sihemas varasvīru priekšgalā un karoja pret Abimelehu. Un Abimelehs to vajāja, un tas bēga no viņa, un daudzi krita, un nokautie gulēja līdz pat pilsētas vārtiem. Tad Abimelehs atgriezās Arumā, bet Zebuls izdzina Gaālu un viņa brāļus, ka tie nepalika dzīvot Sihemā. Un notika nākamajā dienā, ka ļaudis izgāja tīrumā, un tas tika paziņots Abimeleham. Tad viņš sapulcināja savu karaspēku, sadalīja to trijos pulkos un tos paslēpa laukos. Un, kad viņš vēroja, ka tauta pašreiz nāk laukā no pilsētas, tad viņš devās pret tiem cīņā un tos apkāva. Un Abimelehs un tie pulki, kas pie viņa bija, devās tālāk uz priekšu un apstājās pie pilsētas vārtiem, bet divi pulki uzbruka visiem tiem, kas atradās laukā, un arī tos nogalināja. Tā Abimelehs karoja pret pilsētu visu dienu, un viņš arī ieņēma pilsētu un nokāva visus ļaudis, kas atradās pilsētā, un, nopostījis pilsētu, pārkaisīja to ar sāli. Kad visi Sihemas pils iemītnieki to dzirdēja, tad tie gāja Derības dieva nama tornī. Un, tiklīdz Abimeleham tika paziņots, ka visi Sihemas pils varasvīri ir sapulcējušies vienkopus, tad Abimelehs devās ar visu savu karaspēku, kas bija pie viņa, augšup Salmona kalnā. Tur Abimelehs ņēma savā rokā cirvi, nocirta kāda koka zaru, uzcēla un uzlika to uz saviem pleciem; tad viņš sacīja tai tautai, kas bija pie viņa: "Ko jūs redzat mani darām, to steigšus darait arī jūs, tāpat kā es!" Tad arī visi ļaudis nocirta pa zaram un sekoja Abimeleham. Viņi nolika zarus pie stiprā torņa un aizdedzināja tos ar uguni; tā nomira visi Sihemas pils ļaudis, ap tūkstoš vīru un sievu. Tad Abimelehs devās pret Tebecu, uzcēla savas teltis tai visapkārt un ieņēma to. Bet pilsētas vidū atradās stiprs nocietinājums, tur sabēga visi vīri un visas sievas, un visi pilsētas varasvīri; un tie visu aiz sevis noslēdza un uzkāpa uz torņa jumta. Kad nu Abimelehs bija tuvu nocietinājumam, tad viņš devās pret to uzbrukumā un izlauzās līdz cietokšņa durvīm, lai tās sadedzinātu ar uguni. Bet tad kāda sieva nometa virsējo dzirnu akmeni uz Abimeleha galvu, un tas sadragāja viņa galvaskausu. Tad viņš steidzīgi piesauca savu puisi ieroču nesēju un pavēlēja tam: "Izvelc savu zobenu un nonāvē mani, lai par mani nesaka, ka kāda sieva mani nonāvējusi!" Un viņa ieroču nesējs to nodūra, un tā tas nomira. Kad Israēla vīri redzēja, ka Abimelehs bija kritis, tad tie atgriezās ikviens savās mājās. Tā Dievs atmaksāja Abimeleha ļauno darbu, ko viņš bija nodarījis savam tēvam, nokaudams savus septiņdesmit brāļus. Un visiem tiem ļauniem darbiem, ko Sihemas vīri bija nodarījuši, Dievs lika krist atpakaļ uz viņu galvām, un tā piepildījās Jotāma, Jerubbaala dēla, lāsts.

Soģu 9:22-57 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)

Kad nu Abimelechs bija trīs gadus valdījis pār Israēlu, Tad Dievs deva ļaunu prātu Abimelecha un Sichemas vecaju starpā, tā ka Sichemas pilsoņi lauza uzticību Abimelecham un atstājās no viņa. Tas notika tādēļ, lai viņa varmācība, kas bija nodarīta septiņdesmit Jerubbaāla dēliem, kristu uz viņu, un viņu asinis lai nāktu pār Abimelechu, viņu brāli, kas tos pats bija nogalinājis, un lai tās nāktu ari pār Sichemas dižciltīgajiem, kupi bija stiprinājuši viņa rokas, lai viņš nokautu savus brāļus. Lai noskaņotu ļaudis pret Abimelechu, Sichemas dižciltīgie novietoja kalnos paslēptus laupītājus. Tiem vajadzēja aplaupīt ikvienu ceļa gājēju. Tas tika paziņots Abimelecham. Toreiz Gaāls, Ebeda dēls, nāca ar saviem brāļiem, lai nomestos Sichemā, un Sichemas noteicēji pilsoņi viņam uzticējās. Reiz tie izgāja ārā uz lauka un nolasīja vīna kalnus, izspieda sulu un svinēja prieka svētkus, tad tie devās sava dieva namā, ēda un dzēra un lādēja Abimelechu. Tad Gaāls, Ebeda dēls, sacīja: „Kas ir Abimelechs, un kas esam mēs, sichemieši, ka mums viņam jākalpo? Vai viņš nav Jerubbaāla dēls, un Zebuls viņa pilnvarotais? Vai viņam nevajadzētu kalpot Hemora, Sichemas ciltstēva, vīriem, kādēļ tad mums ir jākalpo viņam? Ak, kaut šī tauta būta manā vadībā, gan tad es izdzītu Abimelechu!“ Un Abimelecham viņš teica: „Pastiprini savu karaspēku un nāc laukā!“ Kad nu Zebuls, pilsētas virspavēlnieks, šos Gaāla, Ebeda dēla, vārdus dzirdēja, tad viņam sametās dusmas. Viņš slepeni nosūtīja ziņnešus pie Abimelecha uz Arūmu un vēstīja: „Redzi, Gaāls, Ebeda dēls, ar saviem brāļiem ir atnākuši uz Sichemu, un tagad tie sakūda pilsētu pret tevi. Tādēļ celies tu, un arī tie karavīri, kas ir pie tevis, nakts laikā, un apmeties tīrumu aizsegā. Bet rītā agri, saulei lecot, celies un uzbrūc pilsētai. Un redzi, kad viņš ar karavīriem, kas turas pie viņa, izietu tev pretī, tad tu varētu darīt, kā tava roka to atrod par iespējamu!“ Tad Abimelechs ar karavīru saimi, kas bija pie viņa, piecēlās naktī, devās ceļā tīrumu aizsegā, un četros pulkos ielenca Sichemu. Bet Gaāls, Egeda dēls, iznāca laukā un nostājās pilsētas vārtos; tad Abimelechs un visi tie, kas bija pie viņa, cēlās ārā no paslēptuves. Tiklīdz Gaāls ieraudzīja šos ļaudis, viņš teica Zebulam: „Redzi, tur taču kareivji dodas lejup no kalnu virsotnēm!“ Bet Zebuls viņam teica: „Tev šķiet kalnu ēnas vīri esam.“ Gaāls tomēr nerimās un teica: „Nē, tie ir karavīri, kas nāk lejup, un tur ir vēl viens pulks karavīru, kas nāk pa ceļu no Burvju ozoliem.“ Tad Zebuls viņam sacīja: „Kur nu tagad ir tava mute, ar ko tu teici: „Kas ir Abimelechs, ka mums būs viņam kalpot labu prātu?“ Vai tā nav tā tauta, par kuru tu ņirgājies? Izej nu tagad ārā un karo pret viņiem!“ Un Gaāls izgāja Sichemas pilsoņu priekšgalā un karoja pret Abimelechu. Un Abimelechs to vajāja, un tas bēga no viņa, un daudzi krita, un nokautie gulēja līdz pat pilsētas vārtiem. Tad Abimelechs atgriezās Arūmā, bet Zebuls izdzina Gaālu un viņa brāļus, ka tie nepalika dzīvot Sichemā. Un notika nākamajā dienā, ka ļaudis izgāja tīrumā, un tas tika Abime-lecham paziņots. Tad viņš sapulcināja savu karaspēku, sadalīja to trijos pulkos un tos paslēpa laukos. Un kad viņš vēroja, ka, lūk, tauta pašreiz nāk laukā no pilsētas, tad viņš devās pret tiem cīņā un tos apkāva. Un Abimelechs un tie pulki, kas bija pie viņa, devās tālāk uz priekšu un apstājās pie pilsētas vārtiem, bet divi pulki uzbruka visiem tiem, kas atradās laukā, un arī tos nogalināja. Tā Abimelechs karoja pret pilsētu visu dienu, un viņš arī ieņēma pilsētu un nokāva visus ļaudis, kas atradās pilsētā, un, nopostījis pilsētu, pārkaisīja to ar sāli. Kad nu visi Sichemas nocietinātas pils iemītnieki to dzirdēja, tad tie sagāja stipri nocietinātā Derības dieva nama tornī. Un tiklīdz kā Abimelecham tika paziņots, ka visi Sichemas cietokšņa pavēlnieki ir sapulcējušies vienkopus, Tad Abimelechs devās ar visu savu karaspēku, kas bija pie viņa, augšā uz Salmona kalnu. Tur Abimelechs ņēma savā rokā cirvi, nocirta kāda koka zaru, uzcēla un uzlika to uz saviem pleciem; tad viņš sacīja tai tautai, kas bija pie viņa: „Ko jūs redzat mani darām, to darait arī jūs steidzīgi, tāpat kā es!“ Tad arī visi ļaudis nocirta ikviens pa zaram un sekoja Abimelecham. Viņi nolika zarus pie stiprā torņa un aizdedzināja tos ar uguni; tā nobeidzās visi Sichemas cietokšņa pavēlnieki un ļaudis, ap tūkstoš vīru un sievu. Tad Abimelechs devās pret Tefaecu, uzcēla savas teltis tai visapkārt un ieņēma to. Bet pilsētas vidū atradās stiprs nocietinājums, tur sabēga visi viri un visas sievas, visi vietējie pilsoņi; un tie visu aiz sevis noslēdza un uzkāpa uz torņa jumta. Kad nu Abimelechs bija tuvu nocietinājumam, tad viņš devās pret to uzbrukumā un izlauzās līdz cietokšņa durvīm, lai tās sadedzinātu ar uguni. Bet tad kāda sieva nometa virsējo dzirnu akmeni uz Abimelecha galvu, un tas sadragāja viņa galvas kausu. Tad viņš steidzīgi piesauca savu ieroču nesēju, puisi, un pavēlēja tam: „Izvelc savu zobenu un nonāvē mani, lai par mani nesaka, ka kāda sieviete mani nonāvējusi!“ Un viņa ieroču nesējs to nodūra, un tā tas mira. Kad nu Israēla vīri redzēja, ka Abimelechs bija kritis, tad tie atgriezās ikviens savās mājās. Tā Dievs atmaksāja Abimelecha ļauno darbu, ko viņš bija nodarījis savam tēvam, nokaudams savus septiņdesmit brāļus. Un tāpat arī Dievs lika visiem tiem ļauniem darbiem, ko Sichemas vīri bija nodarījuši, krist atpakaļ uz viņu galvām, un tā piepildījās Jotāma, Jerubbaāla dēla, lāsts.

Soģu 9:22-57 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)

Kad nu Abimelēhs trīs gadus bija valdījis pār Israēli, Tad Dievs sūtīja ļaunu garu starp Abimelēhu un Šehemes namniekiem, un Šehemes namnieki turējās viltīgi pret Abimelēhu, Ka varas darbs pie septiņdesmit JerubBaāla dēliem nāktu un viņa asinis grieztos uz Abimelēhu, viņu brāli, kas tos bija nokāvis, un tos, kas bija stiprinājuši, savus brāļus nokaut. Un Šehemes namnieki sūtīja kādus, kas ar viltu uz viņu glūnēja kalna galos, un tie visus aplaupīja, kas pa ceļu gāja, un tas Abimelēham tapa sacīts. Un Gaāls, Ebeda dēls, nāca ar saviem brāļiem un gāja uz Šehemi, un Šehemes namnieki viņam uzticējās, Un izgāja uz lauku un nolasīja savus vīna kalnus un spaidīja ogas un svinēja prieka svētkus, un gāja sava dieva namā un ēda un dzēra un lādēja Abimelēhu. Un Gaāls, Ebeda dēls, sacīja: kas ir Abimelēhs, un kas ir Šehems, ka mums viņam būs kalpot? Vai tas nav JerubBaāla dēls un Zebuls viņa uzraugs? Kalpojiet labāk, Hamora, Šehema tēva, vīriem, jo kāpēc lai mēs viņam kalpojam? Ak kaut šie ļaudis būtu manā rokā, gan es Abimelēhu izdzītu. Un uz Abimelēhu viņš sacīja: vairo savu karaspēku un nāc ārā. Kad Zebuls, pilsētas virsnieks, Gaāla, Ebeda dēla, vārdus dzirdēja, tad viņš apskaitās, Un sūtīja slepeni vēstnešus pie Abimelēha un sacīja: redzi, Gaāls, Ebeda dēls, un viņa brāļi ir nākuši uz Šehemi, un redzi, tie ceļ dumpi pret tevi pilsētā. Un nu celies naktī, tu un ļaudis, kas pie tevis, un paslēpies laukā; Un rītā agri, kad saule lec, tad celies un uzbrūc pilsētai, un redzi, kad viņš un ļaudis, kas pie viņa, ies ārā tev pretī, tad dari viņam, kā tava roka māk. Tad Abimelēhs un visi ļaudis, kas pie viņa bija, cēlās naktī un paslēpās pret Šehemi četros pulkos. Un Gaāls, Ebeda dēls, izgāja ārā un stāvēja pilsētas vārtu priekšā. Tad Abimelēhs un ļaudis, kas pie viņa bija, cēlās, kur bija apslēpušies. Kad nu Gaāls ļaudis ieraudzīja, tad viņš sacīja uz Zebulu: redzi, no kalnu galiem nāk ļaudis. Bet Zebuls uz to sacīja: tev šķiet kalna ēnu cilvēkus esam. Tad Gaāls vēl runāja un sacīja: redzi, ļaudis nāk no augšgala un viens pulks nāk pa ceļu no burvju ozola. Tad Zebuls uz viņu sacīja: kur nu ir tava mute, ar ko tu sacīji: kas ir Abimelēhs, ka lai tam kalpojam? Vai šie nav ļaudis, ko tu esi apsmējis? Izej jel nu ārā un karo pret viņu. Un Gaāls izgāja Šehemes namnieku priekšā un karoja pret Abimelēhu. Un Abimelēhs to vajāja, un tas bēga no viņa, un daudz krita nokauti līdz vārtiem. Un Abimelēhs palika Arumā, bet Zebuls izdzina Gaālu un viņa brāļus, ka tie Šehemē nepalika. Un notika otrā dienā, ka ļaudis gāja uz lauku, un tas Abimelēham tapa sacīts. Tad viņš ņēma tos (kara) ļaudis un tos dalīja trijos pulkos un paslēpās laukā. Un viņš skatījās, un redzi, ļaudis izgāja no pilsētas; tad viņš cēlās pret tiem un tos nokāva. Un Abimelēhs un pulki, kas pie viņa bija, uzbruka un nostājās pilsētas vārtu priekšā, bet divi pulki uzbruka visiem, kas bija laukā, un tos nokāva. Un Abimelēhs karoja pret pilsētu visu dienu un uzņēma pilsētu un nokāva ļaudis, kas tanī bija, un nopostīja pilsētu un apsēja to ar sāli. Kad nu visi Šehemes pils namnieki to dzirdēja, tad tie gāja stiprā Berita dieva nama tornī. Un Abimelēham tas tapa sacīts, ka visi Šehemes pils namnieki bija sapulcējušies. Tad Abimelēhs gāja uz Calmon kalnu, viņš un visi ļaudis, kas pie viņa bija, un Abimelēhs ņēma cirvi savā rokā un nocirta koka zaru un to uzcēla un lika uz savu kamiesi un sacīja uz ļaudīm, kas pie tā bija: ko esat redzējuši mani darām, to dariet steigšus tāpat. Tad arī visi ļaudis nocirta ikkatrs zaru un gāja Abimelēham pakaļ, un tos pielika pie stiprā torņa un iededzināja pār tiem torni ar uguni, ka visi Šehemes pils ļaudis nomira līdz tūkstoš vīru un sievu. Un Abimelēhs gāja uz Tebecu un apmetās pret Tebecu un to uzņēma. Bet pilsētas vidū bija stipra pils, uz turieni visi vīri un sievas un visi pilsētas namnieki bēga un ieslēdzās un uzkāpa uz pils jumtu. Tad Abimelēhs nāca pie pils un karoja pret to un piegāja pie pils durvīm, viņu ar uguni sadedzināt. Tad viena sieva nometa dzirnu akmens gabalu uz Abimelēha galvu un satrieca viņa galvas kausu. Tad viņš steigšus piesauca puisi, savu bruņu nesēju, un uz to sacīja: izvelc savu zobenu un nokauj mani, lai no manis nesaka: viena sieva viņu nokāvusi. Un viņa puisis to nodūra, ka nomira. Kad nu Israēla vīri redzēja, ka Abimelēhs bija nomiris, tad tie gāja ikkatrs uz savām mājām. Tā Dievs Abimelēham atmaksāja ļaunumu, ko viņš bija darījis savam tēvam, nokaudams savus septiņdesmit brāļus. Un Dievs Šehemes vīriem atmaksāja visu ļaunumu uz viņu galvām, un Jotama, JerubBaāla dēla, lāsti nāca pār tiem.