Soģu 8:1-29

Dalīties

Soģu 8:1-29 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)

Bet Efraima vīri sacīja viņam: "Kādēļ tu esi mums tā darījis, kāpēc tu mūs neaicināji tad, kad tu gāji karot pret Midiānu?" Un tie ar viņu stipri bārās. Tad viņš tiem sacīja: "Ko tad es esmu tagad tādu veicis, salīdzinot ar jums? Vai Efraima beidzamais salasījums nav labāks kā Abiēzera pirmās ražas? Dievs ir jūsu rokā nodevis Midiāna vadoņus Orebu un Seēbu, un kā gan es būtu spējis tā rīkoties kā jūs?" Un, viņam šādus vārdus runājot, beidzot viņu dusmas pret viņu aprima. Kad Gideons nāca pie Jordānas un bija jau pārgājis pāri ar tiem trīs simti vīriem, kas bija pie viņa un kas bija piekusuši no vajāšanas, tad viņš lūdza Sukotas vīrus: "Dodiet tiem ļaudīm, kas man seko, dažus klaipus maizes, jo viņi ir piekusuši - es vajāju Zebu un Calmunnu, Midiāna ķēniņus." Bet Sukotas vadoņi atbildēja: "Vai tad Zeba un Calmunnas dūres ir jau tavā rokā, ka mums būs dot tavam karapulkam maizi?" Tad Gideons atbildēja: "Lai paliek tā! Ja Tas Kungs Zebu un Calmunnu nodos manā rokā, tad es jūsu miesas kulšu ar tuksneša ērkšķiem un dadžiem." Un no turienes viņš devās augšā uz Penuēlu un runāja ar tiem tāpat, bet Penuēlas vīri tam atbildēja gluži tāpat, kā Sukotas vīri bija atbildējuši. Un viņš sacīja arī Penuēlas vīriem: "Kad es sveiks atgriezīšos, tad es šo nocietinājumu noārdīšu." Bet Zeba un Calmunna atradās Karkorā, un kopā ar viņiem bija to karaspēks ap piecpadsmit tūkstoši vīru, visi, kas bija palikuši pāri no austrumu vīru nometnes, jo simts divdesmit tūkstoši vīru, zobena nesēji, bija krituši. Un Gideons devās pa tuksneša sirotāju ceļu austrumos no Nobas un Jogbehas, uzbruka un sakāva viņu karaspēku nometnē tai brīdī, kad tiem šķita, ka tā ir droša. Un Zeba un Calmunna bēga, bet viņš tos vajāja un sagūstīja abus Midiāna ķēniņus - Zebu un Calmunnu; un visu karaspēku viņš izkliedēja. Tad Gideons, Joasa dēls, griezās atpakaļ pa augšējo ceļu pāri kalniem. Un tur viņš notvēra kādu zēnu no Sukotas vīru pulka, un viņš to izjautāja, un tas viņam uzrakstīja gan Sukotas vadoņus, gan viņas vecajus, septiņdesmit septiņus vīrus. Un tad viņš nonāca pie Sukotas vīriem un sacīja: "Te nu tagad ir Zeba un Calmunna, kuru dēļ jūs mani nievājāt, sacīdami: vai Zebas un Calmunnas dūres ir jau tavā rokā, ka mums jau tagad taviem piekusušiem vīriem ir jādod maize?" Tad viņš lika satvert pilsētas vecajus, ņēma tuksneša ērkšķus un dadžus, un viņš lika iepazīt tos Sukotas vīriem. Bet Penuēlas nocietinājumu viņš nojauca, un pilsētas vīrus viņš nokāva. Tad viņš teica Zebam un Calmunnam: "Kā izskatījās tie vīri, ko jūs esat Tāborā nokāvuši?" Tie atbildēja: "Tie visi bija gluži tādi kā tu, ikviens savā izskatā kā ķēniņa dēls." Tad viņš sacīja: "Tie bija mani brāļi, manas mātes dēli. Tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo, ja jūs būtu saudzējuši viņu dzīvības, es jūs nenokautu!" Un viņš sacīja Jeteram, savam pirmdzimtajam dēlam: "Celies, nokauj tos!" Bet zēns neizvilka savu zobenu, jo viņš baidījās, tāpēc ka viņš bija vēl jauns. Tad Zeba un Calmunna sacīja: "Celies tu pats un nodur mūs, jo, kāds vīrs, tāds ir viņa spēks!" Tad Gideons cēlās un nokāva Zebu un Calmunnu, un viņš noņēma mēnestiņus, kas bija ap viņu kamieļu kakliem. Un Israēla vīri sacīja Gideonam: "Esi tu mums ķēniņš, tu un tavs dēls, un tava dēla dēls, jo tu mūs esi izpestījis no Midiāna rokas." Bet Gideons tiem atbildēja: "Es negribu būt jūsu ķēniņš, un arī mans dēls nevaldīs pār jums; Tas Kungs ir jūsu ķēniņš." Un Gideons tiem sacīja: "Es tomēr kaut ko lūgšu no jums: dodiet man ikviens savu gredzenu no sava laupījuma." Jo tie valkāja zelta gredzenus, tāpēc ka bija ismaēlieši. Un viņi atbildēja: "Labprāt, mēs dosim." Un tie izklāja kādu tērpu un uz tā meta katrs vienu gredzenu no sava laupījuma. Šo pieprasīto zelta gredzenu svars bija tūkstoš septiņi simti zelta seķeļu, neieskaitot mazos mēnešus un auskarus, un purpura tērpus, ko bija valkājuši Midiāna ķēniņi, neieskaitot arī kaklu ķēdes, kas bija ap kakliem viņu kamieļiem. Un Gideons no tā darināja dārgu efodu, un viņš to novietoja Ofrā, savā pilsētā; un viss Israēls ar to piekopa tur elka kalpību, un tas Gideonam un viņa namam kļuva par slazda valgu. Bet midiānieši tomēr bija pazemoti Israēla bērnu priekšā, un tie nespēja vairs savu galvu pacelt; zemei bija miers četrdesmit gadus, kamēr Gideons dzīvoja. Un Jerubbaals, Joasa dēls, nogāja un dzīvoja savā namā.

Soģu 8:1-29 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)

Bet Ēfraima vīri sacīja viņam: „Kādēļ tu esi mums tā darījis, kāpēc tu mūs neaicināji tad, kad tu gāji karot pret Midianu?“ Un tie ar viņu stipri bārās. Tad viņš tiem sacīja: „Ko tad es esmu tagad tādu veicis, salīdzinot ar jums? Vai Ēfraima beidzamais salasījums nav labāks nekā Abiēzera pirmās ražas savākums vīna kalnā? Dievs ir jūsu rokā nodevis Midiana virsaišus—Orebu un Seēbu, un kā gan es būtu spējis tā rīkoties kā jūs?“ Un viņam šādus vārdus runājot, beidzot viņu dusmas pret viņu aprima. Kad nu Gideons nāca pie Jardānas un bija jau pārcēlies pāri ar tiem trīs simti vīriem, kūpi bija pie viņa un kas bija piekusuši no vajāšanas, Tad viņš lūdza Sukotas vīrus: „Dodiet tiem ļaudīm, kas man seko, dažus klaipus maizes, jo viņi ir pieku-suši: es vajāju Zebu un Calmunnu, Midiana ķēniņus.“ Bet Sukotas virsaiši atbildēja: „Vai tad Zeba un Calmunnas dūres ir jau tavā rokā, ka mums būs dot tavam karapulkam maizi?“ Tad Gideons atbildēja: „Lai paliek tā! Ja tas Kungs Zebu un Calmunnu nodos manā rokā, tad es jūsu miesas kulšu ar tuksneša ērkšķiem un dadžiem!“ Un no turienes viņš devās augšā uz Penučlu un runāja ar tiem tāpat; bet Penuēlas vīri tam atbildēja gluži tāpat, kā Sukotas vīri bija atbildējuši. Un viņš sacīja arī Penuēlas vīriem: „Kad es sveiks atgriezīšos, tad es šo nocietinājumu noārdīšu!“ Bet Zeba un Calmunna atradās Karkorā, un kopā ar viņiem bija to karaspēks ap piecpadsmit tūkstoši vīru, visi, kas bija palikuši pāri no austrumnieku dēlu nometnes, jo simts divdesmit tūkstoši vīru, zobena nesēji, bija krituši. Un Gideons devās pa tuksneša sirotāju ceļu austrumos no Nobas un Jogbehas, uzbruka un sakāva viņu karaspēku nometnē tai brīdī, kad tiem šķita, ka tā ir droša. Un Zeba un Calmunna bēga, bet viņš tos vajāja un sagūstīja abus Midiana ķēniņus—Zebu un Calmunnu; un visu karaspēku viņš izkliedēja. Tad Gideons, Joasa dēls, griezās atpakaļ pa augšējo ceļu pāri kalniem. Un tur viņš notvēra kādu zēnu no Sukotas vīru pulka, un viņš to izjautāja, un tas viņam uzrakstīja ir Sukotas virsaišus, ir viņas vecajus, septiņdesmit septiņus vīrus. Un tad viņš nonāca pie Sukotas vīriem un sacīja: „Te nu tagad ir Zeba un Calmunna, kuru dēļ jūs mani nievājāt, sacīdami: „Vai Zebas un Calmunnas dūres ir jau tavā rokā, ka mums jau tagad taviem piekusušiem vīriem ir jādod maize?“ Tad viņš lika satvert pilsētas vecajus, ņēma tuksneša ērkšķus un dadžus, un viņš lika tos manīt Sukotas vīriem. Bet Penuēlas nocietinājumu viņš nojauca, un pilsētas vīrus viņš nokāva. Tad viņš teica Zebam un Calmunnam: „Kā izskatījās tie vīri, ko jūs esat Tāborā nokāvuši?“ Tie atbildēja: „Tie bija visi gluži tādi kā tu, ikviens sava izskatā kā ķēniņa dēls.“ Tad viņš sacīja: „Tie bija mani brāļi, manas mātes dēli! Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvo, ja jūs būtu saudzējuši viņu dzīvības, es jūs nenokautu!“ Un viņš sacīja Jeteram, savam pirmdzimušajam dēlam: „Celies, nokauj tos!“ Bet zēns neizvilka savu zobenu, jo viņš baidījās, tāpēc ka viņš bija vēl jauns. Tad Zeba un Calmunna sacīja: „Celies tu pats un nodur mūs, jo kāds vīrs, tāds ir viņa spēks!“ Tad Gideons cēlās, un viņš nokāva Zebu un Calmunnu un noņēma mēnestiņus, kas bija ap viņu kamieļu kakliem. Un Israēla vīri sacīja Gideonam: „Esi tu mums ķēniņš, tu un tavs dēls un tava dēla dēls, jo tu mūs esi izpestījis no Midiana rokas.“ Bet Gideons tiem atbildēja: „Es negribu būt jūsu ķēniņš, un ari mans dēls nevaldīs pār jums; tas Kungs ir jūsu ķēniņš!“ Tālāk Gideons tiem sacīja: „Es tomēr kaut ko lūgšu no jums: dodiet man ikviens savu gredzenu no sava laupījumu!“ Jo midianieši valkāja zelta gredzenus, tāpēc ka tie bija ismaēlieši. Un viņi atbildēja: „Labprāt, mēs dosim.“ Un tie izklāja kādu tērpu, un uz tā meta ikkatrs vienu gredzenu no sava laupījuma. Šo pieprasīto zelta gredzenu svars bija tūkstoš septiņi simti zelta seķeļu, nemaz neieskaitot mazos mēnešus un auskarus un purpura tērpus, ko bija valkājuši Midiana ķēniņi, neieskaitot arī kaklu ķēdes, kas bija ap kakliem viņu kamieļiem. Un Gideons no tā darināja dārgu efodu, un viņš to novietoja Ofrā, savā cilts pilsētā; un viss Israēls ar to piekopa tur elka kalpību, un tas Gideonam un viņa namam kļuva par slazda valgu. Bet midianieši tomēr bija pazemoti Israēla bērnu priekšā, un tie nespēja vairs savu galvu pacelt; zemei bija miers četrdesmit gadus, kamēr Gideons dzīvoja. Un Jerubbaāls, Joasa dēls, nogāja un dzīvoja savā namā.

Soģu 8:1-29 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)

Un Efraīma vīri sacīja uz viņu: kas tas ir, ko tu mums esi darījis, ka tu mūs neesi aicinājis pret Midiāniešiem karot? Un tie ar viņu stipri bārās. Tad viņš uz tiem sacīja: vai tad es ko esmu darījis, kā jūs? Vai Efraīma salasas nav labākas nekā Abiēzera savākums. Dievs Midiāna valdniekus Orebu un Zeēbu nodevis jūsu rokās, - vai tad es ko varēju darīt kā jūs? Tad viņu dusmas pret to aprima, tam šo vārdu runājot. Un Gideons nāca pie Jordānes, un gāja pāri ar trīssimt vīriem, kas pie viņa bija, piekusuši no vajāšanas. Un viņš sacīja uz Sukotas vīriem: dodiet jel kādus maizes klaipus ļaudīm, kas man līdz, jo tie piekusuši; un es dzenos pakaļ Zebum un Calmunum, Midiāna ķēniņiem. Tad Sukotas virsnieki sacīja: vai tad Zebus un Calmunus dūre jau ir tavā rokā, ka mums tavam karaspēkam būs maizes dot? Tad Gideons sacīja: nu tad, ja Tas Kungs Zebu un Calmunu dos manā rokā, tad es jūsu miesas kapāšu ar tuksneša ērkšķiem un ar dadžiem. Un viņš gāja no turienes uz Penuēli un runāja uz tiem tāpat; tad Penuēles vīri viņam atbildēja, kā Sukotas vīri bija atbildējuši. Un viņš arī ar Penuēles vīriem runāja sacīdams: kad es ar mieru griezīšos atpakaļ, tad es šo torni noārdīšu. Bet Zebus un Calmunus bija Karkorā, un viņu karaspēki pie viņiem, kādi piecpadsmit tūkstoši, kas vien bija atlikuši no visa austruma bērnu spēka, jo simts un divdesmit tūkstoš vīri, zobena nesēji, bija gājuši bojā. Un Gideons gāja pa telts ļaužu ceļu pret rītiem no Nobas un Jogbehas, un sakāva karaspēku, jo karaspēks tur gulēja it droši. Un Zebus un Calmunus bēga, bet viņš tiem sekoja un sagūstīja abus Midiāniešu ķēniņus, Zebu un Calmunu, un izbiedēja visu karaspēku. Tad Gideons, Joasa dēls, griezās atpakaļ no kaušanās, pirms saule uzlēca. Un viņš sagūstīja vienu puisi no Sukotas vīriem un to vaicāja; un tas viņam uzrakstīja Sukotas virsniekus un viņas vecajus, septiņdesmit un septiņus vīrus. Tad viņš nāca pie Sukotas vīriem un sacīja: redz še ir Zebus un Calmunus, kādēļ jūs mani esat apsmējuši sacīdami: vai tad Zebus un Calmunus dūre jau ir tavā rokā, ka mums taviem piekusušiem vīriem būs maizes dot? Un viņš ņēma pilsētas vecajus un tuksneša ērkšķus un dadžus un pārmācīja Sukotas vīrus. Un Penuēles torni viņš noārdīja un nokāva tās pilsētas ļaudis. Un viņš sacīja uz Zebu un Calmunu: kas tie bija par vīriem, ko jūs Tāborā nokāvāt? Un tie sacīja: tie bija tādi kā tu, visi tādā vaigā, kā ķēniņa bērni. Un viņš sacīja: tie bija mani brāļi, manas mātes dēli; tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, ja jūs tos būtu atstājuši dzīvus, es jūs nenokautu. Un viņš sacīja uz Jeteru, savu pirmdzimto: celies, nokauj tos. Bet zēns neizvilka savu zobenu, jo viņš bijās, tāpēc ka vēl bija jauns. Tad Zebus un Calmunus sacīja: celies pats un sit mūs, jo kāds vīrs, tāds spēks. Tad Gideons cēlās un nokāva Zebu un Calmunu un paņēma sprādzes, kas bija ap viņu kamieļu kakliem. Un Israēla vīri sacīja uz Gideonu: valdi pār mums, tu un tavs dēls un tava dēla dēls, tāpēc ka tu mūs esi atpestījis no Midiāna rokas. Bet Gideons uz tiem sacīja: es negribu pār jums valdīt, nedz mans dēls pār jums valdīs; Tas Kungs pār jums valdīs. Un Gideons uz tiem sacīja: es no jums ko prasīšu: dodiet man ikviens vienu ausu sprādzi no sava laupījuma. Jo tiem bija zelta ausu sprādzes, tāpēc ka tie bija Ismaēlieši. Un tie sacīja: mēs dosim. Un tie izklāja drēbi un meta uz to ikkatrs vienu ausu sprādzi no sava laupījuma. Un zelta ausu sprādžu svars, ko viņš bija prasījis, bija tūkstoš un septiņi simti zelta sēķeļi, bez sprādzēm un ķēdēm un purpura drēbēm, kas Midiāniešu ķēniņiem bija mugurā, un bez kakla saitēm, kas bija pie viņu kamieļu kakliem. Un Gideons no tā taisīja efodu, un to nolika Ofrā, savā pilsētā, un viss Israēls maukoja tam tur, un tas Gideonam un viņa namam palika par slazda valgu. - Tā Midiānieši tapa pazemoti Israēla bērnu priekšā un nepacēla vairs savu galvu. Un zemei bija miers četrdesmit gadus, kamēr Gideons dzīvoja. Un JerubBaāls, Joasa dēls, nogāja un dzīvoja savā namā.