Soģu 16:22-31
Soģu 16:22-31 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Bet viņa galvas mati sāka atkal ataugt pēc tam, kad tie bija tikuši nodzīti. Tad filistiešu lielkungi sapulcējās, lai upurētu lielu upuri savam dievam Dagonam un lai līksmotos, un tie sacīja: "Mūsu dievs mums ir devis mūsu ienaidnieku Simsonu mūsu rokās." Kad viņi to rādīja tautai, tad ļaudis sumināja savu dievu, jo tie sacīja: "Mūsu dievs ir devis mūsu rokā mūsu ienaidnieku un mūsu zemes pretinieku, cīnītāju, kas daudzus no mums ir nokāvis." Un tanī brīdī, kad viņu sirdis bija līksmas, viņi sacīja: "Pasauciet Simsonu, lai viņš mūs uzjautrina." Tad tie lika atvest Simsonu no cietuma, un viņš tiem bija par uzjautrinājumu, un tie nostatīja viņu stabu starpā. Tad Simsons sacīja tam puisim, kas viņu stingri turēja satvertu pie rokas un vadāja: "Palaid mani vaļā, jo es gribu aptaustīt šos stabus, uz kuriem šis nams ir celts, un pret tiem atspiesties!" Bet nams bija vīru un sievu pilns, un filistiešu lielkungi pašreiz atradās uz jumta, un ap trīstūkstoš vīru kopā ar sievām bija skatītājos, lai nolūkotos Simsonā. Tad Simsons piesauca To Kungu un sacīja: "Tu, ak, Kungs, mans Dievs! Lūdzu, piemini mani un dari mani stipru kaut vēl šo reizi, ak, Dievs, ka es varu atriebties šiem filistiešiem kaut vai tikai par vienu no manām abām acīm!" Un Simsons aptvēra abus vidējos stabus, uz kuriem nams balstījās, un viņš pret tiem atspiedās - pret vienu ar labo roku, pret otru ar kreiso roku. Un Simsons sacīja: "Lai tad arī mirst mana dvēsele kopā ar filistiešiem." Un viņš atspiedās ar spēku, tad nams gāzās pār lielkungiem un pār visu tautu, kas tanī atradās, tā ka mirušo skaits, ko viņš mirdams nonāvēja, bija lielāks par to, ko viņš, dzīvs būdams, bija nogalinājis. Tad ieradās viņa brāļi un visa viņa tēva nams, tie viņu pacēla, aiznesa un apglabāja starp Coru un Eštaolu viņa tēva Manuas kapā. Un viņš bija tiesājis Israēlu divdesmit gadus.
Soģu 16:22-31 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Bet viņa galvas mati sāka atkal ataugt, pēc tam kad tie bija tikuši nodzīti. Tad filistiešu dižciltīgie sapulcējās uz lieliem kaujamā upura svētkiem savam dievam Dagobam par godu un ari lai līksmotos, jo tie sacīja: „Mūsu dievs mums ir devis mūsu ienaidnieku Simsonu mūsu rokās!“ Kad viņi to rādīja tautai, tad ļaudis sumināja savu dievu, jo tie sacīja: „Mūsu dievs ir devis mūsu rokā mūsu ienaidnieku un mūsu zemes pretinieku, cīnītāju, kas daudzus no mums ir nokāvis!“ Un tanī brīdī, kad viņu sirdis bija līksmas, viņi sacīja: „Pasauciet Simsonu, lai viņš mūs uzjautrina!“ Tad tie lika atvest Simsonu no cietuma, un viņš tiem bija par uzjautrinājumu, un tic nostatīja viņu stabu starpā. Tad Simsons sacīja tam puisim, kas viņu stingri turēja satvertu pie rokas un vadāja: „Palaid mani vaļā, jo es gribu aptaustīt šos stabus, uz kuriem šis nams ir celts, un pret tiem atspiesties!“ Bet nams bija vīru un sievu pilns un filistiešu dižciltīgie patreiz atradās uz jumta, un ap trīs tūkstoši vīru kopā ar sievām bija skatītājos, lai nolūkotos Simsonā. Tad Simsons piesauca to Kungu un sacīja: „Tu, ak Kungs, mans Dievs! Lūdzu, piemini mani, un dari mani stipru, kaut jel vēl šo reizi, —ak Dievs, ka es varu atriebties kaut vai tikai par vienu no manām abām acīm šiem filistiešiem!“ Un Simsons aptvēra abus vidējos stabus, uz kuriem nams balstījās, un viņš pret tiem atspiedās—pret vienu ar labo roku, pret otru ar kreiso roku. Un Simsons sacīja: „Lai tad arī mirst mana dvēsele kopā ar filistiešiem!“ Un viņs sasvērās ar spēku, tad nams gāzās pār dižciltīgajiem un pār visu tautu, kas tanī atradās, tā ka mirušo skaits, ko viņš mirdams nonāvēja, bija lielāks par to, ko viņš, dzīvs būdams, bija nogalinājis. Tad ieradās viņa brāļi un visa viņa tēva ģints, tie viņu pacēla, aiznesa un apraka starp Coru un Eštaolu viņa tēva Manuas kapā. Un viņš bija tiesātis Israēlu divdesmit gadus.
Soģu 16:22-31 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Bet viņa galvas mati sāka atkal ataugt, kad tie bija nodzīti. Tad Fīlistu lielkungi sapulcējās, savam dievam Dagonam lielu upuri upurēt un līksmoties, un tie sacīja: mūsu dievs mūsu ienaidnieku Samsonu nodevis mūsu rokā. Un kad ļaudis viņu redzēja, tad tie teica savu dievu, jo tie sacīja: mūsu dievs mūsu ienaidnieku mums ir rokā devis, kas mūsu zemi ir postījis un lielu pulku no mums nokāvis. Un kad viņu sirds līksmojās, tad tie sacīja: sauciet Samsonu, lai tas mūs pajautrina. Tad tie sauca Samsonu no cietuma nama, un viņš tiem bija par uzjautrināšanu, un tie viņam lika stāvēt starp diviem stabiem. Tad Samsons sacīja uz puisi, kas viņu pie rokas vadīja: laid mani vaļā un ļauj man tos stabus taustīt, uz kā nams stiprināts, un pie tiem atslieties. Bet nams bija pilns ar vīriem un sievām. Un tur bija visi Fīlistu lielkungi, un uz jumta bija kādi trīs tūkstoši vīri un sievas, kas lūkojās uz Samsona uzjautrināšanu. Tad Samsons piesauca To Kungu un sacīja: Kungs, Dievs, piemini mani un stiprini lūdzams mani tikai šo reizi, ak Dievs, ka es par savām divām acīm vienreiz varu atriebties. Un Samsons apkampa divus vidējos stabus, uz kā nams bija stiprināts un uz kā tas turējās, vienu ar savu labo roku un vienu ar savu kreiso roku, un Samsons sacīja: Lai mana dvēsele mirst ar Fīlistiem! Un viņš locījās ar varu, - tad nams krita uz lielkungiem un uz visiem ļaudīm, kas iekšā bija un vairāk bija miroņu, ko viņš mirdams nokāva, nekā ko viņš bija nokāvis, dzīvs būdams. Tad viņa brāļi un viss viņa tēva nams nonāca un ņēma viņu un aiznesa un apraka starp Coru un Eštaoli, Manoūs, viņa tēva, kapā. Un viņš Israēli bija tiesājis divdesmit gadus.