Jesajas 27:1-13
Jesajas 27:1-13 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Tanī dienā Tas Kungs piemeklēs ar Savu garo, lielo un stipro zobenu leviatānu, žiglo un veiklo čūsku, otru leviatānu, lunkano čūsku, un nokaus lielo jūras pūķi. Tanī dienā sacīs: "Jauks vīnadārzs! Dziediet par to! Es, Tas Kungs, esmu tā sargs, Es slacinu to vienumēr. Lai neviens to neaizskartu, Es to sargāju dienu un nakti. Dusmu Man vairs nav. Ja rastos tur ērkšķi un dadži, Es cīnītos pret tiem un tos visus sadedzinātu! Vai citādi tie pie Manis meklētu patvērumu un slēgtu ar Mani mieru, jā, tiešām slēgtu ar Mani mieru!" Nākamā laikā Jēkabs laidīs saknes un Israēls zaļos un ziedēs, un tie pildīs zemes virsu ar augļiem un labklājību. Vai tad Viņš to ir tā sitis, kā Viņš sita viņa ienaidniekus; vai tad Viņš to ir tā kāvis, kā Viņš kāva viņa ienaidniekus? Nē, bet ar mēru Tu sodi viņus un atlaid viņus pēc tam, kad Tu viņus biji apbēdinājis ar Savu skaudro vētru austrumu vēja dienās. Tādēļ ar to ir Jēkaba noziegums salīdzināts, viņa grēku piedošanas sekas ir visu altāra akmeņu sagraušana, tā ka tie tiek padarīti līdzīgi saskaldītiem kaļķakmeņiem, nekur netiek novietoti elku koki, nedz arī uzslieti saules stabi. Stiprā pilsēta ir palikusi tukša, pamesta un atstāta dzīves vieta, vientuļa kā tuksnesis. Tur ganās lopi, tie tur nogulstas un noēd tās krūmus. Kad to zari nokaltuši, tad tos nolauž, sievas nāk un kurina ar tiem krāsni; tā kā tā ir tauta bez atziņas, tad tās Radītājs neapžēlojas par to; kas to veidojis, nav tai žēlīgs. Bet notiks tanī dienā, ka Tas Kungs novāks druvu augļus un vētīs tos no lielās upes krastiem līdz Ēģiptes upei. Un jūs, Israēla bērnus, Viņš visus pa vienam salasīs kopā. Tad notiks tanī dienā: atskanēs lielā bazūne, un nāks atpakaļ visi Asīrijā pazudušie un Ēģiptē izkaisītie un pielūgs To Kungu uz svētā kalna Jeruzālemē.
Jesajas 27:1-13 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Tanī dienā tas Kungs piemeklēs ar savu garo, lielo un stipro zobenu Leviatānu, žiglo un veiklo čūsku, otru Leviatānu, lunkano čūsku, un nokaus lielo jūras pūķi. Tanī dienā sacīs: „Jauks trina dārzs! Dziediet par to! Es, tas Kungs, esmu tā sargs, Es slacinu to vienmēr. Lai neviens to neaiz-kārtu, Es to sargāju dienu un nakti. Dusmu man vairs nav. Ja rastos tur ērkšķi un dadži, Es cīnītos pret tiem un tos visus sadedzinātu! Citādi vajadzētu būt tā, ka (Israēla tautas ienaidnieki) pie Manis meklētu aizsardzību un slēgtu ar Mani mieru, —jā, tiešām slēgtu ar Mani mieru!“ Nākoša laikā Jēkabs laidīs saknes, un Israēls zaļos un ziedēs, un tie pildīs zemes virsu ar augļiem un labklājību. Vai tad Viņš to ir tā sitis, kā Viņš sita viņa ienaidniekus; vai tad Viņš to ir tā kāvis, kā Viņš kāva viņa ienaidniekus? Nē, bet ar mēru Tu sodi viņus un atlaid viņus pēc tam, kad Tu viņus biji apbēdinājis ar savu skaudro vētru austrumu vēja dienās. Tādēļ ar to ir Jēkaba noziegums salīdzināts, viņa grēku piedošanas sekas ir visu altāra akmeņu sagraušana, tā ka tie tiek padarīti līdzīgi vienkāršiem kaļķakmeņiem, nekur netiek novietotas ašēras nedz arī uzslieti saules stabi. Stiprā pilsēta ir palikusi tukša, pamesta un atstāta dzīves vieta, vientuļa kā tuksnesis. Tur ganās lopi, tie ur nogulstas un noēd tās krūmus. Kad to zari nokaltuši, tad tos nolauž, sievas nāk un kurina ar tiem krāsni; tā kā tā ir tauta bez atziņas, tad tās Radītājs neapžēlojas par to; kas to veidojis, nav tai žēlīgs. Bet notiks tanī dienā, ka tas Kungs novāks druvu augļus un vētīs tos no dižupes (Eifratas) krastiem līdz Ēģiptes upei. Un jūs, Israēla bērnus, Viņš visus pa vienam salasīs kopā. Tad notiks tanī dienā: atskanēs lielā bazūne, un nāks atpakaļ visi Asirijā pazudušie un Ēģiptē izkaisītie un pielūgs to Kungu uz svētā kalna Jeruzālemē.
Jesajas 27:1-13 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Tai dienā Tas Kungs ar Savu cieto, lielo un stipro zobenu piemeklēs Levijatanu, žiglo čūsku, un Levijatanu, lunkano čūsku, un nokaus lielo pūķi, kas jūrā. Tai dienā būs jauks vīna dārzs, dziediet par to. Es, Tas Kungs, to pasargu, ik acumirkli Es to slacinu, lai neviens to neaiztiek, nakti un dienu Es to sargāju. Dusmu Man vairs nav. - Ja būtu Manā priekšā ērkšķi un dadži, karā Es pret tiem celtos un tos visus sadedzinātu, Kaut viņš Manu spēku pieņemtu; viņš darīs mieru ar Mani, mieru darīs viņš ar Mani. Nākošā laikā Jēkabs iesakņosies, Israēls zaļos un ziedēs un zemes virsu pildīs ar augļiem. Vai Viņš to tā sitis, kā Viņš viņa sitējus sitis? Vai Viņš to tā kāvis, kā Viņš viņu kāvējus kāvis? Mēreni Tu viņu sodīji, kad to liki aizvest, to gauži vētīdams rīta vēja dienā. Tādēļ Jēkaba noziegums caur to top salīdzināts, un kad viņa grēki atņemti, tad šie ir visi tie augļi, ka visus altāra akmeņus darīs par izkaisītiem gruvešiem; Ašeras un saules stabi nepastāvēs. Jo stiprā pilsēta būs tukša, mājvietas taps pamestas un atstātas kā tuksnesis; tur teļi taps ganīti, un tur tie gulsies un noēdīs viņa krūmus. Kad viņa zari būs nokaltuši, tad tie taps nolauzti, un sievas nāks un ar tiem kurinās. Jo tie ir ļaudis, kam prāta nav, tādēļ viņu Radītājs par tiem neapžēlosies, un kas tos ir darījis, tas viņiem žēlastības neparādīs. Un notiks tai dienā, tad Tas Kungs augļus sakrās no lielupes malas līdz Ēģiptes upei; un jūs visi līdz tapsiet salasīti, Israēla bērni. Un tai dienā ar lielu bazūni taps bazūnēts, un tad nāks, kas pazuduši Asura zemē un kas izdzīti Ēģiptes zemē, un pielūgs To Kungu uz svētā kalna Jeruzālemē.