Jesajas 24:1-23
Jesajas 24:1-23 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Redzi, Tas Kungs izposta zemi un padara to tukšu; Viņš pārvērš tās seju un izklīdina tās iedzīvotājus. Un, kā klāsies vienkāršam tautas loceklim, tā priesterim, un, kā kalpam, tā viņa kungam; kā kalponei, tā viņas pavēlniecei; kā pircējam, tā pārdevējam; kā aizdevējam, tā aizņēmuma saņēmējam; kā parādniekam, tā parāda devējam. Zeme tiek pavisam izpostīta un paliek tukša no ļaudīm, jo Tas Kungs to ir teicis. Zeme sēro, un viss tajā novīst, zemes vaigs iztvīkst un izkalst; arī zemes augstie ir panīkuši un paguruši. Zeme ir iedzīvotāju negodā likta, jo tie pārkāpuši bauslību, pārgrozījuši likumus un lauzuši kopš mūžīgiem laikiem noslēgto derību. Tādēļ lāsts grauž un māc zemi, un tās iedzīvotājiem jācieš par saviem grēkiem; tādēļ iznīkst zemes iedzīvotāji, tik maz to ir atlicis. Izsīkst vīns, pazudusi augļu sula, novītis vīnakoks, smagi nopūšas visi, kam agrāk bija priecīga sirds. Apklusis jautrais bungu prieks, izbeigušās ļaužu gaviles, neskan vairs priecīgi cītara. Nedzer vairs vīnu ar dziesmām, rūgts kļuvis dzērājiem stiprais dzēriens. Drupās guļ katra iedzīvotāju atstātā pilsēta, nevar ieiet nevienā namā. Ielās ļaudis skumst pēc vīna, pazudis prieks, līksmība aizgājusi no zemes projām. Pilsētā palicis vienīgi posta pilns tukšums, vārti sagrauti drupās. Un tā tas būs arī zemes vidienē, tautu starpā, kā kad nokrata eļļas koku, kā kad pēc vīnogu ražas lasa atliekas. Vieni paceļ savu balsi ar gavilēm par godu Tam Kungam no Rietumu jūras puses: "Tādēļ godājiet To Kungu austrumu zemēs, Tā Kunga, Israēla Dieva, Vārdu jūras krastos un salās!" No zemes gala mēs dzirdējām slavas dziesmas: "Slava Taisnajam!" Bet man jāsaka: "Posts, ak, posts, bēdas man, nelaimīgākajam no visiem nelaimīgajiem! Laupītāji laupa, jā, laupīdami laupa!" Briesmas, bedre un cilpa klājas pār jums, jūs zemes iedzīvotāji. Un notiks tā: kas bēgs no šausmu pilnām briesmām, tas kritīs bedrē, un, kas izkāps no bedres, tas sapīsies cilpā. Jo debesu logu atvari augšā veras vaļā un zemes pamati trīc. Zeme sašķīdīs drupās, zeme sabirzīs drumstalās, tā grīļosies, svārstīsies, ļodzīsies, drebēs, tā sabirs pīšļos. Zeme zvalstīsies šurpu turpu kā piedzērusies, tā šūposies kā šūpulis, kā guļamais tīkls, smagi guļ uz tās viņas grēki, tā kritīs un necelsies vairs. Tanī dienā Tas Kungs pārbaudīs un piemeklēs augstības karaspēku augstībā un zemes ķēniņus virs zemes; viņus iemetīs kā cietumniekus bedrē un ieslēgs cietumā un tad pēc ilgāka laika iztiesās. Tad bālais mēness nosarks un kvēlošā saule nobālēs, jo Tas Kungs Cebaots pārņems ķēniņa varu Ciānas kalnā un Jeruzālemē un to vecaju priekšā parādīsies mirdzošā godībā.
Jesajas 24:1-23 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Redzi, tas Kungs izposta zemi un padara to tukšu; Viņš pārvērš tās seju un izklīdina tās iedzīvotājus. Un kā vienkāršam tautas loceklim, tā klāsies priesterim, un kā kalpam, tā viņa kungam; kā kalponei, tā viņas pavēlniecei; kā pircējam, tā pārdevējam; kā aizdevējam, tā aizņēmuma saņēmējam; kā parādniekam, tā parāda devējam. Zeme tiek pavisam izpostīta un paliek tukša no ļaudīm, jo tas Kungs to ir teicis. Zeme sēro, un viss tajā novīst, zemes vaigs iztvīkst un izkalst; ari zemes augstie ir panīkuši un paguruši. Zeme ir iedzīvotāju negodā likta, jo tie pārkāpuši bauslību, pārgrozījuši likumus un lauzuši kopš mūžīgiem laikiem noslēgto derību. Tādēļ lāsts grauž un māc zemi, un tās iedzīvotājiem jācieš par saviem grēkiem; tādēļ iznīkst zemes iedzīvotāji, tik maz to ir atlicis. Izsīkst vīns, pazudusi augļu sula, novītis vīna koks, smagi nopūšas visi, kam agrāk bija priecīga sirds. Apklusis jautrais bungu prieks, izbeigušās ļaužu gaviles, neskan vairs priecīgi kokle. Nedzef vairs vīnu ar dziesmām, rūgts kļuvis dzērājiem stiprais dzēriens. Drupās guļ katra iedzīvotāju atstātā pilsēta, nevar ieiet nevienā namā. Ielās ļaudis skumst pēc vīna, pazudis prieks, līksmība aizgājusi no zemes projām. Pilsētā palicis vienīgi posta pilns tukšums, vārti sagrauti drupās. Un tā tas būs ari zemes vidienā, tautu starpā, kā kad nokrata eļļas koku, kā kad pēc vīnogu ražas lasa atliekas. Vieni paceļ savu balsi ar gavilēm par godu tam Kungam no Rietumu jūras puses: „Tādēļ godājiet to Kungu austrumu zemēs, tā Kunga, Israēla Dieva, vārdu jūras krastos un salās!“ No zemes gala mēs dzirdējām slavas dziesmas: „Slava Taisnajam!“ —Bet man jāsaka: „Posts, ak posts, bēdas man, nelaimīgākajam no visiem nelaimīgajiem! Laupītāji laupa, —jā, laupīdami laupa!“ Briesmas, bedre un cilpa klājas pār jums, jūs zemes iedzīvotāji. Un notiks tā: kas bēgs no šausmu pilnām briesmām, tas kritīs bedrē, un kas izkāps no bedres, tas sapīsies cilpā. Jo debesu logu atvari augšā vecas vaļā, un zemes pamati trīc. Zeme sašķīdīs drupās, zeme sabirzīs drumstalās, tā grīļosies, svārstīsies, ļodzīsies, drebēs, tā sabirs pīšļos. Zeme zvalstīsies šurpu un turpu kā piedzērusies, tā šūposies kā šūpulis, kā guļamais tīkls, smagi guļ uz tās viņas grēki, tā kritīs un necelsies vairs. Tanī dienā tas Kungs pārbaudīs un piemeklēs augstības karaspēku augstībā un zemes ķēniņus virs zemes; Viņus iemetīs kā cietumniekus bedrē un ieslēgs cietumā un tad pēc ilgāka laika iztiesās. Tad bālais mēness nosarks, un kvēlošā saule nobālēs, jo tas Kungs Cebaots pārņems ķēniņa varu Ciānas kalnā un Jeruzālemē un to vecaju priek-šā parādīsies mirdzošā godībā.
Jesajas 24:1-23 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Redzi, Tas Kungs zemi dara tukšu, un to izposta un pārvērš viņas seju un izklīdina viņas iedzīvotājus. Un kā ļaudīm, tāpat klāsies priesterim; kā kalpam, tāpat viņa kungam; kā kalponei tāpat viņas saimniecei; kā pircējam, tāpat pārdevējam; kā aizdevējam, tāpat aizņēmējam; kā pagaidu dzinējam, tāpat pagaidu maksātajam. Postīt zemi izpostīs, un laupīt viņu izlaupīs; jo Tas Kungs šo vārdu ir runājis. Zeme tvīkst un nīkst, zemes virsas gurst un vīst, ļaužu augstie zemē gurst. Jo zeme ir sagānīta no saviem iedzīvotājiem, jo tie pārkāpj bauslību un pārgroza likumu un lauž mūžīgo derību. Tādēļ lāsti zemi noēd, un kas tur dzīvo, tiem jācieš; tādēļ zemes iedzīvotāji nokalst un maz cilvēku atliks. Vīns nonīcis, vīna koks savītis, visi, kam bija priecīga sirds, nopūšas. Bungu prieks apklusis, līksmu ļaužu troksnis nostājies, kokles prieks mitējies. Vīnu vairs nedzer ar dziesmām, stiprais dzēriens dzērājiem rūgts. Tukša pilsēta izpostīta, visi nami aizslēgti, ka nevar ieiet. Vīna pēc žēlojās uz ielām, zuduši visi prieki, zemes līksmība ir projām. Posts vien pilsētā atlicis, un vārti salauzti drupu drupās. Jo tā notiks pa zemes virsu tautu starpā, kā kad eļļas koku nokrata, tā kā kad atlikas lasa pēc ķekaru noņemšanas. Tie paceļ savu balsi un dzied priecīgi, pār Tā Kunga godību tie gavilē no jūras puses. Tādēļ godinājiet To Kungu austruma zemē, jūras salās Tā Kunga, Israēla Dieva, vārdu. No zemes gala mēs dzirdam dziesmas par godu Taisnajam. Bet man jāsaka: nelaime, nelaime, ak vai, man! Laupītāji laupa, laupīdami laupa laupītāji. Briesmas un bedre un valgs pār tevi, tu zemes iedzīvotājs! Kas no briesmu balss izbiedēts bēgs, tas kritīs bedrē, un kas no bedres izkāps, tas taps sagūstīts valgā. Jo augstības logi atvērti un zemes pamati trīc. Zeme sprāgdama sprāgs, zeme plīsdama plīsīs, zeme trīcēdama trīcēs, Zeme streipuļos kā piedzēris vīrs un šūposies kā šūpulis, un viņas grēki uz viņas būs smagi, un viņa kritīs un necelsies vairs augšā. Un tai dienā Tas Kungs piemeklēs augstības karaspēku augstībā un zemes ķēniņus virs zemes. Un tie taps ieslodzīti kā cietumnieki bedrē, un taps saslēgti cietumā, un pēc ilga laika tie atkal taps piemeklēti. Un mēnesis nosarks, un saule nobālēs, jo Tas Kungs Cebaot ir ķēniņš Ciānas kalnā un Jeruzālemē, un viņas vecaju priekšā būs godība.