1. Mozus 39:7-20
1. Mozus 39:7-20 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un pēc visiem šiem notikumiem gadījās, ka viņa kunga sieva meta savas acis uz Jāzepu un sacīja: "Guli pie manis." Bet viņš to noraidīja un sacīja sava kunga sievai: "Redzi, mans kungs nerūpējas ne par ko, kas te namā, un visu, kas tam pieder, viņš devis manās rokās. Viņš pats šinī namā nav lielāks par mani, un viņš man neko nav šinī namā aizliedzis kā vien tevi, tāpēc ka tu esi viņa sieva. Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?" Un notika, ka viņa diendienā tā runāja ar Jāzepu, bet viņš to neklausīja un negāja gulēt pie viņas. Tad kādu dienu, kad viņš bija ienācis namā, lai padarītu savu darbu, un neviens cilvēks no nama ļaudīm negadījās klāt, viņa sagrāba to pie viņa drēbēm, sacīdama: "Guli ar mani." Bet viņš atstāja savas drēbes tās rokās, bēga un izskrēja ārā. Kad tā redzēja, ka viņš savas drēbes ir pametis viņas rokās un izbēdzis ārā, tā sasauca savus ļaudis un sacīja tiem: "Redziet, viņš atvedis pie mums šo ebreju vīru, lai mūs apsmietu; viņš nāca pie manis, lai ar mani gulētu, bet es sāku skaļā balsī kliegt. Un notika, kad tas kļuva dzirdams, jo es savu balsi biju pacēlusi un brēcu, tad tas pameta savas drēbes pie manis un izbēga ārā." Un viņa paturēja tā drēbes pie sevis līdz tam laikam, kad viņas vīrs atgriezās savā namā. Tad tā sacīja tam šos vārdus: "Tas ebreju vergs, kuru tu esi mums atvedis, nāca mani piesmiet. Un, tiklīdz es pacēlu savu balsi un kliedzu, viņš pameta savas drēbes pie manis un izbēga ārā." Kad nu viņa kungs dzirdēja savas sievas stāstu, kādu tā viņam izstāstīja, kādu pārestību viņa vergs tai bija nodarījis, viņš iekaisa dusmās. Un Jāzepa kungs paņēma to un iemeta cietumā, vietā, kur ķēniņa apcietinātie tika apsargāti, un nu viņš atradās tur, cietumā.
1. Mozus 39:7-20 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un pēc visiem šiem notikumiem gadījās, ka viņa kunga sieva meta savas acis uz Jāzepu un sacīja: „Guli pie manis.“ Bet viņš to noraidīja un sacīja sava kunga sievai: „Redzt, mans kungs nerūpējas ne par ko, kas te namā, un visu, kas tam pieder, viņš devis manās rokās. Viņš pats šinī namā nav lielāks par mani, un viņš man neko nav šinī namā aizliedzis kā vien tevi, tāpēc ka tu esi viņa sieva. Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?“ Un notika, ka viņa diendienām tā runāja ar Jāzepu, bet viņš to neklausīja un negāja gulēt pie viņas. Tad kādu dienu, kad viņš bija ienācis namā, lai padarītu savu darbu, un neviens cilvēks no nama ļaudīm negadījās klāt, Viņa sagrāba to pie viņa drēbēm, sacīdama: „Guli ar mani.“ Bet viņš atstāja savas drēbes tās rokās, bēga un izskrēja ārā. Kad nu tā redzēja, ka viņš savas drēbes ir pametis viņas rokās un izbēdzis ārā, Tā sasauca savus ļaudis un sacīja tiem: „Redziet, viņš atvedis pie mums šo ebrēju vīru, lai mūs apsmietu; viņš nāca pie manis, lai ar mani gulētu, bet es sāku skaļā balsī kliegt. Un notikās, kad tas kļuva dzirdams, jo es savu balsi biju pacēlusi un brēcu, tad tas pameta savas drēbes pie manis un izbēga ārā.“ Un viņa paturēja tā drēbes pie sevis līdz tam laikam, kad viņas vīrs atgriezās savā namā. Tad tā sacīja tam šos vārdus: „Tas ebrēju kalps, kupu tu esi mums atvedis, nāca mani piesmiet. Un tiklīdz es pacēlu savu balsi un kliedzu, viņš pameta savas drēbes pie manis un izbēga ārā.“ Kad nu viņa kungs dzirdēja savas sievas stāstu, kādu tā viņam izstāstīja, kādu pārestību viņa kalps tai bija nodarījis, viņš iekaisa dusmās. Un Jāzepa kungs paņēma to un iemeta cietumā, vietā, kur ķēniņa apcietinātie tika apsargāti, un nu viņš atradās tur, cietumā.
1. Mozus 39:7-20 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un notikās pēc šīm lietām, ka viņa kunga sieva savas acis meta uz Jāzepu un sacīja: “Guli pie manis.” Bet viņš liedzās un sacīja uz sava kunga sievu: “Redzi, mans kungs negādā par neko, kas ir namā, un visu, kas viņam pieder, viņš ir devis manā rokā. Neviens šinī namā nav lielāks pār mani, un viņš man neko nav aizliedzis, bez vien tevi, tāpēc ka tu esi viņa sieva; kā tad lai es tādu lielu ļaunumu daru un pret Dievu grēkoju?” Un kad viņa ikdienas to uz Jāzepu runāja, un tas viņai nepaklausīja, ka pie viņas būtu gulējis un ap viņu bijis, Tad notikās kādā dienā Jāzepam namā nākot savu darbu padarīt, un no nama ļaudīm nevienam mājās neesot, Ka tā viņu sagrāba pie drēbēm un sacīja: “Guli pie manis.” Bet tas pameta savas drēbes viņas rokā un izbēga un izgāja ārā. Kad nu tā redzēja, ka tas savas drēbes viņas rokā bija pametis un izbēdzis ārā, Tad tā sasauca savu saimi un runāja uz tiem un sacīja: “Raugāt, viņš ebreju pie mums ir atvedis mūs apsmiet; tas nāca pie manis gulēt un es brēcu skaļā balsī. Un kad tas dzirdēja, ka es savu balsi pacēlu un brēcu, tad tas pameta savas drēbes pie manis un aizbēga un izmuka ārā.” Un tā lika viņa drēbes sev līdzās, kamēr viņas kungs pārnāca mājā; Tad tā uz viņu runāja ar šādiem vārdiem un sacīja: “Ebreju kalps, ko tu mums esi atvedis, nāca pie manis, mani apsmiet. Un kad es savu balsi pacēlu un brēcu, tad tas pameta savas drēbes pie manis un izbēga ārā.” Un kad viņa kungs dzirdēja savas sievas vārdus, kā tā uz viņu bija runājusi sacīdama: “Tā tavs kalps man ir darījis,” tad viņa kungs ļoti apskaitās. Un Jāzepa kungs paņēma viņu un ielika cietuma namā, tanī vietā, kur ķēniņa cietuma ļaudis tapa apsargāti; un viņš bija tur cietuma namā.