1. Mozus 39:1-23
1. Mozus 39:1-23 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Bet Jāzeps tika novests uz Ēģipti, un ēģiptietis Potifars, faraona galma vīrs, sardzes priekšnieks, to nopirka no ismaēliešiem, kas viņu turp bija noveduši. Bet Tas Kungs bija ar Jāzepu un visam, ko vien tas darīja, lika labi izdoties. Un viņš piemājoja sava kunga, ēģiptieša, namā. Kad viņa īpašnieks redzēja, ka Tas Kungs bija ar viņu un ka visam, ko vien tas darīja, Tas Kungs lika viņa rokās labi izdoties, tad Jāzeps atrada labvēlību viņa acīs, viņam kalpodams, un viņš to iecēla par sava nama pārvaldnieku un ielika visu, kas tam bija, viņa rokās. Un no tā laika, kad viņš to bija iecēlis par pārvaldnieku savam namam un pār visu, kas tam bija, Tas Kungs Jāzepa dēļ svētīja ēģiptieša namu, un Tā Kunga svētība bija pār visu, kas tam piederēja gan namā, gan tīrumā. Viņš uzticēja visu, kas tam bija, Jāzepa rokām, un viņš nerūpējās pats ne par ko, izņemot par maizi, ko tas ēda. Bet Jāzeps bija skaists augumā un glīts izskatā. Un pēc visiem šiem notikumiem gadījās, ka viņa kunga sieva meta savas acis uz Jāzepu un sacīja: "Guli pie manis." Bet viņš to noraidīja un sacīja sava kunga sievai: "Redzi, mans kungs nerūpējas ne par ko, kas te namā, un visu, kas tam pieder, viņš devis manās rokās. Viņš pats šinī namā nav lielāks par mani, un viņš man neko nav šinī namā aizliedzis kā vien tevi, tāpēc ka tu esi viņa sieva. Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?" Un notika, ka viņa diendienā tā runāja ar Jāzepu, bet viņš to neklausīja un negāja gulēt pie viņas. Tad kādu dienu, kad viņš bija ienācis namā, lai padarītu savu darbu, un neviens cilvēks no nama ļaudīm negadījās klāt, viņa sagrāba to pie viņa drēbēm, sacīdama: "Guli ar mani." Bet viņš atstāja savas drēbes tās rokās, bēga un izskrēja ārā. Kad tā redzēja, ka viņš savas drēbes ir pametis viņas rokās un izbēdzis ārā, tā sasauca savus ļaudis un sacīja tiem: "Redziet, viņš atvedis pie mums šo ebreju vīru, lai mūs apsmietu; viņš nāca pie manis, lai ar mani gulētu, bet es sāku skaļā balsī kliegt. Un notika, kad tas kļuva dzirdams, jo es savu balsi biju pacēlusi un brēcu, tad tas pameta savas drēbes pie manis un izbēga ārā." Un viņa paturēja tā drēbes pie sevis līdz tam laikam, kad viņas vīrs atgriezās savā namā. Tad tā sacīja tam šos vārdus: "Tas ebreju vergs, kuru tu esi mums atvedis, nāca mani piesmiet. Un, tiklīdz es pacēlu savu balsi un kliedzu, viņš pameta savas drēbes pie manis un izbēga ārā." Kad nu viņa kungs dzirdēja savas sievas stāstu, kādu tā viņam izstāstīja, kādu pārestību viņa vergs tai bija nodarījis, viņš iekaisa dusmās. Un Jāzepa kungs paņēma to un iemeta cietumā, vietā, kur ķēniņa apcietinātie tika apsargāti, un nu viņš atradās tur, cietumā. Bet Tas Kungs bija ar Jāzepu un tam parādīja žēlastību, un tas ieguva labvēlību cietuma priekšnieka acīs. Un cietuma priekšnieks uzticēja Jāzepam visus apcietinātos, kas bija cietumā, un visu, kas tur bija darāms, to viņš darīja. Un cietuma priekšnieks pats nerūpējās ne par vienu lietu, ko tas bija nodevis viņa rokā, tāpēc ka Tas Kungs bija ar viņu, un visam, ko vien viņš darīja, Tas Kungs lika labi izdoties.
1. Mozus 39:1-23 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Bet Jāzeps tika novests uz Ēģipti, un ēģiptietis Potifars, faraona galma vīrs, sardzes priekšnieks, to nopirka no ismaēliešiem, kas viņu turp bija noveduši. Bet tas Kungs bija ar Jāzepu un visam, ko vien tas darīja, lika labi izdoties. Un viņš piemājoja sava kunga, ēģiptieša, namā. Kad viņa īpašnieks redzēja, ka tas Kungs bija ar viņu, un ka visam, ko vien tas darīja, tas Kungs lika viņa rokās labi sekmēties, Tad Jāzeps atrada labvēlību viņa acīs, viņam kalpodams, un viņš to iecēla par sava nama pārvaldnieku un ielika visu, kas tam bija, viņa rokās. Un no tā laika, kad viņš to bija iecēlis par pārvaldnieku savam namam un pār visu, kas tam bija, tas Kungs svētīja Jāzepa dēļ ēģiptieša namu, un tā Kunga svētība bija pār visu, kas tam piederēja, ir namā, ir tīrumā. Viņš uzticēja visu, kas tam bija, Jāzepa rokām, un viņš nerūpējās pats ne par ko, izņemot par maizi, ko tas ēda. Bet Jāzeps bija skaists augumā un glīts izskatā. Un pēc visiem šiem notikumiem gadījās, ka viņa kunga sieva meta savas acis uz Jāzepu un sacīja: „Guli pie manis.“ Bet viņš to noraidīja un sacīja sava kunga sievai: „Redzt, mans kungs nerūpējas ne par ko, kas te namā, un visu, kas tam pieder, viņš devis manās rokās. Viņš pats šinī namā nav lielāks par mani, un viņš man neko nav šinī namā aizliedzis kā vien tevi, tāpēc ka tu esi viņa sieva. Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?“ Un notika, ka viņa diendienām tā runāja ar Jāzepu, bet viņš to neklausīja un negāja gulēt pie viņas. Tad kādu dienu, kad viņš bija ienācis namā, lai padarītu savu darbu, un neviens cilvēks no nama ļaudīm negadījās klāt, Viņa sagrāba to pie viņa drēbēm, sacīdama: „Guli ar mani.“ Bet viņš atstāja savas drēbes tās rokās, bēga un izskrēja ārā. Kad nu tā redzēja, ka viņš savas drēbes ir pametis viņas rokās un izbēdzis ārā, Tā sasauca savus ļaudis un sacīja tiem: „Redziet, viņš atvedis pie mums šo ebrēju vīru, lai mūs apsmietu; viņš nāca pie manis, lai ar mani gulētu, bet es sāku skaļā balsī kliegt. Un notikās, kad tas kļuva dzirdams, jo es savu balsi biju pacēlusi un brēcu, tad tas pameta savas drēbes pie manis un izbēga ārā.“ Un viņa paturēja tā drēbes pie sevis līdz tam laikam, kad viņas vīrs atgriezās savā namā. Tad tā sacīja tam šos vārdus: „Tas ebrēju kalps, kupu tu esi mums atvedis, nāca mani piesmiet. Un tiklīdz es pacēlu savu balsi un kliedzu, viņš pameta savas drēbes pie manis un izbēga ārā.“ Kad nu viņa kungs dzirdēja savas sievas stāstu, kādu tā viņam izstāstīja, kādu pārestību viņa kalps tai bija nodarījis, viņš iekaisa dusmās. Un Jāzepa kungs paņēma to un iemeta cietumā, vietā, kur ķēniņa apcietinātie tika apsargāti, un nu viņš atradās tur, cietumā. Bet tas Kungs bija ar Jāzepu, un lika tam atrast žēlastību, un tas ieguva labvēlību cietuma priekšnieka acīs. Un cietuma priekšnieks uzticēja Jāzepam visus apcietinātos, kas bija cietumā, un visu, kas tur bija darāms, to viņš darīja. Un cietuma priekšnieks pats nerūpējās ne par vienu lietu, ko tas bija nodevis viņa rokā, tāpēc ka tas Kungs bija ar viņu un visu, ko vien viņš darīja; tas Kungs bija tas, kas lika tam labi izdoties.
1. Mozus 39:1-23 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Jāzeps tapa novests uz Ēģipti, un Potifars, Faraona galminieks un sargu virsnieks, ēģiptietis, to nopirka no Ismaēliešu rokas, kas to uz turieni bija noveduši. Un Tas Kungs bija ar Jāzepu, tā ka tam viss laimīgi izdevās, un tas bija sava kunga, ēģiptieša, namā. Un viņa kungs redzēja, ka Tas Kungs bija ar viņu, un ka Tas Kungs visiem darbiem labi lika izdoties caur viņa roku. Tad Jāzeps atrada žēlastību viņa priekšā un viņam kalpoja, un viņš to iecēla pār savu namu, un deva viņa rokā visu, kas tam piederēja. Un no tā laika, kad viņš to bija cēlis pār savu namu un pār visu, kas viņam piederēja, Tas Kungs svētīja ēģiptieša namu Jāzepa labad, un Tā Kunga svētība bija visās lietās, kas viņam piederēja, sētā un laukā. Un visu, kas tam piederēja, viņš nodeva Jāzepa rokās, un negādāja pats par neko, kā vien par maizi, ko ēda. Un Jāzeps bija skaists no auguma un skaists no ģīmja. Un notikās pēc šīm lietām, ka viņa kunga sieva savas acis meta uz Jāzepu un sacīja: “Guli pie manis.” Bet viņš liedzās un sacīja uz sava kunga sievu: “Redzi, mans kungs negādā par neko, kas ir namā, un visu, kas viņam pieder, viņš ir devis manā rokā. Neviens šinī namā nav lielāks pār mani, un viņš man neko nav aizliedzis, bez vien tevi, tāpēc ka tu esi viņa sieva; kā tad lai es tādu lielu ļaunumu daru un pret Dievu grēkoju?” Un kad viņa ikdienas to uz Jāzepu runāja, un tas viņai nepaklausīja, ka pie viņas būtu gulējis un ap viņu bijis, Tad notikās kādā dienā Jāzepam namā nākot savu darbu padarīt, un no nama ļaudīm nevienam mājās neesot, Ka tā viņu sagrāba pie drēbēm un sacīja: “Guli pie manis.” Bet tas pameta savas drēbes viņas rokā un izbēga un izgāja ārā. Kad nu tā redzēja, ka tas savas drēbes viņas rokā bija pametis un izbēdzis ārā, Tad tā sasauca savu saimi un runāja uz tiem un sacīja: “Raugāt, viņš ebreju pie mums ir atvedis mūs apsmiet; tas nāca pie manis gulēt un es brēcu skaļā balsī. Un kad tas dzirdēja, ka es savu balsi pacēlu un brēcu, tad tas pameta savas drēbes pie manis un aizbēga un izmuka ārā.” Un tā lika viņa drēbes sev līdzās, kamēr viņas kungs pārnāca mājā; Tad tā uz viņu runāja ar šādiem vārdiem un sacīja: “Ebreju kalps, ko tu mums esi atvedis, nāca pie manis, mani apsmiet. Un kad es savu balsi pacēlu un brēcu, tad tas pameta savas drēbes pie manis un izbēga ārā.” Un kad viņa kungs dzirdēja savas sievas vārdus, kā tā uz viņu bija runājusi sacīdama: “Tā tavs kalps man ir darījis,” tad viņa kungs ļoti apskaitās. Un Jāzepa kungs paņēma viņu un ielika cietuma namā, tanī vietā, kur ķēniņa cietuma ļaudis tapa apsargāti; un viņš bija tur cietuma namā. Bet Tas Kungs bija ar Jāzepu, un tam parādīja apžēlošanu un tam lika atrast žēlastību cietuma sarga priekšā. Un cietuma sargs deva Jāzepa rokā visus cietuma ļaudis, kas cietuma namā bija, un viss, kas tur bija jādara, to viņš darīja. Cietuma sargs neskatījās ne uz vienu lietu, kas bija viņa rokā, jo Tas Kungs bija ar viņu, un ko vien viņš darīja, tam Tas Kungs lika labi izdoties.