1. Mozus 20:1-18
1. Mozus 20:1-18 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
No turienes Ābrahāms devās uz kādu zemi dienvidos, kur apmetās dzīvot starp Kedemu un Šūru un uzkavējās kā svešinieks Gerārā. Un Ābrahāms sacīja par Sāru, savu sievu: "Tā ir mana māsa." Tad Gerāras ķēniņš Abimelehs sūtīja un paņēma viņu. Bet Dievs naktī parādījās Abimeleham kādā sapnī un sacīja tam: "Redzi, tev jāmirst tās sievas dēļ, kuru tu esi paņēmis, jo viņa ir precēta sieva." Bet Abimelehs nebija tai tuvojies, un viņš sacīja: "Tu, Kungs, taču neizdeldēsi nevainīgus ļaudis! Vai viņš neteica man: tā ir mana māsa? - Bet viņa pati taču arī teica: tas ir mans brālis.- Sirds nevainībā un tīrām rokām es to esmu darījis." Un Dievs sacīja viņam sapnī: "Arī Es zinu, ka tu ar nevainīgu sirdi to esi darījis, un Es pats atturēju tevi, ka tu negrēko pret Mani, tāpēc Es tevi pasargāju, ka tu viņu neaiztiki. Bet tagad atdod šo sievu viņas vīram, jo viņš ir pravietis, viņš lai aizlūdz par tevi, tad tu paliksi dzīvs; bet, ja tu viņu neatdosi, tad zini: tu mirdams mirsi, tu un viss, kas tev pieder." Un Abimelehs no rīta steigšus sasauca savus kalpus un viņiem atklāti izstāstīja visu, kas bija noticis, un vīri ļoti izbijās. Tad Abimelehs ataicināja Ābrahāmu un sacīja viņam: "Kāpēc tu to mums esi nodarījis? Vai es kādā lietā pret tevi biju noziedzies, ka tu pār mani un pār manu valsti esi uzlicis tik lielu vainu? Lietas, kādas nedrīkst notikt, tu man esi darījis." Un Abimelehs jautāja Ābrahāmam: "Ko tu turēji savā prātā, kad tu to darīji?" Ābrahāms sacīja: "Es tāpēc runāju, jo domāju, ka šinī vietā nav Dieva bijības un ka viņi nokaus mani manas sievas dēļ. Un, patiešām, viņa ir arī mana māsa - viņa ir mana tēva meita, bet nav manas mātes meita, un viņa ir kļuvusi mana sieva. Un, kad Dievs man lika apkārt klīst projām no savām tēva mājām, tad es sacīju viņai: lai tā ir tava laipnība, kādu tu man parādi, - ikvienā vietā, kurā mēs nonāksim, saki par mani: tas ir mans brālis." Un Abimelehs ņēma liellopus un sīklopus, kalpus un kalpones un deva tos Ābrahāmam un atdeva tam arī viņa sievu Sāru. Un Abimelehs teica: "Lūk, mana zeme ir tavā priekšā, dzīvo, kur tavām acīm labi patīk." Bet Sārai viņš sacīja: "Redzi, es tūkstoš sudraba gabalus esmu devis tavam brālim; tā lai ir atvainas maksa, lai visi, kas ar tevi, zina, ka tu esi attaisnota." Un Ābrahāms lūdza Dievu, un Dievs dziedināja Abimelehu, viņa sievu, viņa kalpones, ka tās atkal varēja dzemdēt. Jo Dievs bija slēgtin aizslēdzis ikvienu klēpi Abimeleha namā Ābrahāma sievas Sāras dēļ.
1. Mozus 20:1-18 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
No turienes Ābrahāms devās uz Negeba apgabalu, kur apmetās dzīvot starp Kedemu un Sūru un uzkavējās kā svešinieks Gerarā. Un Ābrahāms sacīja, ka viņa sieva Sāra esot viņa māsa. Tad Geraras ķēniņš Abimelechs sūtīja un paņēma viņu. Bet Dievs naktī parādījās Abimelecham kādā sapnī un sacīja tam: „Redzi, tev jāmirst tās sievas dēļ, kuru tu esi paņēmis, jo viņa ir precēta sieva.“ Bet Abimelechs nebija tai tuvojies, un viņš sacīja: „Tu, Kungs, taču neizdeldēsi nevainīgus ļaudis! Vai viņš neteica man: Tā ir mana māsa? Bet viņa pati taču arī teica: Tas ir mans brālis. Sirds nevainībā un tīrām rokām es to esmu darījis.“ Un Dievs sacīja viņam sapnī: „Arī Es zinu, ka tu ar nevainīgu sirdi to esi darījis, un Es pats atturēju tevi, ka tu negrēko pret Mani, tāpēc Es tevi pasargāju, ka tu viņu neaiztiki. Bet tagad: atdod šo sievu viņas vīram, jo viņš ir pravietis, viņš lai aizlūdz par tevi, tad tu paliksi dzīvs; bet, ja tu viņu neatdosi, tad zini: tu mirdams mirsi, tu un viss, kas tev pieder.“ Un Abimelechs otrā rītā steigšus sasauca savus kalpus un viņiem atklāti izstāstīja visu, kas bija noticis, un vīri ļoti izbijās. Tad Abimelechs ataicināja Ābrahāmu un sacīja viņam: „Kāpēc tu to mums esi nodarījis? Vai es kādā lietā pret tevi biju noziedzies, ka tu par mani un par manu valsti esi licis nākt tik lielam grēkam? Lietas, kādas nedrīkst notikt, tu man esi darījis.“ Un Abimelechs jautāja Ābrahāmam: „Ko tu turēji savā prātā, kad tu to darīji?“ Ābrahāms sacīja: „Es tāpēc runāju, jo domāju, ka šinī vietā nav Dieva bijības un ka viņi nokaus mani manas sievas dēļ. Un, patiešām, vina ir arī mann māsa: viņa ir mana tēva meita, bet nav manas mātes meita, un viņa ir kļuvusi mana sieva. Un kad Dievs man lika apkārt klīst projām no savām tēva mājām, tad es sacīju viņai: Lai tā ir tava laipnība, kādu tu man parādi: ikvienā vietā, kurā mēs nonāksim, saki uz mani: Tas ir mans brālis.“ Un Abimelechs ņēma liellopus un sīklopus, kalpus un kalpones un deva tos Ābrahāmam un atdeva tam arī viņa sievu Sāru. Un Abimelechs teica: „Lūk, mana zeme ir tavā priekšā, dzīvo, kur tavām acīm labi patīk.“ Bet Sārai viņš sacīja: „Redzi, es tūkstoš sudraba gabalus esmu devis tavam brālim; tā lai ir atvainas maksa, lai visi, kas ar tevi, zina, ka tu esi attaisnota.“ Un Ābrahāms lūdza Dievu, un Dievs dziedināja Abimelechu, ir viņa sievu, ir viņa kalpones, ka atkal varēja dzemdēt. Jo tajā laikā Dievs bija slēgtin aizslēdzis ikvienu sievieti Ābrahāma sievas Sāras dēļ.
1. Mozus 20:1-18 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Ābrahāms no turienes aizgāja uz zemi dienasvidos un dzīvoja starp Kādešu un Šuru un piemita Ģerarā. Un Ābrahāms sacīja par Sāru, savu sievu: “Tā ir mana māsa.” Tad Abimelehs, Ģeraras ķēniņš, sūtīja un paņēma Sāru. Bet Dievs nāca pie Abimeleha sapnī nakts laikā un uz to sacīja: “Redzi, tev jāmirst sievas dēļ, ko tu esi ņēmis, jo tā ir laulāta sieva.” Bet Abimelehs viņu vēl nebija aizskāris. Tad tas sacīja: “Kungs, vai Tu arī taisnus ļaudis nonāvēsi? Vai viņš man nav sacījis: tā ir mana māsa? Un viņa pati arīdzan sacījusi: tas ir mans brālis. Es to esmu darījis vientiesīgu sirdi un šķīstām rokām.” Tad Dievs sapnī uz to sacīja: “Es arīdzan zinu, ka to esi darījis savā sirds vientiesībā, un Es tevi arī esmu atturējis, ka tu pret Mani negrēko; tādēļ Es tev neesmu ļāvis viņu aizskart. Un nu, atdodi sievu vīram, jo tas ir pravietis, un lai viņš par tevi lūdz, tad tu dzīvosi; bet ja tu to neatdosi, tad zini, ka tu mirdams mirsi, un viss, kas tev pieder.” Un no rīta agri Abimelehs cēlās un aicināja visus savus kalpus un runāja visus šos vārdus viņiem dzirdot. Un šie vīri ļoti izbijās. Un Abimelehs aicināja Ābrahāmu un uz to sacīja: “Ko tu mums esi darījis, un ko es pret tevi esmu grēkojis, ka tu par mani un par manu valsti vedis tik lielus grēkus? Tu man tā esi darījis, kā nepieklājās darīt.” Un Abimelehs sacīja uz Ābrahāmu: “Ko tu esi nodomājis to darīdams?” Tad Ābrahāms sacīja: “Es domāju, tiešām Dieva bijāšanas nav šinī vietā, un tie mani nokaus manas sievas dēļ. Un tā arī tiešām ir mana māsa, mana tēva meita, bet tik ne manas mātes meita; un tā ir tapusi mana sieva. Un pēc tam, kad Dievs man licis iziet no mana tēva nama, tad es uz to sacīju: lai šī ir tā žēlastība, ko tu pie manis darīsi: visur, kurp nāksim saki par mani: tas ir mans brālis.” Tad Abimelehs ņēma avis un vēršus un kalpus un kalpones un deva tos Ābrahāmam un atdeva tam arī Sāru, viņa sievu. Un Abimelehs sacīja: “Redzi, mana zeme ir tavā priekšā. Dzīvo, kur tavām acīm patīk.” Un uz Sāru viņš sacīja: “Redzi, es tavam brālim esmu devis tūkstoš sudraba gabalus, un, redzi, lai tas tev ir par acu apsegu visu priekšā, kas pie tevis un visur, un tu esi taisnota.” Un Ābrahāms pielūdza Dievu, tad Dievs dziedināja Abimelēhu un viņa sievu un viņa kalpones, ka tās dzemdēja. Jo Tas Kungs Abimeleha namā bija cieti aizslēdzis visas mātes, Sāras, Ābrahāma sievas, dēļ.