1. Mozus 17:15-27
1. Mozus 17:15-27 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: "Tavas sievas vārds turpmāk lai nav Sāraja, bet Sāra lai ir viņas vārds. Jo Es to svētīšu un no viņas tev došu dēlu; Es viņu tā svētīšu, ka viņa kļūs par tautām un tautu ķēniņi celsies no tās." Un Ābrahāms nometās uz sava vaiga, pasmējās un domāja savā sirdī: kā tad simts gadus vecam vēl var bērni būt, un kā Sāra, kurai ir deviņdesmit gadu, varētu vēl dzemdēt? Un Ābrahāms sacīja uz Dievu: "Ka tik Ismaēls Tavā priekšā paliktu pie dzīvības." Un Dievs sacīja: "Nē, Sāra, tava sieva, dzemdēs dēlu, un tu sauksi viņa vārdu: Īzāks, un Es celšu Savu derību ar viņu par mūžīgu derību ar viņa pēcnācējiem pēc viņa. Bet par Ismaēlu Es tevi esmu uzklausījis; Es svētīšu arī viņu; Es likšu tam būt auglīgam un viņu ļoti, ļoti vairošu; divpadsmit valdnieki viņam tiks dzemdēti; un Es viņu darīšu par lielu tautu. Bet Savu derību Es celšu ar Īzāku, ko tev dzemdēs Sāra šinī laikā nākamajā gadā." Un, kad Dievs beidza ar Ābrahāmu runāt, Viņš uzbrauca no Ābrahāma uz debesīm. Tad Ābrahāms ņēma Ismaēlu, savu dēlu, un visus viņa namā dzimušos un visus par naudu pirktos, ikvienu, kas vīriešu kārtas Ābrahāma namā, un apgraizīja viņu miesu priekšādas tanī pašā dienā, kā Dievs to viņam bija sacījis. Un Ābrahāmam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad miesu priekšādas tika apgraizītas. Un Ismaēls, viņa dēls, bija trīspadsmit gadu vecs, kad viņa miesas priekšāda tika apgraizīta. Tanī pašā dienā tika apgraizīti Ābrahāms un viņa dēls Ismaēls. Un ikviens vīrs viņa namā, gan viņa namā dzimušais, gan par naudu pirktais no svešinieku bērniem, tika apgraizīts līdz ar viņu.
1. Mozus 17:15-27 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: „Tavas sievas vārds turpmāk lai nav Sāraj, bet Sāra lai ir viņas vārds. Jo Es to svētīšu un no viņas tev došu dēlu; Es viņu tā svētīšu, ka viņa kļūs par tautām un valstu ķēniņi celsies no tās.“ Un Ābrahāms nometās uz savu vaigu, pasmējās un domāja savā sirdī: kā tad simts gadus vecam var vēl bērni būt, un kā Sāra, kurai ir deviņdesmit gadi, varētu vēl dzemdēt? Un Ābrahāms sacīja uz Dievu: „Ka tik Ismaēls Tavā priekšā paliktu pie dzīvības.“ Un Dievs atbildēja: „Nē, Sāra, tava sieva, dzemdēs dēlu, un tu sauksi viņu vārdā—īzāks, un Es celšu savu derību ar viņu par mūžīgu derību ar viņa pēcnācējiem pēc viņa. Bet par Ismaēlu Es tevi esmu uzklausījis; Es svētīšu arī viņu; Es likšu tam būt auglīgam un vairošu viņu ļoti; divpadsmit virsaiši viņam tiks dzemdēti; un Es viņu darīšu par lielu tautu. Bet savu derību Es celšu ar īzāku, ko tev dzemdēs Sāra šinī laikā nākamajā gadā.“ Un kad Dievs beidza ar Ābrahāmu runāt, Viņš uzbrauca no Ābrahāma uz debesīm. Tad Ābrahāms ņēma Ismaēlu, savu dēlu, un visus viņa namā dzimušos un visus par naudu pirktos, ikvienu vīrieti, kas atradās Ābrahāma namā, un apgraizīja to miesu priekšādas tanī pat dienā, kad Dievs to viņam bija piekodinājis. Un Ābrahamam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad miesu priekšādas tika apgraizītas. Un Ismaēls, viņa dēls, bija trīspadsmit gadus vecs, kad viņa miesas priekšāda tika apgraizīta. Tanī pašā dienā tika apgraizīti Ābrahāms un viņa dēls Ismaēls. Sarah. Un ikviens viņa namā dzimušais un par naudu pirktais no svešnieku dēliem tika apgraizīts līdz ar viņu.
1. Mozus 17:15-27 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: tev nebūs savas sievas Sāraī vārdu saukt Sāraī, bet viņas vārds lai ir Sāra. Jo Es viņu svētīšu un arī no viņas tev došu dēlu, un Es viņu svētīšu, ka tai būs palikt par daudz ļaudīm un tautu ķēniņi no viņas celsies. Un Ābrahāms nometās uz savu vaigu un pasmējās un sacīja savā sirdī: vai vienam, kas ir simts gadus vecs, bērns piedzims, un vai Sāra, deviņdesmit gadus veca, dzemdēs? Un Ābrahāms sacīja uz Dievu: kaut jel Ismaēls tavā priekšā dzīvotu! Un Dievs sacīja: patiesi, Sāra, tava sieva, tev dzemdēs dēlu, un tev būs viņa vārdu nosaukt Īzaku, un Es uzcelšu Savu derību ar to, par mūžīgu derību viņa dzimumam pēc viņa. Arī Ismaēla labad Es tevi esmu paklausījis un darīšu viņu auglīgu un vairošu viņu varen ļoti: divpadsmit lielkungi viņam piedzims, un Es viņu celšu par lielu tautu. Bet Savu derību Es uzcelšu ar Īzaku, ko tev Sāra dzemdēs ap šo laiku nākamā gadā. Un Dievs beidza ar to runāt un uzbrauca no Ābrahāma. Tad Ābrahāms ņēma Ismaēli, savu dēlu, un visus savā namā dzimušos un visus par naudu pirktos, visus, kas bija no vīriešu kārtas Ābrahāma saimē, un apgraizīja priekšādas pie viņu miesām tanī pašā dienā, kā Dievs uz viņu bija runājis. Un Ābrahāms bija deviņdesmit deviņus gadus vecs, kad priekšāda pie viņa miesas tapa apgraizīta. Un Ismaēls, viņa dēls, bija trīspadsmit gadus vecs, kad priekšāda pie viņa miesas tapa apgraizīta. Tanī pašā dienā tapa apgraizīti Ābrahāms un viņa dēls Ismaēls, Un visi vīri viņa saimē, kas viņa namā bija dzimuši un kas par naudu bija pirkti no svešiniekiem, tie līdz ar viņu tapa apgraizīti.