1. Mozus 17:1-27
1. Mozus 17:1-27 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un Ābrāmam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad Tas Kungs atklājās Ābrāmam un sacīja uz viņu: "Es esmu tas visuvarenais Dievs, staigā sava Dieva priekšā, tad tu būsi taisns. Un Es celšu derību starp Sevi un tevi, un Es tevi vairodams vairošu." Tad Ābrāms nometās uz sava vaiga, un Dievs sacīja uz viņu: "Mana derība ar tevi ir šī: tu būsi par tēvu daudzām tautām. Un tavu vārdu turpmāk nebūs saukt: Ābrāms, bet tavam vārdam būs būt: Ābrahāms, jo par daudzu tautu tēvu Es tevi esmu nolicis. Un Es tevi darīšu ļoti auglīgu, un daudzām tautām un ķēniņiem būs nākt no tevis. Un Es uzcelšu Savu derību starp Sevi un starp tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, uz cilšu ciltīm par mūžīgu derību un būšu par Dievu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis. Un Es tev un taviem pēcnācējiem došu šo zemi, kurā tu miti kā svešinieks, visu Kānaāna zemi par mūžīgu īpašumu; un Es tiem būšu par Dievu." Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: "Bet tu sargā Manu derību, tāpat tavi pēcnācēji uz cilšu ciltīm pēc tevis. Bet tā ir Mana derība starp Mani un tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, ka jātop apgraizītam ikvienam vīram. Un apgraizītai jātop jūsu miesas priekšādai, un tā lai ir derības zīme starp Mani un starp jums. Astoņu dienu vecumā ikviens no vīriešu kārtas jūsu vidū lai top apgraizīts uz cilšu ciltīm; ikviens, kas mājās dzimis, un ikviens, ko tu par savu naudu esi pircis no visiem tiem svešinieku bērniem, kas nav no taviem pēcnācējiem. Patiesi, apgraizītiem jātiek visiem, kas tavā namā dzimuši un kas par naudu ir pirkti; lai Mana derība pie jūsu miesām ir mūžīga derība. Bet neapgraizītais no vīriešu kārtas, kam miesas priekšāda nav apgraizīta, tā dzīvība ir izdzēsta no viņa tautas, Manu derību tas ir lauzis." Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: "Tavas sievas vārds turpmāk lai nav Sāraja, bet Sāra lai ir viņas vārds. Jo Es to svētīšu un no viņas tev došu dēlu; Es viņu tā svētīšu, ka viņa kļūs par tautām un tautu ķēniņi celsies no tās." Un Ābrahāms nometās uz sava vaiga, pasmējās un domāja savā sirdī: kā tad simts gadus vecam vēl var bērni būt, un kā Sāra, kurai ir deviņdesmit gadu, varētu vēl dzemdēt? Un Ābrahāms sacīja uz Dievu: "Ka tik Ismaēls Tavā priekšā paliktu pie dzīvības." Un Dievs sacīja: "Nē, Sāra, tava sieva, dzemdēs dēlu, un tu sauksi viņa vārdu: Īzāks, un Es celšu Savu derību ar viņu par mūžīgu derību ar viņa pēcnācējiem pēc viņa. Bet par Ismaēlu Es tevi esmu uzklausījis; Es svētīšu arī viņu; Es likšu tam būt auglīgam un viņu ļoti, ļoti vairošu; divpadsmit valdnieki viņam tiks dzemdēti; un Es viņu darīšu par lielu tautu. Bet Savu derību Es celšu ar Īzāku, ko tev dzemdēs Sāra šinī laikā nākamajā gadā." Un, kad Dievs beidza ar Ābrahāmu runāt, Viņš uzbrauca no Ābrahāma uz debesīm. Tad Ābrahāms ņēma Ismaēlu, savu dēlu, un visus viņa namā dzimušos un visus par naudu pirktos, ikvienu, kas vīriešu kārtas Ābrahāma namā, un apgraizīja viņu miesu priekšādas tanī pašā dienā, kā Dievs to viņam bija sacījis. Un Ābrahāmam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad miesu priekšādas tika apgraizītas. Un Ismaēls, viņa dēls, bija trīspadsmit gadu vecs, kad viņa miesas priekšāda tika apgraizīta. Tanī pašā dienā tika apgraizīti Ābrahāms un viņa dēls Ismaēls. Un ikviens vīrs viņa namā, gan viņa namā dzimušais, gan par naudu pirktais no svešinieku bērniem, tika apgraizīts līdz ar viņu.
1. Mozus 17:1-27 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un Ābrāmam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad tas Kungs atklājās Ābrāmam un teica viņam: „Es esmu tas Visuvarenais Dievs, staigā sava Dieva priekšā, tad tu būsi taisns. Un Es celšu derību starp sevi un tevi, un Es tevi vairodams vairošu.“ Tad Abrāms nometās uz savu vaigu, un Dievs sacīja viņam: „Mana derība ar tevi ir šī: tu būsi par tēvu daudzām tautām. Un tavu vārdu turpmāk nebūs saukt: Abrāms, bet tavam vārdam būs būt Ābrahams, jo par daudzu tautu tēvu Es tevi esmu nolicis. Un Es tevi darīšu ļoti auglīgu, un daudzām tautām un ķēniņiem būs nākt no tavām miesām. Un Es uzcelšu savu derību starp sevi un starp tevi un taviem pēcnācējiem, kas nāks pēc tevis, uz cilšu ciltīm par mūžīgu derību, un būšu par Dievu tev un taviem pēctečiem pēc tevis. Un Es tev un taviem pēcnācējiem došu šo zemi, kurā tu miti kā svešinieks, visu Kānaāna zemi, par mūžīgu īpašumu; un Es tiem būšu par Dievu.“ Un Dievs sacīja uz Ābrāhamu: „Bet tu sargā manu derību, tāpat tavi pēcnācēji uz cilšu ciltīm pēc tevis. Bet tā ir mana derība starp Mani un tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, ka jātop apgraizītam ikvienam vīrietim. Un apgraizītai jātop jūsu miesas priekšādai, un tā lai ir derības zīme starp mani un starp jums. Astoņu dienu vecumā ikviens vīrietis jūsu vidū lai top apgraizīts uz cilšu ciltīm; ikviens, kas mājās dzimis, un ikviens, ko tu par savu naudu esi pircis no visiem tiem svešinieku bērniem, kas nav no taviem pēcnācējiem. Patiesi, apgraizītiem jātiek visiem, kas tavā namā dzimuši un kas par naudu ir pirkti; lai mana derība pie jūsu miesām ir mūžīga derība. Bet neapgraizītais vīrietis, kam miesas priekšāda nav apgraizīta, tā dzīvība ir izdzēsta no viņa tautas, manu derību tas ir lauzis.“ Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: „Tavas sievas vārds turpmāk lai nav Sāraj, bet Sāra lai ir viņas vārds. Jo Es to svētīšu un no viņas tev došu dēlu; Es viņu tā svētīšu, ka viņa kļūs par tautām un valstu ķēniņi celsies no tās.“ Un Ābrahāms nometās uz savu vaigu, pasmējās un domāja savā sirdī: kā tad simts gadus vecam var vēl bērni būt, un kā Sāra, kurai ir deviņdesmit gadi, varētu vēl dzemdēt? Un Ābrahāms sacīja uz Dievu: „Ka tik Ismaēls Tavā priekšā paliktu pie dzīvības.“ Un Dievs atbildēja: „Nē, Sāra, tava sieva, dzemdēs dēlu, un tu sauksi viņu vārdā—īzāks, un Es celšu savu derību ar viņu par mūžīgu derību ar viņa pēcnācējiem pēc viņa. Bet par Ismaēlu Es tevi esmu uzklausījis; Es svētīšu arī viņu; Es likšu tam būt auglīgam un vairošu viņu ļoti; divpadsmit virsaiši viņam tiks dzemdēti; un Es viņu darīšu par lielu tautu. Bet savu derību Es celšu ar īzāku, ko tev dzemdēs Sāra šinī laikā nākamajā gadā.“ Un kad Dievs beidza ar Ābrahāmu runāt, Viņš uzbrauca no Ābrahāma uz debesīm. Tad Ābrahāms ņēma Ismaēlu, savu dēlu, un visus viņa namā dzimušos un visus par naudu pirktos, ikvienu vīrieti, kas atradās Ābrahāma namā, un apgraizīja to miesu priekšādas tanī pat dienā, kad Dievs to viņam bija piekodinājis. Un Ābrahamam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad miesu priekšādas tika apgraizītas. Un Ismaēls, viņa dēls, bija trīspadsmit gadus vecs, kad viņa miesas priekšāda tika apgraizīta. Tanī pašā dienā tika apgraizīti Ābrahāms un viņa dēls Ismaēls. Sarah. Un ikviens viņa namā dzimušais un par naudu pirktais no svešnieku dēliem tika apgraizīts līdz ar viņu.
1. Mozus 17:1-27 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Ābrams bija deviņdesmit deviņus gadus vecs, tad Tas Kungs Ābramam parādījās un uz to sacīja: Es esmu Visvarenais Dievs, staigā Manā priekšā un esi taisns. Un Es celšu derību starp Mani un tevi, un Es tevi vairodams vairošu. Tad Ābrams nometās uz savu vaigu, un Dievs runāja ar to sacīdams: Redzi, Es esmu cēlis Savu derību ar tevi, un tu būsi par tēvu daudz ļaudīm. Un tavam vārdam nebūs vairs sauktam tapt Ābramam, bet Ābrahāms lai ir tavs vārds; jo Es tevi esmu licis par tēvu daudz ļaudīm. Un Es tevi darīšu varen ļoti auglīgu un celšu no tevis tautas, un ķēniņiem būs nākt no tevis. Un Es uzcelšu Savu derību starp Mani un tevi un tavu dzimumu pēc tevis viņu bērnu bērniem par mūžīgu derību, tā ka Es būšu par Dievu tev un tavam dzimumam pēc tevis. Un tev un tavam dzimumam pēc tevis Es došu tavas svešniecības zemi, visu Kanaāna zemi mūžam paturēt, un Es tiem būšu par Dievu. Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: tev būs Manu derību turēt, tev un tavam dzimumam pēc tevis uz bērnu bērniem. Šī ir Mana derība, ko jums būs turēt starp Mani un tevi un starp tavu dzimumu pēc tevis: ikkatram vīrietim jūsu starpā būs tapt apgraizītam. Un jums būs apgraizīt priekšādu pie savām miesām un lai tas ir par derības zīmi starp Mani un jums. Un astoņas dienas vecu jums būs apgraizīt ikvienu no vīriešu kārtas jūsu paaudzēs, to, kas jūsu namā dzimis un to, kas par naudu pirkts no jebkura svešinieka, kas nav no jūsu dzimuma. Tiešām to būs apgraizīt, kas tavā namā dzimis un kas par naudu ir pirkts, un Mana derība pie jūsu miesām lai ir par mūžīgu derību. Un neapgraizīts vīrietis, kas netiks apgraizīts savas miesas priekšādā: tā dvēsele taps izdeldēta no saviem ļaudīm; jo tā ir pārkāpusi Manu derību. Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: tev nebūs savas sievas Sāraī vārdu saukt Sāraī, bet viņas vārds lai ir Sāra. Jo Es viņu svētīšu un arī no viņas tev došu dēlu, un Es viņu svētīšu, ka tai būs palikt par daudz ļaudīm un tautu ķēniņi no viņas celsies. Un Ābrahāms nometās uz savu vaigu un pasmējās un sacīja savā sirdī: vai vienam, kas ir simts gadus vecs, bērns piedzims, un vai Sāra, deviņdesmit gadus veca, dzemdēs? Un Ābrahāms sacīja uz Dievu: kaut jel Ismaēls tavā priekšā dzīvotu! Un Dievs sacīja: patiesi, Sāra, tava sieva, tev dzemdēs dēlu, un tev būs viņa vārdu nosaukt Īzaku, un Es uzcelšu Savu derību ar to, par mūžīgu derību viņa dzimumam pēc viņa. Arī Ismaēla labad Es tevi esmu paklausījis un darīšu viņu auglīgu un vairošu viņu varen ļoti: divpadsmit lielkungi viņam piedzims, un Es viņu celšu par lielu tautu. Bet Savu derību Es uzcelšu ar Īzaku, ko tev Sāra dzemdēs ap šo laiku nākamā gadā. Un Dievs beidza ar to runāt un uzbrauca no Ābrahāma. Tad Ābrahāms ņēma Ismaēli, savu dēlu, un visus savā namā dzimušos un visus par naudu pirktos, visus, kas bija no vīriešu kārtas Ābrahāma saimē, un apgraizīja priekšādas pie viņu miesām tanī pašā dienā, kā Dievs uz viņu bija runājis. Un Ābrahāms bija deviņdesmit deviņus gadus vecs, kad priekšāda pie viņa miesas tapa apgraizīta. Un Ismaēls, viņa dēls, bija trīspadsmit gadus vecs, kad priekšāda pie viņa miesas tapa apgraizīta. Tanī pašā dienā tapa apgraizīti Ābrahāms un viņa dēls Ismaēls, Un visi vīri viņa saimē, kas viņa namā bija dzimuši un kas par naudu bija pirkti no svešiniekiem, tie līdz ar viņu tapa apgraizīti.