2. Mozus 5:1-23
2. Mozus 5:1-23 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Pēc tam Mozus un Ārons gāja pie faraona un sacīja: "Tas Kungs, Israēla Dievs, saka tā: atlaid Manu tautu, ka tie Man sarīko svētkus tuksnesī." Bet faraons sacīja: "Kas ir Tas Kungs, ka man būtu Viņam jāklausa un jāatlaiž Israēls? Es nepazīstu To Kungu, un arī Israēlu es neatlaidīšu." Tad viņi sacīja: "Tas ir ebreju Dievs, kas parādījies mums. Ļauj mums iet triju dienu gājumu tuksnesī, lai upurētu Tam Kungam, savam Dievam, ka Tas pār mums nenāk ar mēri vai zobenu." Un Ēģiptes ķēniņš sacīja viņiem: "Mozu un Āron! Kāpēc jūs atraujat ļaudis no viņu darbiem? Ejiet atpakaļ pie sava darba!" Un faraons teica: "Redzi, šo ļaužu šinī zemē ir jau daudz, un jūs tos gribat atturēt no darba!" Un tai pašā dienā faraons pavēlēja ļaužu uzraugiem un viņu pārraugiem: "Turpmāk nedodiet vairs salmus ļaudīm ķieģeļu taisīšanai, kā tas bija līdz šim! Lai viņi paši iet un sagādā sev salmus. Un to ķieģeļu skaitu, kas viņiem bija līdz šim jātaisa, uzlieciet arī turpmāk, jūs to nedrīkstat samazināt. Viņi ir slinki, tāpēc viņi kliedz: iesim un upurēsim savam Dievam. Šo ļaužu darbu padariet smagāku, ka viņi strādātu un neklausītos viltus valodās." Tad ļaužu uzraugi un viņu pārraugi izgāja un runāja uz ļaudīm, sacīdami: "Tā ir teicis faraons: es nedošu jums vairs salmus. Ejiet paši un gādājiet sev salmus, kur vien jūs tos atrodat, bet no jūsu darba mēra nekas netiks samazināts." Tad ļaudis izklīda pa visu Ēģiptes zemi, lai savāktu rugājus salmu vietā. Un uzraugi tos skubināja, teikdami: "Pildiet savu pienākumu! Jūsu dienas uzdevums ir tāds pats kā agrāk, kad jums bija salmi." Un faraona pārraugi sita no Israēla vidus ieceltos uzraugus, sacīdami: "Kādēļ jūs neesat izgatavojuši to pašu ķieģeļu skaitu kā līdz šim?" Tad Israēla bērnu uzraugi gāja un žēlojās faraonam, sacīdami: "Kāpēc tu tā dari saviem kalpiem? Taviem kalpiem vairs netiek doti salmi, bet ķieģeļus - tā mums saka - jums būs taisīt. Un redzi, tavi kalpi tiek sisti, bet tā ir tavu ļaužu vaina." Bet tas sacīja: "Sliņķi jūs esat, sliņķi! Tāpēc jūs sakāt: iesim un upurēsim Tam Kungam. Bet tagad ejiet un strādājiet! Salmus jums nedos, bet noteiktais ķieģeļu skaits jums jātaisa." Un Israēla bērnu uzraugi redzēja, ka viņi ir postā, saņēmuši pavēli: nesamaziniet dienas darba ķieģeļu skaitu. Un, ārā nākot no faraona, tie satika Mozu un Āronu, kas stāvēja un gaidīja tos. Un viņi sacīja tiem: "Lai Tas Kungs to redz un jūs soda, ka jūs mūs esat darījuši par nicināmiem faraona un viņa kalpu acīs un esat likuši zobenu viņu rokās mūs nonāvēt." Tad Mozus vērsās pie Tā Kunga un teica: "Ak, Kungs, kāpēc Tu esi darījis tādu ļaunumu šai tautai? Kāpēc Tu mani esi sūtījis? Kopš es gāju pie faraona, lai runātu Tavā Vārdā, viņš darījis šai tautai ļaunu, un Tu tomēr neglābi Savu tautu."
2. Mozus 5:1-23 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Pēc tam Mozus ar Āronu gāja un runāja ar faraonu: „Tas Kungs, Israēla Dievs, saka tā: „Atlaid manu tautu, ka tie man sarīko svētkus tuksnesī.“ Bet faraons sacīja: „Kas ir „Tas Kungs,“ ka man būtu viņam jāklausa un jāatlaiž Israēls; es nepazīstu „to Kungu“, un arī Israēlu es neatlaidīšu.“ Tad viņi sacija: „Tas ir ebrēju Dievs, kas parādījies mums. Ļauj mums iet triju dienu gājumu tuksnesī, tur mēs gribam upurēt tam Kungam, savam Dievam, ka tas pār mums nenāk ar mēri vai zobenu.“ Un Ēģiptes ķēniņš sacīja viņiem: „Mozu un Aron! Kāpēc jūs gribat atraut ļaudis no viņu darbiem? Ejiet, pildiet savas klaušas!“ Un faraons teica: „Tiešām, šo Jaužu ir daudz, un jūs tos gribat atturēt no darba!“ Un tai pašā dienā faraons pavēlēja ļaužu vagariem un uzraugiem: „Jūs turpmāk nedosit vairs salmus ļaudīm ķieģeļu darināšanai, kā tas bija līdz šim! Lai viņi paši iet un sagādā sev salmus. Bet noliktais vairums ķieģeļu, kas viņiem bija līdz šim jāizstrādā, jums jāuztur arī turpmāk, jūs to nedrīkstat samazināt. Viņi ir slinki, tāpēc viņi kliedz: „Mēs gribam iet upurēt savam Dievam.“ Šo ļaužu klaušas jāpalielina, lai viņi būtu nodarbināti un neklausītos melīgās valodās.“ Tad ļaužu vagari un viņu uzraugi izgāja ārā un runāja uz ļaudīm, sacīdami: „Tā ir teicis faraons: „Es nedošu jums vairs salmus! Jūs paši ejiet un gādājiet sev salmus, kur vien jūs tos atrodat, bet no jūsu darba mēra nekas netiks atlaists.“ Tad ļaudis izklīda pa visu Ēģiptes zemi, lai savāktu rugājus salmu vietā. Un vagari tos cieši skubināja, teikdami: „Pildiet savu pienākumu! Jūsu dienas uzdevums ir tas pats kā agrāk, kad bija salmi.“ Un faraona vagari sita no Israēla vidus ieceltos uzraugus, sacīdami: „Kāpēc jūs neesat izgatavojuši to pašu ķieģeļu skaitu kā līdz šim?“ Tad Israēla uzraugi gāja un žēlojās faraonam, sacīdami: „Kāpēc tu tā dari saviem kalpiem? Taviem kalpiem vairs netiek doti salmi, bet ķieģeļus—tā mums saka—jums būs taisīt. Un tagad tavi kalpi tiek pat sisti.“ Bet tas sacīja: „Sliņķi jūs esat, sliņķi! Tāpēc jūs sakāt: „Mēs gribam iet un upupsvētkus svētīt tam Kungam.“ Bet tagad ejiet un strādājiet! Salmus jums nedos, bet ķieģeļu mērs jums jāpilda.“ Un israēliešu uzraugi redzēja, ka viņi ir postā, saņēmuši pavēli: „No jūsu dienišķā ķieģeļu skaita jums nekas netiek atlaists.“ Un ārā nākot no faraona, tie satika Mozu un Aronu, kas gaidīja uz viņiem. Un viņi sacīja tiem: „Lai tas Kungs to redz un jūs soda, ka jūs mūs esat darījuši par vainīgiem faraona un viņa kalpu acīs un esat likuši zobenu viņu rokās.“ Tad Mozus vērsās uz to Kungu un teica: „Ak Kungs, kāpēc Tu esi sūtījis tādu ļaunumu šai tautai! Kāpēc Tu mani esi izraudzījis par savu sūtni? Kopš es gāju pie faraona, lai runātu tavā vārdā, viņš vairojis šīs tautas ļaunumu, bet Tu to neesi glābis.“
2. Mozus 5:1-23 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un pēc tam Mozus un Ārons gāja un sacīja uz Faraonu: “Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: atlaid Manus ļaudis, ka tie Man svētkus tur tuksnesī.” Bet Faraons sacīja: “Kas tas tāds Kungs, kā balsij man būs klausīt un Israēli atlaist? Es To Kungu nepazīstu, un Israēli arī neatlaidīšu.” Tad tie sacīja: “Ebreju Dievs mūs ir saucis, lai mēs ejam trīs dienu gājumu tuksnesī, upurēt Tam Kungam, savam Dievam, lai Viņš pār mums nenāk ar mēri vai ar zobenu.” Tad Ēģiptes ķēniņš uz tiem sacīja: “Jūs, Mozus un Ārons, - kam jūs ļaudis atturat no viņu darbiem? Ejat pie savas kalpošanas!” Vēl Faraons sacīja: “Redzi, ļaužu zemē tā jau daudz, un jūs tos vēl gribat atturēt no viņu kalpošanas?” Un Faraons tai dienā ļaužu uzraugiem un virsniekiem pavēlēja un sacīja: “Jums turpmāk nebūs ļaudīm dot salmus pie ķieģeļu taisīšanas, kā vakar un aizvakar; tiem pašiem būs iet un sev salmus meklēt. Un ķieģeļu daudzumu, ko tie citkārt taisījuši, jums tiem tā pat būs uzlikt, jums no tiem neko nebūs atraut; jo tie ir bez darba, tādēļ tie brēc un saka: iesim, upurēsim savam Dievam! Lai vīriem kalpošana top grūtāka, ka tiem ir darbs, un tie negriežās pie blēņām.” Tad ļaužu uzraugi un virsnieki izgāja un runāja uz ļaudīm sacīdami: “Tā saka Faraons: es jums vairs nedošu salmus. Ejat paši, dabūjiet sev salmus kur dabūdami, bet no jūsu darba nekas netaps atlaists.” Tad ļaudis izklīda pa visu Ēģiptes zemi, ka tie rugājus sakrātu salmu vietā. Un uzraugi tos spieda, sacīdami: “Pabeidziet savu dienas darbu tāpat, kā kad jums salmi bija.” Un Israēla bērnu uzraugi, ko Faraona virsnieki pār tiem bija iecēluši, tapa sisti, un uz tiem sacīja: “Kāpēc jūs neesat pabeiguši ne vakar, ne šodien, savu nospriesto darbu pie ķieģeļu dedzināšanas kā iepriekš?” Tad Israēla bērnu uzraugi gāja un brēca uz Faraonu un sacīja: “Kāpēc tu saviem kalpiem tā dari? Taviem kalpiem salmus nedod, un mums saka: taisāt ķieģeļus; un redzi, tavi kalpi top sisti, un tā ir tavas tautas vaina.” Tad Faraons sacīja: “Jūs esat sliņķi, sliņķi jūs esat, tāpēc jūs sakāt, iesim, upurēsim Tam Kungam. Tad nu ejat pie darba, salmus jums nedos, bet ķieģeļu skaits jums jātaisa.” Tad Israēla bērnu uzraugi redzēja, ka viņi postā, tāpēc ka sacīja: jums nebūs atraut no nospriestā dienas darba ķieģeļiem. Un tie sastapa Mozu un Āronu, kas tur stāvēja tos sagaidīt, kad tie no Faraona izgāja, Un sacīja uz tiem: “Lai Tas Kungs jūs redz un soda, tāpēc ka jūs mūsu smaržu esat smirdošu darījuši pie Faraona un pie viņa kalpiem, viņiem rokā dodami zobenu, mūs nokaut.” Tad Mozus atgriezās pie Tā Kunga un sacīja: “Kungs, kāpēc Tu šiem ļaudīm esi darījis ļaunu? Kāpēc tad Tu mani esi sūtījis? Jo kamēr es esmu gājis pie Faraona, runāt Tavā vārdā, viņš ļaudīm dara ļaunu, un Tu Savus ļaudis glābt neesi glābis.”