Esteres 4:1-17
Esteres 4:1-17 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Kad Mordohajs uzzināja visu, kas bija darīts, viņš saplēsa savas drēbes, apģērba maisu un kaisīja pelnus uz savas galvas. Viņš izgāja pilsētas vidū un brēca skaļā un izmisuma pilnā balsī. Viņš nonāca ķēniņa vārtu priekšā, bet tālāk viņš netika, jo neviens nedrīkstēja ieiet pa ķēniņa vārtiem, ietērpies maisā. Un ikvienā zemē, kur nonāca ķēniņa vārds un viņa pavēle, bija lielas bēdas jūdu starpā un gavēšana, un raudāšana, un vaimanāšana; daudziem par guļasvietu bija tikai izklāts maiss un pelni. Kad Esteres kalpones un viņas galma ļaudis nāca un stāstīja viņai par visu to, ķēniņiene ļoti izbijās; viņa sūtīja drēbes, lai Mordohajs tās apģērbtu un novilktu no sevis maisu, bet viņš nepaklausīja. Tad Estere sauca Hatahu, vienu no ķēniņa galminiekiem, ko viņš bija iecēlis, lai tas viņai kalpotu, un lika viņam iet pie Mordohaja, lai uzzinātu, kas par lietu un kāpēc tas viss notiek. Un Hatahs izgāja pie Mordohaja uz pilsētas laukuma, kas bija ķēniņa vārtu priekšā, un Mordohajs izstāstīja Hataham visu, kas bija noticis ar viņu, un arī par noteikto naudas summu, ko Hamans bija apsolījis iemaksāt ķēniņa mantu glabātavā par jūdiem, tas ir, par atļauju viņus iznīcināt. Viņš deva viņam arī kādu norakstu no Sūsās rakstītā rīkojuma par jūdu iznīcināšanu, lai parādītu to Esterei un darītu viņai zināmu un lai liktu viņai iet pie ķēniņa lūgt viņa žēlastību un aizlūgt viņa priekšā par savu tautu. Kad Hatahs atnāca un darīja zināmus Esterei Mordohaja vārdus, tad Estere runāja ar Hatahu un sūtīja viņu atkal ar jaunu ziņu pie Mordohaja: "Visi ķēniņa kalpi un ķēniņa zemju ļaudis zina, ka ikviens vīrs vai sieva, kas ienāk iekšējā pagalmā pie ķēniņa bez aicinājuma, ir pakļauts vienam un tam pašam likumam, proti, tapt nogalinātam, izņemot vienīgi to, kam ķēniņš izstiepj pretī savu zelta scepteri, lai to atstātu dzīvu. Bet es neesmu aicināta iet pie ķēniņa nu jau visas šīs trīsdesmit dienas." Un Hatahs paziņoja Mordohajam Esteres vārdus. Tad Mordohajs sacīja, lai atbild Esterei: "Neiedomājies sevī, ka tu ķēniņa pilī izglābsies drošāk nekā visi pārējie jūdi! Jo, ja tu tiešām cietīsi klusu šajā laikā, tad atbrīvošana un glābšana jūdiem var rasties no kādas citas puses, bet tu un tava dzimta aizies bojā. Un, kas zina, vai tu tieši šā laika dēļ neesi kļuvusi ķēnišķīgā godā?" Tad Estere pavēlēja atbildēt Mordohajam tā: "Ej, sapulcini visus jūdus, kas atrodas Sūsās, un gavējiet manis dēļ: neēdiet un nedzeriet trīs dienas un naktis; arī es ar savām kalponēm tāpat gavēšu. Un pēc tam es iešu pie ķēniņa, kas gan nav pēc likuma, un, ja es aiziešu bojā, tad aiziešu bojā!" Tad Mordohajs aizgāja un darīja visu, ko Estere viņam bija pavēlējusi.
Esteres 4:1-17 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Kad Mordochajs uzzināja visu, kas bija darīts, viņš saplēsa savas drēbes, apģērba maisu un kaisīja pelnus uz savas galvas. Viņš izgāja pilsētas vidū un brēca skaļā un izmisuma pilnā balsī. Viņš nonāca ķēniņa vārtu priekšā, bet tālāk viņš netika, jo neviens nedrīkstēja ieiet pa ķēniņa vārtiem, ietērpies maisā. Un ikvienā zemē, kur nonāca ķēniņa vārds un viņa pavēle, bija lielas bēdas jūdu statņa, un gavēšana, un raudāšana, un vaimanāšana; daudziem par guļas vietu bija tikai izklāts maiss un pelni. Kad Esteres kalpones un viņas galma ļaudis nāca un stāstīja viņai par visu to, ķēniņiene ļoti izbijās; viņa sūtīja drēbes, lai Mordochajs tās apģērbtu un novilktu no sevis maisu, bet viņš nepaklausīja. Tad Estere sauca Hatachu, vienu no ķēniņa galminiekiem, ko viņš bija iecēlis, lai tas tieši viņai kalpotu, un lika viņam iet pie Mordochaja, lai uzzinātu, kas par lietu un kāpēc viss tas notiek. Un Hatachs izgāja pie Mordochaja uz pilsētas laukuma, kas bija ķēniņa vārtu priekšā, Un Mordochajs izstāstīja Hatacham visu, kas bija noticis ar viņu, un arī par noteikto naudas summu, ko Hamans bija apsolījis iemaksāt ķēniņa mantnīcā par jūdiem, tas ir par atļauju viņus iznīcināt. Viņš deva viņam arī kādu norakstu no Sūsos rakstītā rīkojuma par jūdu iznīcināšanu, lai parādītu to Esterei un darītu viņai zināmu un lai liktu viņai iet pie ķēniņa lūgt viņa žēlastību un aizlūgt viņa priekšā par savu tautu. Kad Hatachs atnāca un darīja zināmus Esterei Mordochaja vārdus, Tad Estere runāja ar Hatachu un sūtīja viņu atkal ar jaunu ziņu pie Mordochaja: „Visi ķēniņa kalpi un ķēniņa zemju ļaudis zina, ka ikviens vīrs vai sieva, kas ienāk pie ķēniņa iekšējā pagalmā bez aicinājuma, ir pakļauts vienam un tam pašam likumam, proti—nogalinātam tapt, izņemot vienīgi to, kam ķēniņš izstiepj pretī savu zelta scepteri, lai to atstātu dzīvu. Bet es neesmu aicināta iet pie ķēniņa nu jau visas šīs trīsdesmit dienas.“ Un Hatachs paziņoja Mordochajam Esteres vārdus. Tad Mordochajs sacīja, lai atbild Esterei: „Neiedomājies sevī, ka tu ķēniņa pilī izglābsies drošāk nekā visi pārējie jūdi! Jo ja tu tiešām cietīsi klusu šajā laikā, tad atbrīvošana un glābšana jūdiem var rasties no kādas citas puses, bet tu un tava dzimta aizies bojā. Un kas zina, vai tu tieši šā laika dēļ neesi kļuvusi ķēnišķīgā godā?“ Tad Estere pavēlēja atbildēt Mordochajam tā: „Ej, sapulcini visus jūdus, kas atrodas Sūsos, un gavējiet manis dēļ: neēdiet un nedzeriet tris dienas un nakds; arī es ar savām kalponēm tāpat gavēšu. Un pēc tam es iešu pie ķēniņa, kas gan nav pēc likuma, un ja es aiziešu bojā, tad es bojā aiziešu!“ Tad Mordochajs aizgāja un darīja visu, ko Estere viņam bija pavēlējusi.
Esteres 4:1-17 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Kad nu Mordohajs dabūja zināt visu, kas bija noticis, tad Mordohajs saplosīja savas drēbes un apvilka maisu ar pelniem, un gāja pilsētas vidū, un brēca ar lielu un rūgtu brēkšanu. Un viņš nāca ķēniņa vārtu priekšā; jo (pašos) ķēniņa vārtos neviens nevarēja ieiet ar maisu apģērbies. Un visās valstīs un vietās, kurp ķēniņa vārds un viņa pavēle nonāca, bija lielas bēdas Jūdiem ar gavēšanu un raudāšanu un bēdāšanos, un daudzi gulēja maisos un pelnos. Tad Esteres meitas un viņas einuhi nāca un viņai to stāstīja, un ķēniņiene iztrūcinājās ļoti un viņa sūtīja drēbes, Mordohaju apģērbt un to maisu viņam atņemt, bet viņš tās nepieņēma. Tad Estere aicināja Hatahu, vienu no ķēniņa einuhiem, kas viņai bija iedots, un viņa pavēlēja Mordohaju izvaicāt, kas un kāpēc tas esot? Un Hatahs izgāja pie Mordohaju uz pilsētas ielu ķēniņa vārtu priekšā. Tad Mordohajs viņam stāstīja visu, kas tam bija noticis, un nospriesto sudrabu, ko Hamans bija solījis ķēniņa mantu namā iesvērt par Jūdiem, ka tie taptu izdeldēti. Un viņš tam deva rakstītās pavēles norakstu, kas Sūsanā bija dota, ka tie taptu izdeldēti, lai viņš to Esterei rādītu un viņai stāstītu, un viņai pavēlētu, iet pie ķēniņa, viņu piesaukt un lūgt savas tautas dēļ. Tad Hatahs nāca un sacīja Esterei Mordohaja vārdus. Un Estere sacīja uz Hatahu un lika Mordohajam teikt: Visi ķēniņa kalpi un visi ķēniņa valsts ļaudis zina, ka ikkatrs, vīrs vai sieva, kas pie ķēniņa nāk iekšējā pagalmā, kas nav aicināts, tam nospriests, to nokaut, (bez vien, kad ķēniņš zelta scepteri viņam piesniedz, ka viņš paliek dzīvs). Bet es neesmu aicināta pie ķēniņa nākt nu jau trīsdesmit dienas. Un Esteres vārdus atsacīja Mordohajam. Tad Mordohajs Esterei atkal lika sacīt: nedomā savā prātā, ka tu savu dzīvību ķēniņa namā labāk izglābsi nekā citi Jūdi. Jo ja tu šinī laikā klusu cietīsi, tad Jūdiem nāks palīdzība un izglābšana no citas vietas, bet tu un tava tēva nams iesiet bojā. Un kas zina, vai tu šī laika labad neesi iecelta par ķēniņieni? Tad Estere Mordohajam lika sacīt: Ej un sapulcē visus Jūdus, kas Sūsanā atrodas, un gavējiet par mani un neēdiet, nedz dzeriet trīs dienas, ne dienu ne nakti; es ar savām meitām, mēs tāpat gavēsim, un tā es iešu pie ķēniņa, jebšu tas nav pēc likuma; ja tad jāiet bojā, tad jāiet bojā. Tad Mordohajs nogāja un darīja visu, ko Estere viņam bija pavēlējusi.