5. Mozus 34:1-12
5. Mozus 34:1-12 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Tad Mozus devās no Moāba klajuma augšup Nebo kalnā, Pizgas kalnājā, pretī Jērikai, un Tas Kungs viņam rādīja visu Gileādas zemi līdz pat Dana novadiem un visu Naftaļa, Efraima un Manases zemi, un visu Jūdas zemi līdz pat vakara jūrai, Negebu un Jordānas ieleju, un palmu pilsētas Jērikas dziļo leju, līdz pat Coārai. Un Tas Kungs sacīja viņam: "Šī ir tā zeme, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, teikdams: taviem pēcnācējiem Es to došu! Es tev to esmu licis redzēt ar tavām acīm, bet tev nebūs iet pāri uz turieni!" Tā Mozus, Tā Kunga kalps, nomira Moāba zemē, kā Tas Kungs bija sacījis. Un Viņš to apglabāja ielejā, Moāba zemē iepretim Bet-Peoram, un neviens nezina viņa kapa vietu līdz pat šai dienai. Un Mozus bija simts divdesmit gadu vecs, kad viņš nomira; viņa acis nebija palikušas tumšas, un viņa dzīves spēks nebija zudis. Un Israēla bērni apraudāja Mozu Moāba klajumos trīsdesmit dienas, tad raudu un sēru dienas par Mozu beidzās. Un Jozua, Nūna dēls, bija pilns gudrības gara, jo Mozus bija uzlicis savas rokas uz viņu, un Israēla bērni viņam klausīja un darīja, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis. Un tāds pravietis Israēlā vairs necēlās kā Mozus, ko Tas Kungs būtu atzinis vaigu vaigā. Neradās arī neviena viņam līdzīga pēc tām zīmēm un brīnumiem, ko Tas Kungs viņam kā Savam sūtnim Ēģiptē faraona un viņa kalpu, un visas viņu zemes priekšā bija pavēlējis rādīt, un arī ne pēc stiprās rokas un visiem apbrīnojamiem lieliem darbiem, ko Mozus bija darījis visa Israēla acu priekšā.
5. Mozus 34:1-12 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Tad Mozus devās no Moāba klajuma augšup Nebo kalnā, Pizgas kalnāja virsotnē, pretī Jērikai, un tas Kungs viņam rādīja visu Gileādas zemi līdz pat Dana novadiem, Un visu Naftaļa, Efraima un Manases zemi un visu Jūdas zemi līdz pat vakara jūrai, Ir Negebu, ir Jardānas ieleju un palmu pilsētas Jērikas dziļo leju, —visu apgabalu līdz Coārai. Un tas Kungs sacīja viņam: „Ši ir tā zeme, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis Ābrahāmam, Izākām un Jēkabam, teikdams: „Taviem pēcnācējiem Es to gribu dot!“ Es tev to esmu lids redzēt ar tavām acīm, bet tev nebūs iet pāri uz turieni!“ Tā nomira Mozus, tā Kunga kalps Moāba zemē pēc tā Kunga pavēles, Un tas Kungs viņu apraka ielejā, Moāba zemē pretī Bet-Peoram; bet neviens nezina viņa kapa vietu līdz pat šai dienai. Un Mozus bija simts divdesmit gadus vecs, kad viņš nomira; viņa acis nebija palikušas tumšas, un viņa dzīves spēks nebija zudis. Un Israēla bērni apraudāja Mozu Moāba klajumos trīsdesmit dienas, tad raudu un sēru dienas Mozus dēļ beidzās. Un Jozua, Nūna dēls, bija pilns gudrības gara, jo Mozus bija savas rokas cieši uzlicis uz viņu, un Israēla bērni viņam klausīja un darīja tā, kā tas Kungs Mozum to bija pavēlējis. Bet Israēla necēlās neviens cits tāds pravietis kā Mozus, ko tas Kungs būtu atzinis vaigu vaigā. Neradās arī neviena viņam līdzīga pēc tām zīmēm un brīnumiem, kuŗus tas Kungs viņam kā savam sūtnim Ēģiptē faraona un viņa kalpu un visas viņu zemes priekšā bija pavēlējis rādīt, un Arī ne pēc varenā spēka izpaudumiem un visiem apbrīnojamiem Lieliem darbiem, ko Mozus bija veicis visa Israēla acu priekšā.
5. Mozus 34:1-12 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Tad Mozus uzkāpa no Moaba klajumiem uz Nebo kalnu, Pizgas virsgalu, kas ir pret Jēriku, un Tas Kungs viņam rādīja visu Gileādas zemi līdz Danam, Un visu Naftalis un Efraīma un Manasus zemi un visu Jūda zemi līdz pat jūrai, Un dienvidu pusi un klajumu, Palmu pilsētu, Jērikas leju, līdz Coārai. Un Tas Kungs sacīja uz viņu: “Šī ir zeme, ko Es Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam esmu zvērējis sacīdams: tavam dzimumam Es to došu; Es tev to esmu licis redzēt ar tavām acīm, bet tev nebūs uz turieni iet pāri.” Tā Mozus, Tā Kunga kalps, nomira Moaba zemē pēc Tā Kunga vārda. Un Viņš to apraka ielejā, Moaba zemē, Bet Peoram pretī, un neviens viņa kapu nezin līdz šai dienai. Un Mozus bija simts un divdesmit gadus vecs, kad viņš nomira. Viņa acis nebija palikušas tumšas un viņa spēks nebija zudis. Un Israēla bērni apraudāja Mozu Moaba klajumos trīsdesmit dienas, tad gaudu un raudu dienas par Mozu beidzās. Un Jozuas, Nuna dēls, bija gudrības gara pilns, jo Mozus uz viņu bija uzlicis savas rokas, un Israēla bērni viņam klausīja un darīja, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis. Un tāds pravietis Israēlā vairs necēlās, kā Mozus, ko Tas Kungs būtu atzinis vaigu vaigā, - Pēc visām zīmēm un brīnumiem, ko Tas Kungs viņu darīt bija sūtījis uz Ēģiptes zemi pie Faraona un pie visiem viņa kalpiem un pie visas viņa zemes, Un pēc stiprās rokas un pēc visiem lieliem un bijājamiem darbiem, ko Mozus darīja visa Israēla acu priekšā.