Amosa 7:1-9
Amosa 7:1-9 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Tas visuvarenais Kungs ļāva man skatīt šādu parādību. Un redzi, tur stāvēja kāds, kas laida siseņus pasaulē, kad sāka zaļot atāls; šis atāls bija tas, kam bija jāizaug pēc pirmās ķēniņa pļaujas. Kad siseņi bija visā zemē zāli noēduši, es teicu: "Ak, Kungs, Kungs, esi žēlīgs! Kas gan palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir niecīgs!" Tad Tam Kungam kļuva notikušā žēl, un Viņš teica: "Tas nenotiks!" Dievs Tas Kungs man lika atkal skatīt parādību. Un redzi, Dievs Tas Kungs aicināja uguns liesmu, lai ar to sodītu; tā iznīcināja dziļās dzelmes un aprija aramo zemi. Tad es lūdzu: "Ak, Kungs, Kungs, mitējies taču! Kas palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir tik niecīgs?" Tad Tam Kungam kļuva arī tā žēl, un Tas Kungs, Visuvarenais, teica: "Tam nebūs notikt!" Viņš ļāva man no jauna skatīt parādību. Un raugi, Tas Kungs stāvēja uz stāvas mūra sienas, un svērteņa aukla ar svinu galā bija Viņa rokā. Un Tas Kungs man jautāja: "Ko tu redzi, Amos?" Es atbildēju: "Svērteni ar svinu galā." Tad Tas Kungs sacīja: "Redzi, Es gribu iegremdēt Savu svērteni pašā vidū Savai Israēla tautai, un turpmāk Es vairs nemaz nebūšu saudzīgs pret to. Nē! Bet Īzāka kalnu altārus nopostīs un Israēla svētumus sagraus, un pret Jerobeāma namu Es celšos ar zobenu rokā!"
Amosa 7:1-9 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Tas Visuvarenais Kungs ļāva man skatīt šādu parādību. Un raugi, tur stāvēja kāds, kas laida siseņus pasaulē, kad sāka zaļot atāls; šis atāls bija tas, kam bija jāizaug pēc pirmās ķēniņa pļaujas. Kad siseņi bija visā zemē zāli noēduši, es teicu: „Ak Kungs Kungs, esi žēlīgs! Kas gan palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir niecīgs!“ Tad tam Kungam kļuva notikušā žēl, un Viņš teica: „Tas nenotiks!“ Dievs tas Kungs man lika atkal skatīt parādību. Un raugi, Dievs tas Kungs aicināja uguns liesmu, lai ar to sodītu; tā iznicināja apakšzemes pamatūdens lielo plūsmu un taisījās aprīt ari aramo zemi. Tad es lūdzu: „Ak Kungs Kungs, mitējies taču! Kas palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir tik niecīgs?“ Tad tam Kungam kļuva ari tā žēl, un tas Kungs, Visuvarenais, teica: „Tam nebūs notikt!“ Viņš ļāva man no jauna skatīt parādību. Un raugi, —tas Kungs stāvēja uz stāvas, svērteniski taisni nomērītas mūra sienas, un svērteņa aukla ar svinu galā bija Viņa rokā. Un tas Kungs man jautāja: „Ko tu redzi, Amos?“ Es atbildēju: „Svērteni ar svinu galā.“ —Tad tas Kungs sacīja: „Redzi, Es gribu iegremdēt savu svērteni pašā vidū savai Israēla tautai, un turpmāk Es vairs nemaz nebūšu saudzīgs pret to. Nē! Bet īzāka kalnu altārus nopostīs un Israēla svētumus sagraus, un pret Jerobeāma namu Es celšos ar zobenu rokā!“
Amosa 7:1-9 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Tas Kungs Dievs man šādu lietu lika redzēt, un redzi, Viņš rādīja siseņus, kad atāls sāka augt, un redzi, atāls bija audzis pēc ķēniņa pļaušanas. Un kad tie zāli zemes virsū visnotaļ bija aprijuši, tad es sacīju: Kungs Dievs, piedod jel! Kā Jēkabs varēs pastāvēt, jo viņš ir mazs. Tad Tam Kungam bija žēl; tas nenotiks, sacīja Tas Kungs. - Atkal Tas Kungs Dievs man šādu lietu lika redzēt, un redzi, Tas Kungs Dievs sauca un gribēja ar uguni sodīt, un tas jau norija lielo jūru un aprija arī vienu zemes gabalu. Tad es sacīju: Kungs Dievs, mitējies jel! Kā Jēkabs varēs pastāvēt, jo viņš ir mazs. Tad tas Tam Kungam bija žēl; arī tas nenotiks, - sacīja Tas Kungs Dievs. Atkal Viņš man šādu lietu lika redzēt, un redzi, Tas Kungs stāvēja uz stāva mūra, un svērtenis bija Viņa rokā. Un Tas Kungs sacīja uz mani: ko tu redzi, Amos? Tad es sacīju: svērteni. Tad Tas Kungs sacīja: redzi, Es pielikšu svērteni vidū Maniem Israēla ļaudīm, un viņus vairs netaupīšu; Bet Īzaka elku kalni taps iznīcināti, un Israēla svētās vietas taps nopostītas, un Es celšos pret Jerobeama namu ar zobenu.