Apustuļu darbi 9:1-31
Apustuļu darbi 9:1-31 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Bet Sauls, vēl draudus un nāvi šņākdams pret Tā Kunga mācekļiem, gāja pie augstā priestera un lūdza no tā vēstules sinagogām Damaskā, lai, atradis kādus šīs mācības sekotājus, vīrus vai sievas, tos saistītus vestu uz Jeruzālemi. Bet, viņam ejot, notika, ka, tuvojoties Damaskai, piepeši viņu apspīdēja gaisma no debesīm, un, pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: "Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?" Viņš jautāja: "Kas Tu esi, Kungs?" Bet Viņš atbildēja: "Es esmu Jēzus, ko tu vajā; celies un ej pilsētā, un tev pateiks, kas tev jādara." Bet viņa ceļabiedri stāvēja kā mēmi, balsi gan dzirdēdami, bet nevienu neredzēdami. Sauls piecēlās no zemes un, acis atvēris, neko neredzēja; un viņi to pie rokas ieveda Damaskā. Trīs dienas viņš nevarēja redzēt un ne ēda, ne dzēra. Damaskā bija kāds māceklis, vārdā Ananija, un Tas Kungs parādībā viņu uzrunāja: "Ananija!" Viņš atbildēja: "Še es esmu, Kungs!" Tas Kungs viņam sacīja: "Celies un ej uz tā saukto Taisno ielu un uzmeklē Jūdas namā tarsieti, vārdā Sauls; viņš lūdz Dievu un parādībā ir redzējis vīru, vārdā Ananija, ieejam un tam rokas uzliekam, lai tas atkal kļūtu redzīgs." Bet Ananija atbildēja: "Kungs, es no daudziem esmu dzirdējis par šo vīru, cik daudz ļauna viņš darījis Taviem svētajiem Jeruzālemē; un te viņam ir augsto priesteru pilnvara saistīt visus, kas piesauc Tavu Vārdu." Bet Tas Kungs viņam sacīja: "Ej, jo viņš Man ir izredzēts ierocis nest Manu Vārdu tautu, ķēniņu un Israēla bērnu priekšā. Jo Es viņam rādīšu, cik daudz viņam Mana Vārda dēļ jācieš." Ananija aizgāja un nonāca tanī namā un, viņam rokas uzlicis, sacīja: "Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījies ceļā, pa kuru tu nāci, mani sūtījis, lai tu atkal kļūtu redzīgs un pilns Svētā Gara." Tūdaļ no viņa acīm nokrita kā zvīņas, viņš atkal redzēja un uzcēlies tika kristīts. Un viņš ēda un atspirga. Viņš palika dažas dienas pie mācekļiem Damaskā un tūdaļ sludināja par Jēzu sinagogās, ka Tas ir Dieva Dēls. Bet visi, kas to dzirdēja, uztraucās un sacīja: "Vai viņš nav tas, kas Jeruzālemē vajājis tos, kas piesauc šo Vārdu, un vai viņš nav tāpēc šurp nācis, lai tos saistītus vestu pie augstajiem priesteriem?" Bet Sauls arvien vairāk iedegās un saviļņoja ļaudis, kas dzīvoja Damaskā, pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus. Kad labs laiks bija pagājis, jūdi nolēma viņu nonāvēt. Bet viņu nodoms Saulam kļuva zināms. Viņi sargāja vārtus dienām un naktīm, lai viņu nonāvētu; bet mācekļi naktī viņu nolaida grozā pār mūri zemē. Jeruzālemē nonācis, viņš raudzīja piebiedroties mācekļiem; bet visi no tā bijās, neticēdami, ka viņš ir māceklis. Bet Barnaba ņēma viņu savā aizsardzībā un veda pie apustuļiem un tiem stāstīja, kā viņš ceļā redzējis To Kungu un ka Tas ar viņu runājis, un kā viņš Damaskā atklāti sludinājis Jēzus Vārdā. Un viņš bija pie tiem Jeruzālemē, nāca un gāja, droši sludinādams Tā Kunga Vārdā. Viņš runāja arī un cīnījās ar hellēnistiem; bet tie meklēja viņu nonāvēt. Brāļi, to manīdami, viņu aizveda uz Cēzareju un aizsūtīja uz Tarsu. Tad draudzei visā Jūdejā, Galilejā un Samarijā bija miers, un tā auga un dzīvoja Tā Kunga bijībā un pilnam baudīja Svētā Gara iepriecu.
Apustuļu darbi 9:1-31 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Bet Sauls, vēl draudus un nāvi šņākdams pret tā Kunga mācekļiem, gāja pie augstā priestera Un lūdza no tā vēstules sinagogām Damaskā, lai, atradis kādus šīs mācības piekritējus, vīriešus vai sievietes, tos saistītus vestu uz Jeruzālemi. Bet viņam ejot, notika, ka, tuvojoties Damaskai, piepeši viņu apspīdēja gaisma no debesīm, Un, pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: „Saul, Saul, kāpēc tu mani vajā?“ Viņš jautāja: „Kas tu esi, Kungs?“ Bet viņš atbildēja: „Es esmu Jēzus, ko tu vajā; Celies un ej pilsētā, un tev pateiks, kas tev jādara.“ Bet viņa ceļa biedri stāvēja kā mēmi, balsi gan dzirdēdami, bet nevienu neredzēdami. Sauls piecēlās no zemes un, acis atvēris, neko neredzēja; un viņi to pie rokas ieveda Damaskā. Trīs dienas viņš nevarēja redzēt un ne ēda, ne dzēra. Damaskā bija kāds māceklis, vārdā Ananija, un tas Kungs parādībā viņu uzrunāja: „Ananija!“ Viņš atbildēja: „Še es esmu Kungs!“ Tas Kungs viņam sacīja: „Celies un ej uz tā saukto Taisno ielu un uzmeklē Jūdas namā tarsieti, vārdā Sauļu; viņš lūdz Dievu Un parādībā ir redzējis vīru vārdā Ananiju ieejam un tam rokas uzliekam, lai tas atkal ķlūtu redzīgs.“ Bet Ananija atbildēja: „Kungs, es no daudziem esmu dzirdējis par šo vīru, cik daudz ļauna viņš darījis taviem svētajiem Jeruzālemē; Un te viņam ir augsto priesteru pilnvara saistīt visus, kas piesauc tavu vārdu.“ Bet tas Kungs viņam sacīja: „Ej, jo viņš man ir izredzēts ierocis nest manu vārdu pagānu, ķēniņu un Israēla bērnu priekšā. Jo es viņam rādīšu, cik daudz viņam mana vārda dēļ jācieš.“ Ananija aizgāja un nonāca tanī namā un, viņam rokas uzlicis, sacīja: „Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parā-dījies ceļā, pa kuru tu nāci, mani sūtījis, lai tu atkal kļūtu redzīgs un pilns Svēta Gara.“ Tūdaļ no viņa acīm nokrita kā zvīņas, viņš atkal redzēja un uzcēlies tika kristīts. Un viņš ēda un atspirga. Viņš palika dažas dienas pie mācekļiem Da-maskā Un tūdaļ sludināja par Jēzu sinagogās, ka tas ir Dieva dēls. Bet visi, kas to dzirdēja, uztraucās un sacīja: „Vai viņš nav tas, kas Jeruzālemē vajājis tos, kas piesauca šo vārdu, un vai viņš nav tāpēc šurp nācis, lai tos saistītus vestu pie augstajiem priesteriem?“ Bet Sauls arvien vairāk iedegās un saviļņoja ļaudis, kas dzīvoja Damaskā, pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus. Kad labs laiks bija pagājis, jūdi nolēma viņu nonāvēt. Bet viņu nodoms Saulam kļuva zināms. Viņi sargāja vārtus dienām un naktīm, lai viņu nonāvētu; Bet mācekļi naktī viņu nolaida grozā pār mūri zemē. Jeruzālemē nonācis, viņš raudzīja piebiedroties mācekļiem; bet visi no tā bijās neticēdami, ka viņš ir māceklis. Bet Barnaba ņēma viņu savā aizsardzībā un veda pie apustuļiem un tiem stāstīja, kā viņš ceļā redzējis to Kungu un ka tas ar viņu runājis, un kā viņš Damaskā atklāti sludinājis Jēzus vārdā. Un viņš bija pie tiem Jeruzālemē, nāca un gāja, droši sludinādams tā Kunga vārdā. Viņš runāja ari un cīnījās ar hellēnistiem; bet tie meklēja viņu nonāvēt. Brāp, to manīdami, viņu aizveda uz Cezareju un aizsūtīja uz Tarsu. Tad draudzei visā Jūdejā, Galilejā un Samarijā bija miers, un tā auga un dzīvoja tā Kunga bijībā un pilnam baudīja Svētā Gara iepriecu.
Apustuļu darbi 9:1-31 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Bet Sauls vēl draudus un nāvi šņākdams pret Tā Kunga mācekļiem, gāja pie augstā priestera Un lūdza no tā vēstules Jūdu draudzēm Damaskā, ja viņš kādus no šīs ticības atrastu, vai vīrus vai sievas, ka viņš tos saistītus vestu uz Jeruzālemi. Un viņam ejot notikās, kad viņš tuvojās Damaskai, pēkšņi tur gaisma no debess viņu apspīdēja; Un viņš krita pie zemes un dzirdēja balsi uz viņu tā sakām: “Saul, Saul, ko tu Mani vajā? ” Un viņš sacīja: “Kungs, kas Tu esi?” Tas Kungs sacīja: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā. Tev grūti nāksies pret dzeloni spārdīt.” Un tas sacīja trīcēdams un iztrūcies: “Kungs, ko Tu gribi, lai daru?” Tas Kungs uz to sacīja: “Celies un ej pilsētā, un tev sacīs, ko tev būs darīt.” Bet vīri, kas bija viņa ceļabiedri, stāvēja iztrūkušies, balsi gan dzirdēdami, bet neviena neredzēdami Bet Sauls cēlās no zemes un savas acis paceldams neredzēja neviena. Un tie to pie rokas vezdami ieveda Damaskā. Un trīs dienas tas nevarēja redzēt un ne ēda, ne dzēra. Bet bija kāds māceklis Damaskā, ar vārdu Ananija, un Tas Kungs caur parādīšanu uz to sacīja: “Ananija!” Un tas sacīja: “Redzi, še es esmu, Kungs.” Un Tas Kungs uz to sacīja: “Celies un ej uz ielu, kas top saukta Taisnā, un meklē Jūdas namā Tarsieti, kam vārds Sauls; jo, redzi, tas Dievu lūdz; Un tas caur parādīšanu ir redzējis vīru, ar vārdu Ananija, ieejam un tam roku uzliekam, lai tas atkal top redzīgs.” Bet Ananija atbildēja: “Kungs, es no daudziem esmu dzirdējis par šo vīru, cik ļaunuma tas darījis Taviem svētiem Jeruzālemē; Un šeit tam ir vara no augstiem priesteriem, visus saistīt, kas Tavu Vārdu piesauc.” Bet Tas Kungs uz to sacīja: “Ej, jo šis Man ir izredzēts trauks, Manu Vārdu nest pagānu un ķēniņu un Israēla bērnu priekšā. Jo Es tam rādīšu, cik daudz tam Mana Vārda dēļ jācieš.” Un Ananija devās un iegāja tanī namā un tam rokas uzlika sacīdams: “Saul, brāli, Tas Kungs mani sūtījis, (Jēzus, kas tev uz ceļa, kur tu esi nācis, ir parādījies), lai tu atkal topi redzīgs un piepildīts ar Svēto Garu.” Un tūdaļ no viņa acīm nokrita kā zvīņas, un viņš tapa tūdaļ redzīgs, un uzcēlies tapa kristīts, Un barību ņēmis viņš atspirga. Un Sauls bija kādas dienas pie mācekļiem Damaskā. Un tūdaļ tas sludināja sinagogās par Jēzu, ka Viņš ir Dieva Dēls. Bet visi, kas to dzirdēja, iztrūkās un sacīja: “Vai šis nav tos postījis, kas Jeruzālemē šo Vārdu piesauca? Vai tas nav tāpēc šurp nācis, ka viņus vestu saistītus pie augstiem priesteriem?” Bet Sauls palika jo dienas jo spēcīgāks un iztrūcināja Jūdu ļaudis, kas Damaskā dzīvoja, un pierādīja, ka Jēzus ir Kristus. Un kad jau kāds laiks bija pagājis, tad Jūdi sarunājās viņu nokaut. Bet viņu nodoms Saulam tapa zināms. Un tie vārtus sargāja dienu un nakti, lai viņu varētu nokaut. Bet mācekļi viņu ņēma naktī un kurvī pār mūri nolaida zemē. Un uz Jeruzālemi nācis Sauls raudzīja mācekļiem piebiedroties; bet visi no tā bijās, neticēdami, viņu esam mācekli. Bet Barnaba viņu ņēma un veda pie apustuļiem un tiem teica, kā viņš uz ceļa To Kungu redzējis, un ka Tas ar viņu runājis, un kā viņš Damaskū ar drošību runājis Jēzus vārdā. Un viņš pie tiem bija Jeruzālemē, ieiedams un iziedams un droši sludinādams Tā Kunga Jēzus vārdā. Un viņš runāja arīdzan, un strīdējās ar Grieķiem; bet tie glūnēja viņu nokaut. Bet brāļi, to nomanīdami, viņu pavadīja uz Cezareju un viņu sūtīja uz Tarsu. Tad nu draudzei pa visu Jūdeju un Galileju un Samariju bija miers, un tā auga un staigāja Tā Kunga bijībā un vairojās caur Svētā Gara iepriecināšanu.