Apustuļu darbi 7:23-43
Apustuļu darbi 7:23-43 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Kad viņš bija četrdesmit gadus vecs, viņam ienāca prātā apmeklēt savus brāļus, Israēla bērnus. Un, redzēdams kādu netaisni ciešam, viņš aizstāvēja un atrieba to, kam pāri darīja, nosizdams ēģiptieti. Viņš domāja, ka viņa brāļi sapratīs, ka Dievs ar viņa roku tos izglābj; bet viņi to nesaprata. Nākamajā dienā viņš pie tiem pienāca, kad tie ķildojās, un tos skubināja uz mieru, sacīdams: vīri, jūs esat brāļi; kāpēc jūs viens otram darāt pāri? Bet tas, kas savam tuvākam darīja pāri, viņu atgrūda, sacīdams: kas tevi iecēlis mums par valdnieku un tiesnesi? Vai tu mani arī gribi nonāvēt, tāpat kā tu vakar nonāvēji ēģiptieti? - Šo vārdu dēļ Mozus bēga un piemita Midiāna zemē, tur viņš dzemdināja divi dēlus. Kad četrdesmit gadu bija pagājis, Sinaja kalna tuksnesī viņam parādījās eņģelis degoša ērkšķu krūma liesmā. To redzēdams, Mozus brīnījās par šo parādību; un, kad viņš piegāja to aplūkot, Tā Kunga balss atskanēja: Es esmu tavu tēvu Dievs, Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievs. - Mozus izbijās un neuzdrošinājās to uzlūkot. Bet Tas Kungs viņam sacīja: noauj kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme! Es tiešām esmu redzējis Savu ļaužu grūtības Ēģiptē, Es esmu dzirdējis viņu nopūtas un nolaidies, lai tos glābtu; tagad nāc, Es tevi sūtīšu uz Ēģipti. - Šo Mozu, ko tie aizliedza, sacīdami: kas tevi iecēlis par valdnieku un soģi? - Dievs ir sūtījis kā vadoni un atbrīvotāju ar eņģeļa roku, kas viņam bija parādījies ērkšķu krūmā. Tas viņus izveda, darīdams brīnumus un zīmes Ēģiptē, Sarkanajā jūrā un tuksnesī četrdesmit gadus. Šis ir tas Mozus, kas Israēla bērniem sacījis: Dievs jums no jūsu brāļu vidus cels Pravieti, tāpat kā mani. - Viņš bija draudzes vidū tuksnesī ar eņģeli, kas uz viņu runāja Sinaja kalnā, un bija ar mūsu tēviem, un saņēma dzīvus vārdus, lai dotu tos mums. Tam mūsu tēvi negribēja paklausīt, bet viņu atstūma un savās sirdīs atgriezās Ēģiptē, sacīdami Āronam: darini mums dievus, lai tie mūs vada; jo mēs nezinām, kas noticis šim Mozum, kurš mūs izveda no Ēģiptes. - Un viņi darināja tanīs dienās teļu, nesa elkam upurus un priecājās par savu roku darbu. Bet Dievs novērsās un nodeva tos kalpot debess pulkiem, kā rakstīts praviešu grāmatā: vai tu, Israēla nams, šinīs četrdesmit gados tuksnesī Man esi atnesis dzīvnieku un citus upurus? Jūs esat nesuši Moloha telti un sava dieva Romfana zvaigzni, attēlus, ko jūs esat darinājuši, lai viņus pielūgtu; un Es jūs pārcelšu viņpus Bābeles.
Apustuļu darbi 7:23-43 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Kad viņš bija četrdesmit gadus vecs, viņam ienāca prātā apmeklēt savus brāļus, Israēla bērnus. Un redzēdams kādu netaisni ciešam, viņš aizstāvēja un atrieba to, kam pāri darīja, nosizdams ēģiptieti. Viņš domāja, ka viņa brāļi sapratīs, ka Dievs ar viņa roku tos izglābj; bet viņi to nesaprata. Nākošajā dienā viņš pie tiem pienāca, kad tie ķildojās, un tos skubināja uz mieru, sacīgams: Vīri, jūs esat brāļi kāpēc jūs viens otram darāt pāri? Bet tas, kas savam tuvākam darīja pāri, viņu atgrūda, sacīdams: Kas tevi iecēlis mums par valdnieku un tiesnesi? Vai tu mani arī gribi nonāvēt, tāpat kā tu vakar nonāvēji ēģiptieti? Šo vārdu dēļ Mozus bēga un piemita Midiana zemē, tur viņš dzem-dināja divi dēlus. Kad četrdesmit gadu bija pagājis, Sinaja kalna tuksnesī viņam parādījās eņģelis degoša ērkšķu krūma liesmā. To redzēdams, Mozus brīnījās par šo parādību; un kad viņš piegāja to aplūkot, tā Kunga balss atskanēja: Es esmu tavu tēvu Dievs, Ābra-hāma, īzāka un Jēkaba Dievs. Mozus izbijās un neuzdrošinājās to uzlūkot. Bet tas Kungs viņam sacīja: Noauj kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme! Es tiešām esmu redzējis savu ļaužu grūtības Ēģiptē, es esmu dzirdējis viņu nopūtas un nolaidies, lai tos glābtu; tagad nāc, es tevi sūtīšu uz Ēģipti. Šo Mozu, ko tie aizliedza, sacīdami: Kas tevi iecēlis par valdnieku un soģi, Dievs ir sūtījis kā vadom un atbrīvotāju ar eņģeļa roku, kas viņam bija parādījies ērkšķu krūmā. Tas viņus izveda, darīdams brīnumus un zīmes Ēģiptē, Sarkanajā jūpa un tuksnesī četrdesmit gadus. Šis ir tas Mozus, kas Israēla bērniem sacījis: Dievs jums no jūsu brāļu vidus cels pravieti, tāpat kā mani. Viņš bija draudzes vidū tuksnesī ar eņģeli, kas uz viņu runāja Sinaja kalnā, un bija ar mūsu tēviem, un saņēma dzīvus vārdus, lai dotu tos mums. Tam mūsu tēvi negribēja paklausīt, bet viņu atstūma un savās sirdīs atgriezās Ēģiptē, Sacīdami Aronam: Darini mums dievus, lai tie mūs vada; jo mēs nezinām, kas noticis šim Mozum, kurš mūs izveda no Ēģiptes. Un viņi darināja tanīs dienās teļu, nesa elkam upupus un priecājās par savu roku darbu. Bet Dievs novērsās un nodeva tos kalpot debess pulkiem, kā rakstīts praviešu grāmatā: Vai tu, Israēla nams, šinīs četrdesmit gados tuksnesi man esi atnesis dzīvnieku un citus upurus? Jūs esat nesuši Molocha telti un sava dieva Romfana zvaigzni, attēlus, ko jūs esat darinājuši, lai viņus pielūgtu; un es jūs pārcelšu viņpus Bābeles.
Apustuļu darbi 7:23-43 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Kad nu viņš bija četrdesmit gadus vecs, tad tas savā sirdī apņēmās, apmeklēt savus brāļus, Israēla bērnus. Un redzēdams, ka viens netaisnību cieta, viņš aizstāvēja un atrieba to, kam pāri darīja, un nosita Ēģiptieti. Un viņš domāja, ka viņa brāļi sapratīs, ka Dievs caur viņa roku tiem dod pestīšanu. Bet tie to nesaprata. Un otrā dienā viņš parādījās tiem, kad tie bārās un tos skubināja uz mieru sacīdams: vīri, jūs esat brāļi, kāpēc jūs viens otram pāri darāt? Bet tas, kas savam tuvākam pāri darīja, viņu atgrūda sacīdams: kas tevi cēlis par virsnieku un tiesas kungu pār mums? Vai tu mani arīdzan gribi nokaut, kā tu vakar Ēģiptieti esi nokāvis? Un Mozus šī vārda dēļ bēga un piemita Midiāna zemē, kur viņš divus dēlus dzemdināja. Un kad četrdesmit gadi bija pagājuši, tad Tā Kunga eņģelis Sinaī kalna tuksnesī viņam parādījās degošā ērkšķu krūmā. Un Mozus to redzēdams, brīnījās par šo parādīšanu, un kad tas piegāja to aplūkot, tad Tā Kunga balss uz viņu notika: “Es esmu tavu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs.” Un Mozus sāka drebēt un nedrīkstēja tur skatīties. Bet Tas Kungs uz to sacīja: “Noauj kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme. Es redzēdams esmu redzējis Savu ļaužu grūtumu Ēģiptes zemē, un dzirdējis viņu nopūšanos un nolaidies tos izglābt; un nu nāc, Es tevi sūtīšu uz Ēģiptes zemi.” Šo Mozu, ko tie bija aizlieguši sacīdami: kas tevi cēlis par virsnieku un tiesas kungu? Šo Dievs sūtījis par virsnieku un pestītāju caur eņģeļa roku, kas tam bija parādījies ērkšķu krūmā. Šis viņus ir izvedis, darīdams brīnumus un zīmes Ēģiptes zemē un sarkanā jūrā un tuksnesī četrdesmit gadus. Šis ir tas Mozus, kas uz Israēla bērniem sacīja: “Tas Kungs, jūsu Dievs, jums no jūsu brāļiem cels vienu pravieti tā kā mani; To jums būs klausīt.” Šis ir tas, kas bija draudzē tuksnesī kopā ar eņģeli, kas uz viņu runāja Sinaī kalnā, un bija ar mūsu tēviem; un saņēma dzīvus vārdus, mums tos dot; Tam mūsu tēvi negribēja paklausīt, bet viņu atmeta un savās sirdīs atgriezās uz Ēģiptes zemi, Sacīdami uz Āronu: taisi mums dievus, kas mūsu priekšā ies; jo mēs nezinām, kas ir noticis šim Mozum, kas mūs izvedis no Ēģiptes zemes. Un tie taisīja tanīs dienās teļu un pienesa elkadievam upurus un priecājās par savu roku darbiem. Bet Dievs novērsās un tos nodeva kalpot debess spēkam, kā ir rakstīts praviešu grāmatā: vai tu Israēla nams šinīs četrdesmit gados tuksnesī Man esi atnesis kaujamus un citus upurus? Un jūs esat pieņēmuši Moloha dzīvokli un sava dieva, Remfana, zvaigzni, bildes, ko esat taisījuši, tās pielūgt; un Es jūs pārcelšu viņpus Bābeles.