Apustuļu darbi 20:1-12
Apustuļu darbi 20:1-12 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Vēlāk, kad nemiers bija norimis, Pāvils, saaicinājis mācekļus un tos drošinājis, atvadījās un devās ceļā uz Maķedoniju. Pārstaigājis šos apvidus un daudz pamācoša tiem runājis, viņš nonāca Grieķijā. Tur palicis trīs mēnešus, viņš gribēja pārcelties uz Sīriju, bet, tā kā jūdi viņam uzglūnēja, viņš nolēma griezties atpakaļ caur Maķedoniju. Viņu pavadīja berojietis Sopatrs, Pira dēls, bet no tesaloniķiešiem Aristarhs un Sekunds, derbietis Gajs un Timotejs un no Āzijas Tihiks un Trofims. Tie, papriekš izgājuši, gaidīja mūs Troadā. Mēs aizbraucām pēc Neraudzētās maizes dienām no Filipiem un nonācām piecās dienās pie viņiem Troadā, kur mēs palikām septiņas dienas. Pirmajā nedēļas dienā, kad mēs bijām sanākuši maizi lauzt, Pāvils, gribēdams nākamajā dienā doties ceļā, runāja uz tiem, un viņa runa ieilga līdz pusnaktij. Augšistabā, kur mēs bijām sapulcējušies, bija daudz eļļas lukturu. Bet kāds jauneklis, vārdā Eutihs, sēdēja uz palodzes un bija iegrimis dziļā miegā, tāpēc ka Pāvils tik ilgi runāja, un, miega pārvarēts, viņš nokrita no trešā stāva un tika pacelts nedzīvs. Pāvils nokāpa zemē, nometās pār viņu un, to apkampis, sacīja: "Neuztraucieties, viņa dvēsele vēl ir viņā." Uzkāpis augšā, viņš lauza maizi un baudīja. Vēl labu laiku - līdz rīta ausmai sarunājies, viņš aizgāja. Bet viņi zēnu atveda dzīvu un ļoti priecājās.
Apustuļu darbi 20:1-12 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Vēlāk, kad nemiers bija norimis, Pāvils, saaicinājis mācekļus un tos drošinājis, atvadījas un devās ceļā uz Maķedoniju. Pārstaigājis šos apvidus un daudz pamācīga tiem runājis, viņš nonāca Grieķija. Tur palicis trīs mēnešus, viņš gribēja pārcelties uz Siriju, bet, tā kā jūdi viņam uzglūnēja, viņš nolēma griezties atpakaļ caur Maķedoniju. Viņu pavadīja berojietis Sopatrs, Pira dēls, bet no tesaloniķiešiem Aristarchs un Sekunds, derbietis Gajs un Timotejs un no Āzijas Tichiks un Trofims. Tie, papriekšu izgājuši, gaidīja mūs Troadā. Mēs aizbraucām pēc Neraudzētās maizes dienām no Filipiem un nonācām piecās dienās pie viņiem Troadā, kur mēs palikām septiņas dienas. Pirmajā nedēļas dienā, kad mēs bijām sanākuši maizi lauzt, Pāvils, gribēdams nākošajā dienā doties ceļā, runāja uz tiem, un viņa runa ieilga līdz pusnaktij. Augšistabā, kur mēs bijām sapulcējušies, bija daudz eļļas luktujn. Bet kāds jauneklis, vārdā Eutichs, sēdēja uz palodzes un bija iegrimis dziļā miegā, tāpēc ka Pāvils tik ilgi runāja, un, miega pārvarēts, viņš nokrita no trešā stāva un tika pacelts nedzīvs. Pāvils nokāpa zemē, nometās pār viņu un, to apkampis, sacīja: „Neuztraucieties, viņa dvēsele vēl ir viņā.“ Uzkāpis augšā, viņš lauza maizi un baudīja. Vēl labu laiku, līdz rīta ausmai runājis, viņš aizgāja. Bet viņi zēnu atveda dzīvu un ļoti priecājās.
Apustuļu darbi 20:1-12 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un pēc tam, kad troksnis bija klusināts, Pāvils mācekļus saaicināja un tos sveicinājis izgāja un devās uz Maķedoniju. Un pārstaigājis šos apgabalus un ar daudz vārdiem tos pamācījis, viņš nāca Grieķu zemē. Un tur kādus trīs mēnešus palicis viņš gribēja pārcelties uz Sīriju; bet kad Jūdi uz viņu glūnēja, tad viņš apņēmās, atpakaļ griezties caur Maķedoniju. Un viņu pavadīja līdz Āzijai Sopaters no Berejas, bet no Tesaloniķiešiem Aristarhs un Sekunds, un Gajus no Derbes, un Timotejs, un no Āzijas Tihiks un Trofims. Šie pa priekšu gājuši mūs gaidīja Troadā. Bet mēs nocēlāmies pēc Neraudzētas maizes dienām no Filipiem, un nonācām piecās dienās pie tiem uz Troadu, kur mēs septiņas dienas palikām. Bet pirmā nedēļas dienā, kad mācekļi bija sanākuši maizi lauzt, Pāvils ar tiem sarunājās, gribēdams otrā dienā aiziet; un viņš vārdu mācīja līdz pusnaktij. Un tur daudz eļļas lukturi bija tanī augšistabā, kur tie bija sapulcējušies. Un viens jauneklis, ar vārdu Eutiks, sēdēja uz loga un tika no dziļa miega pārņemts, tāpēc ka Pāvils tik ilgi runāja, un no miega pārvarēts tas nokrita no trešā stāva un tapa uzcelts nedzīvs. Bet Pāvils nokāpis uzmetās uz viņu un to apkampa sacīdams: “Nedariet troksni, jo dvēsele ir viņā.” Un viņš uzkāpa un maizi lauzis un baudījis vēl labu laiku līdz gaismai sludināja Dieva vārdu un viņš aizgāja. Un tie jaunekli atveda dzīvu un tapa ļoti iepriecināti.