2. Samuēla 8:1-18
2. Samuēla 8:1-18 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un notika, pēc tam Dāvids sakāva filistiešus un viņš tos pakļāva sev, un Dāvids pārņēma valdības grožus no filistiešu rokām. Viņš uzvarēja arī Moābu, un, pie zemes nogāzis, viņš moābiešus sadalīja ar mērnieku auklu; viņš nomērīja divi daļas nokaušanai, bet vienu pilnu mērauklas daļu dzīvošanai. Tā Moābs kļuva Dāvida kalps un maksāja meslus. Pēc tam Dāvids uzvarēja Hadadēzeru, Rehoba dēlu, Cobas ķēniņu, kad tas bija izgājis, lai atkal nostiprinātu savu varu pie Eifratas. Un Dāvids saņēma no viņa gūstā tūkstoš septiņi simti jātnieku un divdesmit tūkstošus kājnieku; viņš lika pārgriezt zirgiem kāju dzīslas, bet sev viņš paturēja simts ratu zirgus. Kad sīrieši no Damaskas nāca Cobas ķēniņam Hadadēzeram palīgā, tad Dāvids no šiem sīriešiem nonāvēja divdesmit divus tūkstošus vīru. Un Dāvids novietoja uzraugus Damaskā Sīrijā, tā sīrieši kļuva Dāvidam par kalpiem un nesa meslus. Un Tas Kungs Dāvidam visur palīdzēja, kur vien viņš gāja. Un Dāvids ņēma zelta vairogus, kas bija piederējuši Hadadēzera galma ļaudīm, un viņš lika tos nonest Jeruzālemē. No Hadadēzera pilsētām, Betas un Berotajas, Dāvids paņēma daudz vara. Bet, kad Hāmatas ķēniņš Tous dzirdēja, ka Dāvids bija sakāvis visu Hadadēzera karaspēku, tad Tous sūtīja savu dēlu Jorāmu pie ķēniņa Dāvida apvaicāties par viņa labklājību un viņu sveicināt un svētīt, tādēļ ka viņš bija karojis ar Hadadēzeru un bija to sakāvis, jo Tous bija Hadadēzera pretinieks. Un viņam līdzi bija zelta, sudraba un vara priekšmeti. Arī tos ķēniņš Dāvids veltīja kā svētītus Tam Kungam kopā ar to sudrabu un zeltu, ko viņš bija novēlējis Tam Kungam no visām tām tautām, ko viņš bija sev pakļāvis, proti, no Sīrijas, no Moāba, no Amona bērniem, no filistiešiem, no amalekiešiem, no Hadadēzera, Rehoba dēla, Cobas ķēniņa, iegūtām mantām. Un Dāvids gādāja sev vārdu, pārnākdams no kaujas, kur viņš pie Sāls ielejas bija sakāvis edomiešus, astoņpadsmit tūkstošus vīru. Un viņš Edomā nolika uzraugus, tā ka visa Edoma zeme bija viņam pakļauta un visi edomieši kļuva Dāvidam par kalpiem. Un Tas Kungs palīdzēja Dāvidam visur, kur vien viņš gāja. Tā Dāvids valdīja pār visu Israēlu, un Dāvids rūpējās par tiesu un taisnību visā savā tautā. Un Joābs, Cerujas dēls, bija karaspēka virspavēlnieks, un Jošafats, Ahiluda dēls, bija padomnieks. Un Cadoks, Ahituba dēls, un Abjatars, Ahimeleha dēls, bija priesteri, bet Seraja bija rakstvedis. Un Benaja, Jojadas dēls, bija virsnieks pār krētiešiem un plētiešiem, bet Dāvida dēli saucās priesteri.
2. Samuēla 8:1-18 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un pēc tam notika, ka Dāvids sakāva filistiešus, un viņš tos pakļāva sev, un Dāvids pārņēma valdības grožus no filistiešu rokām. Viņš uzvarēja arī Moābu un, pie zemes nogāzis, viņš moābiešus sadalīja ar mērnieku auklu; viņš nomērīja divi daļas nokaušanai, bet vienu pilnu mērauklas daļu dzīvošanai. Tā Moābs kļuva Dāvida kalps un maksāja meslus. Pēc tam Dāvids uzvarēja Hadadēzeru, Rehoba dēlu, Cobas ķēniņu, kad tas bija izgājis, lai atkal nostiprinātu savu varu pie Eifratas. Un Dāvids saņēma no viņa gūstā tūkstoš septiņsimt jātniekus un divdesmit tūkstoš kājniekus; viņš lika pārgriezt zirgiem kāju dzīslas, bet sev viņš paturēja simts ratu zirgus. Kad nu sirieši no Damaskas nāca Cobas ķēniņam Hadadēzeram palīgā, tad Dāvids no šiem siriešiem nonāvēja divdesmit divus tūkstošus vīru. Un Dāvids novietoja uzraugus Damaskā Sirijā, tā a sirieši kļuva Dāvidam par kalpiem un nesa meslus; un tas Kungs Dāvidam visur palīdzēja, kur vien viņš gāja. Un Dāvids ņēma zelta vairogus, kas bija Hadadēzera galma ļaudīm piederējuši, un viņš lika tos nonest Jeruzālemē. No Hadadēzera pilsētām, Betas un Berotajas, Dāvids paņēma daudz vara. Bet kad Hāmatas ķēniņš Tous dzirdēja, ka Dāvids bija sakāvis visu Hadadēzera karaspēku, Tad Tous sūtīja savu dēlu Jorāmu pie ķēniņa Dāvida, lai apvaicātos par viņa labklāšanos, lai viņu apsveiktu un svētītu, tādēļ ka viņš bija karojis ar Hadadēzera un bija to sakāvis, jo Tous bija Hadadēzera pretinieks; un viņam līdzi bija zelta, sudraba un vafa priekšmeti. Ari tos ķēniņš Dāvids veltīja kā svētītus tam Kungam kopā ar to sudrabu un zeltu, ko viņš bija novēlējis tam Kungam no visām tām tautām, ko viņš bija sev pakļāvis, Proti no Sirijas, no Moāba, no Amona bērniem, no filistiešiem, no amalekiešiem, no Hadadēzera, Rehoba dēla, Cobas ķēniņa, iegūtām mantām. Un Dāvids sev sagādāja jo lielu jaunu slavu, pārnākdams no kaujas, kur viņš pie Sāls ielejas bija sakāvis ēdomiešus, astoņpadsmit tūkstoš vīrus. Un viņš Edomā novietoja uzraugus, tā ka visa Ēdoma zeme bija viņam pakļauta un visi ēdomieši kļuva Dāvidam par kalpiem. Un tas Kungs palīdzēja Dāvidam visur, kur vien viņš gāja. Tā Dāvids valdīja pār visu Israēlu, un Dāvids rūpējas par tiesu un taisnību visā savā tautā. Un Joābs, Cerujas dēls, bija kapaspēka virspavēlnieks, un Jošafats, Ahiluda dēls, bija valsts padomnieks. Un Cadoks, Ahituba dēls, un Abjatars, Ahimelecha dēls, bija priestepi, bet Seraja bija valsts rakstvedis. Un Benaja, Jojadas dēls, bija virsnieks pār krētiešiem un plētiešiem, bet Dāvida dēliem bija priestepu pakāpe.
2. Samuēla 8:1-18 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un notikās, ka pēc tam Dāvids sita Fīlistus un tos pārvarēja, un Dāvids atņēma valdīšanas iemauktus Fīlistu rokām. Viņš sita arī Moabiešus un pie zemes nometis viņš tos mēroja ar auklu, un mēroja divas daļas nokaujamos un vienu pilnu daļu, ko pameta dzīvus. Tā Moabieši Dāvidam palika par kalpiem un nesa dāvanas. Un Dāvids sita arī HadadEzeru, Rehoba dēlu, Cobas ķēniņu, kad šis nogāja, savu varu atkal uzcelt pie Eifrat upes. Un Dāvids tam paņēma tūkstoš un septiņsimt jātniekus un divdesmit tūkstoš kājniekus, un darīja visus zirgus tizlus, un no tiem atlicināja simts zirgus. Un Sīrieši no Damaskus nāca palīgā HadadEzeram, Cobas ķēniņam, bet Dāvids kāva no Sīriešiem divdesmit un divtūkstoš vīrus. Un Dāvids ielika karavīrus Damaskā Sīrijā. Un Sīrieši Dāvidam palika par kalpiem un nesa dāvanas; un Tas Kungs Dāvidam visur palīdzēja, kurp viņš gāja. Un Dāvids ņēma priekšturamās zelta bruņas, kas HadadEzera kalpiem bija, un tās pārnesa uz Jeruzālemi. Un no Betas un Berotajas, HadadEzera pilsētām, ķēniņš Dāvids paņēma arī daudz vara. Kad nu Tous, Hamatas ķēniņš, dzirdēja, ka Dāvids bija kāvis visu HadadEzera karaspēku, Tad Tous sūtīja savu dēlu Joramu pie ķēniņa Dāvida, vaicāt pēc viņa labklāšanās un viņam pateikties par to, ka viņš pret HadadEzeru bija karojis un to bija kāvis, (jo Toum bija karš ar HadadEzeru) un viņa rokā bija sudraba un zelta un vara trauki. Arī tos ķēniņš Dāvids svētīja Tam Kungam, līdz ar to sudrabu un zeltu, ko viņš bija svētījis no visām tautām, ko bija pārvarējis, No Sīrijas un no Moaba un no Amona bērniem un no Fīlistiem un no Amalekiešiem un no HadadEzera, Rehoba dēla, Cobas ķēniņa, laupījuma. Un Dāvids pelnījās augstu slavu, pārnākdams no Sīriešu kaušanas, kad sāls ielejā bija kāvis astoņpadsmit tūkstošus. Un viņš nolika karavīrus Edomā, visā Edomā viņš nolika karavīrus, un visi Edomieši palika Dāvidam par kalpiem, un Tas Kungs palīdzēja Dāvidam visur, kurp tas gāja. Tā Dāvids valdīja pār visu Israēli, un Dāvids nesa tiesu un taisnību visiem ļaudīm. Un Joabs, Cerujas dēls, bija karaspēka virsnieks un Jehošafats, Ahiluda dēls, bija rakstvedis, Un Cadoks, Ahituba dēls, un Ahimelehs, Abjatara dēls, bija priesteris, un Serajus bija rakstu vedējs, Un Benajus, Jojadas dēls, bija virsnieks pār tiem Krētiem un Plietiem, bet Dāvida dēli bija lielkungi.