2. Samuēla 6:1-18
2. Samuēla 6:1-18 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Pēc tam Dāvids sapulcināja visus izlasītos vīrus Israēlā, trīsdesmit tūkstošus vīru. Tad Dāvids cēlās un gāja ar visiem ļaudīm, kas bija pie viņa, uz Baalu Jūdā, lai no turienes atvestu Dieva šķirstu, kas ir nosaukts Dieva, Tā Kunga Cebaota, Vārdā, kas valda pār ķerubiem. Un tie veda Dieva šķirstu, kas bija uzlikts uz jauniem ratiem, bet tas bija iznests no Abinadaba nama, kas atrodas pakalnā; un Uza un Ahio, Abinadaba dēli, vadīja šos jaunos ratus. Un, kad tie iznesa Dieva šķirstu no Abinadaba nama, kas bija pakalnā, tad Ahio gāja šķirstam pa priekšu. Bet Dāvids un viss Israēla nams līksmojās un dejoja Tā Kunga priekšā, viņi spēlēja ar ciedru koka cītarām, arfām, rokas bungām, ar zvārguļiem un zvaniem. Kad tie nonāca pie Nahona labības klona, tad Uza izstiepa savu roku pret Dieva šķirstu, lai to cieši saturētu, jo vērši paklupa. Tad Tā Kunga dusmas iekaisa pret Uzu, un Dievs viņu tur bargi sodīja, jo tas bija izdarījis pārkāpumu, un viņš turpat pie Dieva šķirsta nomira. Un Dāvids bija satriekts, ka Tas Kungs lauzdams lauza Uzas dzīvību; tāpēc šīs vietas vārds tika nosaukts Perec-Uza , un tā līdz šai dienai. Bet Dāvids tanī dienā stipri izbijās Tā Kunga priekšā, tā ka viņš izsaucās: "Kā Dieva šķirsts var nākt pie manis?" Un Dāvids negribēja ļaut Tā Kunga šķirstu vest pie sevis uz Dāvida pilsētu, bet viņš novirzīja to uz Obed-Edoma, kāda gātieša, namu. Un Tā Kunga šķirsts palika šā gātieša Obed-Edoma namā trīs mēnešus; un Tas Kungs svētīja Obed-Edomu un visu viņa namu. Kad ķēniņam Dāvidam tika paziņots, ka Tas Kungs ir Obed-Edoma namu un visu, kas tam pieder, svētījis Dieva šķirsta labad, tad Dāvids gāja un pilns prieka pārveda Dieva šķirstu no Obed-Edoma nama kalnup uz paša Dāvida pilsētu. Kad Tā Kunga šķirsta nesēji bija pagājuši sešus soļus, tad viņš upurēja vērsi un barotu teļu. Un Dāvids dejoja no visas savas sirds Tā Kunga priekšā, un Dāvids bija apjozts tikai ar linu efodu. Tā Dāvids un viss Israēla nams pārveda kalnup Tā Kunga šķirstu ar gavilēm un taures skaņām. Un notika, kad Tā Kunga šķirstu nesa iekšā Dāvida pilsētā, tad Mihala, Saula meita, bija izliekusies pa logu un skatījās. Kad viņa ieraudzīja ķēniņu Dāvidu lēkājam un dejas solī Tā Kunga priekšā dejojam, viņa to nonicināja un ienīda savā sirdī. Un tie ienesa Tā Kunga šķirstu un to nolika savā vietā telts vidū, ko Dāvids bija tam uzcēlis, un Dāvids upurēja dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus Tā Kunga priekšā. Kad Dāvids savus dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus bija beidzis upurēt, tad viņš svētīja tautu Tā Kunga Cebaota Vārdā.
2. Samuēla 6:1-18 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Pēc tam Dāvids sapulcināja visus izlasītos karavīrus Israēlā, trīsdesmit tūkstoš vīrus. Tad Dāvids cēlās un gāja ar visu šo karavīru saimi, kas bija pie viņa, uz Baālu Jūdā, lai no turienes atvestu Dieva šķirstu, kas ir nosaukts Dieva, tā Kunga Cebaota, vārdā, kas valda pār ķerubiem. Un tie veda Dieva šķirstu, kas bija uzlikts uz jauniem kravas ratiem, pēc tam kad viņi bija to iznesuši no Abinadaba nama, kas atrodas uzkalniņā; un Uza un Achio, Abinadaba dēli, vadīja šos jaunos ratus. Un kad tie iznesa Dieva šķirstu no Abinadaba nama, kas bija uzkalnā, tad Achio gāja šķirstam pa priekšu. Bet Dāvids un visa Israēla karotāju saime līksmojās un dejoja tā Kunga priekšā, viņi spēlēja ar ciedru koka koklēm, arpām, rokas bungām, ar zvārguļiem un zvaniem. Kad nu tie nonāca pie Nachona labības klona, tad Uza izstiepa savu roku pret Dieva šķirstu, lai to cieši saturētu, jo vērši paklupa. Tad tā Kunga dusmas iekaisa pret Uzu, un Dievs viņu tur par sodu bargi skāra, jo tas bija izdarījis pārkāpumu, tā ka viņš turpat pie Dieva šķirsta nomira. Un Dāvids bija dziļi satriekts, ka tas Kungs bija tādu robu izlauzis, atņemdams Uzu; tāpēc šīs vietas vārds tika nosaukts Perec-Uza, un tā to sauc līdz šai dienai. Bet Dāvids tanī dienā stipri izbijās tā Kunga priekšā, tā ka viņš izsaucās: „Kā Dieva šķirsts var nākt pie manis?“ Un Dāvids negribēja ļaut tā Kunga šķirstu vest pie sevis uz Dāvida pilsētu, bet viņš novirzīja to uz Obed-Edoma, kāda gātieša, namu. Un tā Kunga šķirsts palika šā gātieša Obed-Edoma namā trīs mēnešus; bet tas Kungs svētīja Obed-Ēdomu un visu viņa namu. Kad ķēniņam Dāvidam tika paziņots, ka tas Kungs ir Obed-Edoma namu un visu, kas tam pieder, svētījis Dieva šķirsta labad, tad Dāvids gāja un pilns prieka pārveda Dieva šķirstu no Obed-Edoma nama kalnup uz paša Dāvida pilsētu. Kad tā Kunga šķirsta nesēji bija pagājuši sešus soļus, tad viņš upurēja kaujamam upurim vērsi un barotu teļu, Un Dāvids dejoja no visas savas sirds tā Kunga priekšā, pie kam Dāvids bija apjozts tikai ar linu plecu segu. Tā Dāvids un viss Israēla nams pārveda kalnup tā Kunga Šķirstu ar gavilēm un taures skaņām. Un notika, kad nu tā Kunga Šķirstu nesa iekšā Dāvida pilsētā, tad Michala, Saula meita, bija izliekusies pa logu un skatījās. Kad viņa ieraudzīja ķēniņu Dāvidu lēkājam un dejas solī tā Kunga priekšā dejojam, viņa to noni-cināja un ienīda savā sirdī. Un tie ienesa tā Kunga šķirstu un to nolika savā vietā telts vidū, ko Dāvids bija tam uzcēlis, un Dāvids upurēja dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus tā Kunga priekšā. Kad nu Dāvids savus dedzināmos upujrus un kaujamos pateicības upurus bija pabeidzis, tad viņš svētīja tautu tā Kunga Cebaota vārdā.
2. Samuēla 6:1-18 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Pēc tam Dāvids atkal sapulcināja visus jaunos vīrus iekš Israēlā, trīsdesmit tūkstošus. Un Dāvids cēlās un nogāja ar visiem ļaudīm, kas pie viņa bija, uz Baālu Jūdā (Kirjatjearimu), ka no turienes atvestu Dieva šķirstu, pie kā top piesaukts Vārds, Tā Kunga Cebaot Vārds, kas sēž pār ķerubiem. Un tie veda Dieva šķirstu ar jauniem ratiem un ņēma to no Abinadaba nama, kas pakalnā; un Uza un Ahijus, Abinadaba dēli, vadīja jaunos ratus. Kad tie nu Dieva šķirstu ņēma no Abinadaba nama, kas pakalnā, tad Ahijus gāja šķirsta priekšā. Un Dāvids un viss Israēla nams līksmojās Tā Kunga priekšā ar visādiem priežu koka mūzikas rīkiem, ar koklēm un ar stabulēm un ar bungām un ar zvārguļiem un ar pulkstenīšiem. Kad tie nu nāca pie Nahona klona, tad Uza izstiepa roku pie Dieva šķirsta un to turēja, jo vēršiem kājas slīdēja. Tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Uzu, un Dievs viņu tur kāva viņa pārdrošības dēļ un viņš tur nomira pie Dieva šķirsta. Un Dāvids tapa skumīgs par to, ka Tas Kungs tādu robu cirtis, Uzu sizdams, un to vietu nosauca PerecUza (Uzas robs) līdz šai dienai. Un Dāvids bijās To Kungu tai dienā un sacīja: kā lai pārnāk Tā Kunga šķirsts pie manis? Un Dāvids Tā Kunga šķirstu negribēja vest pie sevis uz Dāvida pilsētu, bet Dāvids to lika vest gatieša ObedEdoma namā. Un Tā Kunga šķirsts palika gatieša ObedEdoma namā trīs mēnešus, un Tas Kungs svētīja ObedEdomu un visu viņa namu. Tad ķēniņam Dāvidam teica un sacīja: Tas Kungs ObedEdoma namu ir svētījis ar visu, kas tam pieder, Dieva šķirsta labad. Tad Dāvids gāja un pārveda Dieva šķirstu no ObedEdoma nama uz Dāvida pilsētu ar prieku. Un kad Tā Kunga šķirsta nesēji sešus soļus bija pagājuši, tad viņš upurēja vērsi un barotu teļu. Un Dāvids dejoja ar visu spēku Tā Kunga priekšā, un Dāvids bija apjozies ar linu efodu. Tā Dāvids un viss Israēla nams pārveda Tā Kunga šķirstu ar gavilēšanu un bazūņu skaņu. Kad nu Tā Kunga šķirsts nāca Dāvida pilsētā, tad Mihale, Saula meita, skatījās pa logu un redzēja ķēniņu Dāvidu Tā Kunga priekšā dejojam un lecam un to nicināja savā sirdī. Un tie ieveda Tā Kunga šķirstu un to nolika savā vietā telts vidū, ko Dāvids tam bija uzcēlis. Un Dāvids upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus Tā Kunga priekšā. Kad nu Dāvids bija pabeidzis upurēt dedzināmos upurus un pateicības upurus, tad viņš ļaudis svētīja Tā Kunga Cebaot vārdā.