2. Samuēla 23:1-7
2. Samuēla 23:1-7 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un šie ir Dāvida pēdējie vārdi - Dāvida, Isaja dēla, vārdi. Tā teica tas vīrs, kas bija ticis diženi paaugstināts, Jēkaba Dieva svaidītais, Israēla dziesminieks: "Tā Kunga Gars runā ar manu muti, un Viņa vārds ir uz manas mēles. Israēla Dievs ir pats runājis ar mani, Israēla klints man ir sacījusi: pār cilvēkiem valda taisnīgi tas, kas valda Dieva bijībā,- Viņš ir kā rīta gaisma, kā rīta saule, kas atspīd skaidrā rītā, kad pēc lietus zaļā zelmeņa asni dīgst no zemes. Vai tāds pats nav mans nams kopā ar Dievu? Dievs pats taču ir slēdzis ar mani mūžīgu derību, kas ir pilnīga un droša visās lietās; jo visai manai glābšanai un visām manām cerībām - vai Viņš neliks tām plaukt? Bet ļaundari ir kā ērkšķi, ko nomet, jo tos neviens nevar rokā saturēt, un ikviens, kas tiem pieskaras, lai pienācīgi apbruņojas ar dzelzi un lai rīkojas veikli ar šķēpa kātu un tos sadedzina ar uguni tanī vietā, kur tie auguši!"
2. Samuēla 23:1-7 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un šie ir Dāvida pēdējie vārdi—Dāvida, Isaja dēla, vārdi. Tā teica tas vīrs, kas bija ticis diženi paaugstināts, Jēkaba Dieva svaidītais, kas slavināts Israēla dziesmās un kas pats bija sirsnīgs Israēla dziesmu cienītājs un skandinātā js: „Ta Kunga Gars runā ar manu muti, un Viņa vārds ir uz manas mēles. Israēla Dievs ir pats runājis ar mani, Israēla klints man ir sacījusi: Pār cilvēkiem valda taisnīgi tas, kas valda Dieva bijībā: Viņš ir kā rīta gaisma, kā rīta saule, kas atspīd skaidrā rītā, kad pēc lietus zaļā zelmeņa asni dīgst no zemes. Vai tāds pats nav mans nams savā saistībā ar Dievu? Dievs pats taču ir slēdzis ar mani mūžīgu derību, kas visādi labi izkārtota un nodrošināta visai manai dzīves laimei, visam tam, kas ir patīkams, —vai Viņš neliks tam plaukt? Bet ļaundari ir kā ērkšķi, ko nomet, jo tos nevar neviens rokā saturēt, Un ikviens, kas tiem pieskaras, tas lai pienācīgi apbruņojas ar dzelzi un lai rīkojas veikli ar šķēpa kātu un tos sadedzina ar uguni tanī vietā, kur tie auguši!“
2. Samuēla 23:1-7 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un šie ir Dāvida pēdējie vārdi. Dāvida, Isajus dēla, vārdi: tā saka vīrs, kas apstiprināts par Jēkaba Dieva svaidīto, un kas mīlīgs Israēla dziesmās: Tā Kunga Gars caur mani runā, un Viņa vārds ir uz manas mēles. Israēla Dievs saka, Israēla patvērums uz mani runā: valdītājs pār cilvēkiem, kas taisns, valdītājs dievbijāšanā, Tas ir kā rīta gaisma, kad saule uzlec, kā rīts bez mākoņiem, kā kad no spožuma un lietus zaļums zeļ no zemes. Vai tāds nav mans nams ar Stipro Dievu? Jo Viņš man uzcēlis mūžīgu derību, kas visādi labi nolikta un pasargāta. Jo visai manai pestīšanai un visam labam prātam, vai Viņš tam neliks plaukt? Bet netiklie, tie visi ir kā nomesti ērkšķi, ko rokā neņem. Bet ikviens, kas tos grib aizskart, ņem dzelzs ieroci jeb šķēpa kātu rokā; un tos sadedzina ar uguni vietā, kur tie auguši.