2. Samuēla 22:1-51
2. Samuēla 22:1-51 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un Dāvids griezās ar šīs dziesmas vārdiem pie Tā Kunga tanī dienā, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu viņa ienaidnieku rokas un no Saula rokas. Un viņš sacīja: "Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs. Mans Dievs ir mana klints, tajā es glābšos, mans lielais vairogs un manas pestīšanas rags, mans augstais sargs, mans patvērums, mans pestītājs, kas Tu mani atpestī no varmācībām. Es piesaukšu To Kungu, Viņš ir slavināms, tā es tikšu izglābts no saviem ienaidniekiem. Jo nāves bangas bija mani apņēmušas, Beliāla upes mani biedēja, elles saites mani apvija, nāves cilpas mani žņaudza. Savās bailēs es kliedzu pēc Tā Kunga un piesaucu savu Dievu pēc palīdzības; tad Viņš sadzirdēja manu balsi Savā namā, un mans izbaiļu sauciens nonāca Viņa ausīs. Zeme līgojās un trīcēja, debesu pamati tika sakustināti un grīļojās, kad Viņš bija dusmās iededzies. Dūmi izplūda no Viņa nāsīm un rijēja uguns no Viņa mutes, liesmaini zibeņi dzirkstīja no Viņa. Viņš nolaida debesis un pats nokāpa zemē, un tumši padebeši bija zem Viņa kājām; un Viņš brauca uz ķeruba un lidoja un traucās lejup ar vētras spārniem; un tumsu Viņš lika Sev visapkārt par apsegu, tumši, biezi sablīvēti lietus mākoņi bija virs Viņa; no spožuma, kas iet Viņam pa priekšu, šķēlās liesmaini zibeņi. Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un Visuaugstākais lika nodārdēt Savai balsij. Un Viņš izmeta Savas bultas un izklīdināja Savus ienaidniekus, Viņš meta zibeņus un tos izbiedēja. Jūras pirmgultne kļuva redzama, pasaules pamati tika atsegti Tā Kunga bardzības dēļ ar Viņa nāšu dvašu. No debesu augstumiem Viņš izstiepa roku; un Viņš mani satvēra un izvilka no lieliem ūdeņiem, Viņš mani izrāva no spēcīgiem ienaidniekiem un no maniem nīdētājiem, kaut tie bija varenāki nekā es. Tie nebaltā dienā bija sacēlušies pret mani, bet Tas Kungs bija mans atbalsts; Viņš mani izveda klajumā, izrāva no briesmām, jo Viņam bija labs prāts pret mani. Tā Tas Kungs dara man labu pēc manas taisnības, Viņš man atdara pēc manu roku šķīstības, jo es esmu pasargājis Tā Kunga ceļus svētus un neesmu atkritis neuzticībā no sava Dieva. Visas Viņa tiesas ir manu acu priekšā, un no Viņa baušļiem es nekad neesmu atkāpies. Es paliku bezvainīgs Viņa priekšā un izsargājos no pārkāpuma. Un Tas Kungs man atdarīja pēc manas taisnības, pēc manas šķīstības Viņa acīs. Labajam Tu parādi Sevi kā labu, un kopā ar taisnīgiem Tu rādies taisns. Ar šķīstiem Tu parādies šķīsts, bet tiem, kas aplam dzīvo, arī Tu sagādā vilšanos. Tu izglāb apspiestos ļaudis, bet Tavas acis ir pret lepnajiem, lai tos pazemotu. Tu, ak, Kungs, esi mans spīdeklis, un Tu, mans Dievs, apgaismo manu tumsu. Ar Tavu palīdzību es pārvaru iebrukušos pulkus, ar sava Dieva atbalstu es varu lēkt pāri mūriem. Patiešām, Dieva ceļš ir pilnīgs, Tā Kunga vārdi ir pārbaudīti un patiesi, Viņš ir par vairogu visiem, kas meklē patvērumu pie Viņa. Un kurš tad tiešām ir Dievs, ja ne Tas Kungs, un kas ir klints, ja ne mūsu pašu Dievs? Šis ir tas Dievs, kas mani apjož ar spēku, un Viņš dara līdzenus manus ceļus. Viņš man ir devis kājas kā briedim, un Viņš mani nostatījis drošībā uz Saviem augstumiem; Viņš mācīja manas rokas karot, lai tās spētu savilkt vara stopu. Tu man piešķīri Savu sargātāju vairogu, un Tava žēlastība darīja mani lielu. Maniem soļiem Tu esi devis platu ceļu zem manis, un mani krumšļi nav ļodzījušies. Es vajāju savus ienaidniekus, tos iznīcinādams, un es negriezos atpakaļ, iekāms viņus nebiju pilnīgi iznīcinājis. Es viņus pilnīgi iznīcināju un sadragāju, ka viņi vairs necēlās, bet sabruka zem manām kājām. Tu mani apjozi ar spēku karam, Tu nospiedi ceļos tos, kas bija pret mani sacēlušies. Tu liki maniem ienaidniekiem bēgt, un savus nīdējus es iznīcināju. Viņi raudzījās visapkārt pēc palīdzības, bet nebija glābēja, viņi raidīja savus saucienus pie Tā Kunga, bet Viņš tos neuzklausīja. Tad es viņus sadrumstaloju kā zemes putekļus, es viņus saberzu pīšļos kā ielas dubļus, un es tos izkaisīju. Tu mani izglābi no manas tautas ķildām, Tu mani iecēli par pavēlnieku citām tautām; tautas, ko es nepazinu, man kalpo. Sveštautiešu dēli man parāda goddevību; ar dzirdīgām ausīm tie uztver manus vārdus un paklausa man. Sveštautiešu dēli ir zaudējuši drosmi, un drebēdami tie iziet no savām nocietinātām pilīm. Tas Kungs ir dzīvs, slavēts lai ir mans patvērums! Un augsti teikts lai ir mans Dievs, manas glābšanas klints, tas Dievs, kas man ir devis spēju atriebt, kas ir nolicis tautas man pie kājām, kas mani darījis brīvu no manu ienaidnieku varas un kas mani paaugstinājis pār tiem, kuri sacēlās pret mani. Tu esi mani izglābis no varmācīgiem ļaudīm! Tāpēc es Tevi, Kungs, pateicīgs slavēšu tautu vidū, un Tavam Vārdam es došu godu, dziedādams slavas dziesmas, Tev, kas Tu esi lielu uzvaru piešķīris Savam ķēniņam un kas Tu esi žēlastību parādījis Savam svaidītajam, Dāvidam, un viņa pēcnācējiem mūžīgi!"
2. Samuēla 22:1-51 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un Dāvids griezās ar šīs dziesmas vārdiem pie tā Kunga tanī dienā, kad tas Kungs viņu bija izglābis no visu viņa ienaidnieku rokas un no Saula rokas. Tā viņš toreiz lūdza: „Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs. Mans Dievs ir mana klints, tajā es glābšos, mans lielais vairogs un manas pestīšanas rags, mans augstais sargs, mans patvērums, mans pestītājs, kas Tu mani atpestī no varmācībām. Es piesaukšu to Kungu, Viņš ir slavināms, tā es tikšu izglābts no saviem ienaidniekiem. Jo nāves bangas bija mani apņēmušas, Beliāla upes mani biedēja, Elles saites mani apvija, nāves cilpas mani žņaudza. Savās bailēs es kliedzu pēc tā Kunga un piesaucu savu Dievu pēc palīdzības; tad Viņš sadzirdēja manu balsi savā pilī, un mans izbaiļu sauciens nonāca Viņa ausīs. Zeme līgojās un trīcēja, debesu pamati tika sakustināti un grīļojās, kad Viņš bija dusmās iededzies; Dūmi izplūda no Viņa nāsīm un rijēja uguns no Viņa mutes, liesmaiņi zibeņi dzirkstīja no Viņa. Viņš nolaida debesis, un pats nokāpa zemē, un tumši padebeši bija zem Viņa kājām; Un Viņš brauca uz ķeruba un lidoja un traucās lejup ar vētras spārniem; Un tumsu Viņš lika sev visapkārt par apsegu, tumši, biezi sablīvēti lietus mākoņi bija virs Viņa; No spožuma, kas iet Viņam pa priekšu, šķēlās liesmaini zibeņi. Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un Visaugstākais lika nodārdēt savai balsij. Un Viņš izmeta savas bultas un izklīdināja savus ienaidniekus, Viņš meta zibeņus un tos izbiedēja. Jūras pirmgultne kļuva redzama, pasaules pamati tika atsegti tā Kunga bardzības dēļ ar Viņa nāšu dvašu. No debesu augstumiem Viņš izstiepa roku, un Viņš mani satvēra un izvilka no lieliem ūdeņiem, Viņš mani izrāva no spēcīgiem ienaidniekiem un no maniem nīdētājiem, kaut tie bija varenāki nekā es. Tie nebaltā dienā bija sacēlušies pret mani, bet tas Kungs bija mans atbalsts; Viņš mani izveda klajumā, izrāva no briesmām, jo Viņam bija labs prāts pret mani. Tā tas Kungs dara man labu pēc manas taisnības, Viņš man atdara pēc manu roku šķīstības, Jo es esmu pasargājis tā Kunga ceļus svētus, un neesmu atkritis neuzti-cībā no sava Dieva. Visi Viņa tiesas nolikumi ir manu acu priekšā, un no Viņa baušļiem es nekad neesmu atkāpies. Es paliku bezvainīgs Viņa priekšā un izsargājos no pārkāpuma. Un tas Kungs man atdarīja pēc manas taisnības, pēc manas šķīstības Viņa acīs. Labajam Tu parādi sevi kā labu, un kopā ar taisnīgiem Tu rādies taisns. Ar šķīstiem Tu parādies šķīsts, bet tiem, kas aplami dzīvo, arī Tu sagādā vilšanos. Tu izglāb apspiestos ļaudis, bet tavas acis ir pret lepnajiem, lai tos pazemotu. Tu, Tu, ak Kungs, esi mans spīdeklis, un Tu, mans Dievs, apgaismo manu tumsu. Ar tavu palīdzību es pārvaru iebrukušos pulkus, ar sava Dieva atbalstu es varu lēkt pār mūriem. Tiešām, šī Dieva ceļš ir pilnīgs, tā Kunga vārdi ir pārbaudīti un patiesi, Viņš ir par vairogu visiem, kas meklē patvērumu pie Viņa. Un kurš tad tiešām ir Dievs, ja ne tas Kungs, un kas ir klints, ja ne mūsu pašu Dievs? Šis ir tas Dievs, kas mani apjož ar spēku, un Viņš dara līdzenus manus ceļus. Viņš man ir devis kājas kā briedim, un Viņš mani nostatījis drošībā uz saviem augstumiem; Viņš mācīja manas rokas karot, lai tās spētu savilkt vara stopu. Tu man piešķīri savu sargātāju vairogu, un Tava žēlastība darīja mani lielu. Maniem soļiem Tu esi devis platu ceļu zem manis, un mani krimšļi nav ļodzījušies. Es vajāju savus ienaidniekus, tos iznīcinādams, un es negriezos atpakaļ, iekāms viņus nebiju pilnīgi izdeldējis. Es viņus pilnīgi iznīcināju un sadragāju, ka viņi vairs necēlās, bet sabruka zem manām kājām. Tu mani apjozi ar spēku karam, Tu nospiedi ceļos tos, kas bija pret mani sacēlušies. Tu liki maniem ienaidniekiem bēgt, un savus nīdējus es iznīcināju. Viņi raudzījās visapkārt pēc palīdzības, bet nebija glābēja, viņi raidīja savus saucienu pie tā Kunga, bet Viņš tos neuzklausīja; Tad es viņus sadrumstaloju kā zemes putekļus, es viņus saberzu pīšļos kā ielas netīrumus, un tos es izkaisīju. Tu mani izglābi no manas tautas ķildām, Tu mani iecēli par pavēlnieku pagānu tautām; tautas, ko es nepazinu, man kalpo. Sveštautiešu dēli man parāda goddevību; ar dzirdīgām ausīm tie uztvejr manus vārdus un paklausa man. Sveštautiešu dēli ir zaudējuši drosmi, un drebēdami tie iziet no savām nocietinātām pilīm. Tas Kungs ir dzīvs, —slavēts lai ir mans patvērums! Un augsti teikts lai ir mans Dievs, manas glābšanas klints, Tas Dievs, kas man ir devis spēju atriebt, kas ir nolicis tautas man pie kājām, Kas mani darījis brīvu no manu ienaidnieku varas un kas mani paaugstināja pār tiem, kuri sacēlās pret mani. Tu esi mani izglābis no varmācīgiem ļaudīm! Tāpēc es Tevi, Kungs, pateicīgs slavēšu tautu vidū, un Tavam vārdam es došu godu, dziedādams slavas dziesmas, Tev, kas Tu esi lielu uzvaru piešķīris savam ķēniņam, un kas Tu esi žēlastību parādījis savam svaidītajam, Dāvidam, un viņa pēcnācējiem mūžīgi!“
2. Samuēla 22:1-51 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Dāvids runāja Tā Kunga priekšā šīs dziesmas vārdus dienā, kad Tas Kungs viņu bija atpestījis no visu viņa ienaidnieku rokas un no Saula rokas; un viņš sacīja: Tas Kungs ir mans akmens kalns un mana pils un mans glābējs. Dievs ir mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un manas pestīšanas rags, mans augstais palīgs, un mana glābšana, mans Pestītājs, kas mani no varas darba atpestī. Es piesaukšu To Kungu, kas ir slavas cienīgs, tad es tapšu izglābts no saviem ienaidniekiem. Jo nāves viļņi mani apņēma un posta upes mani izbiedēja, Elles saites mani apņēma, un nāves valgi mani pārvarēja. Savās bēdās es piesaucu To Kungu, es piesaucu savu Dievu; tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs. Zeme tapa kustināta un drebēja, un debesu stiprumi kustējās un trīcēja, kad Viņš apskaitās. Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās. Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām. Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, un parādījās uz vēja spārniem. Viņš lika tumsu ap Sevi par telti, un melnus ūdeņus un biezus mākoņus. No spožuma Viņa priekšā iedegās ugunīgi zibeņi. Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un Visaugstais pacēla Savu balsi. Un Viņš meta bultas un tos izklīdināja, Viņš meta zibeņus un tos iztrūcināja. Jūras gultnes rādījās, zemes pamati tapa atklāti no Tā Kunga bāršanas, no Viņa nāšu dvašas pūšanas. Viņš izstiepa (roku) no augstības un satvēra mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem. Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo varenāki nekā es. Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums. Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani. Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, Viņš man atlīdzina pēc manu roku šķīstības. Jo es sargāju Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva. Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis. Bet es biju bezvainīgs Viņa priekšā un sargājos noziegties. Un Tas Kungs man atlīdzina pēc manas taisnības, pēc manas šķīstības Viņa acu priekšā. Pie svētiem Tu rādies svēts, un pie sirdsskaidriem vīriem Tu rādies skaidrs. Pie šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini). Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī, un Tavas acis ir pret lepniem, tos pazemot. Jo Tu Kungs esi mans gaismeklis. Tas Kungs dara manu tumsu gaišu. Jo ar Tevi es varu sadauzīt karaspēku, ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem. Stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas. Jo kur ir kāds Dievs, kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums, kā vien mūsu Dievs? Stiprais Dievs ir mans varenais patvērums, un Viņš vada taisno pa Savu ceļu. Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā. Viņš manas rokas māca karot, ka mans elkonis uzvelk vara stopus. Tu man esi devis Tavas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tu mani pazemodams esi mani augstu padarījis. Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši. Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem, un tos iznīcināšu un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos nebūšu izdeldējis. Es tos izdeldēšu un tos satriekšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām. Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas. Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā un savus nīdētājus es iznīcināšu. Tie skatās visapkārt, bet glābēja nav, - uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild. Es tos sagrūdīšu kā zemes pīšļus, es tos samīšu un izkaisīšu kā dubļus uz ielām. Tu mani izglābi no manu ļaužu ķildām, Tu mani lieci par galvu tautām: ļaudis, ko es nepazinu, man kalpo. Svešinieku bērni mīlīgi izrādās manā priekšā; kad viņu auss dzird, tad tie man paklausa. Svešinieku bērni nonīkst un dreb savās pilīs. Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans Patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, manas pestīšanas Klints, Stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis, Un kas mani izvedis no maniem ienaidniekiem. Un Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani cēlās, no varas darītājiem Tu mani izglābi. Tāpēc es Tevi, Kungs, slavēšu starp tautām un dziedāšu Tavam vārdam. Viņš ir pestīšanas tornis Savam ķēniņam un dara labu Savam svaidītam Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.