2. Ķēniņu 21:1-9
2. Ķēniņu 21:1-9 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Manasem bija divpadsmit gadi, kad viņš kļuva ķēniņš; un viņš valdīja piecdesmit piecus gadus Jeruzālemē, un viņa mātes vārds bija Hefciba. Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs bija ļauns, līdzīgi to tautu negantībām, kuras Tas Kungs bija izdzinis, Israēla bērniem ienākot. Viņš atgriezās pie negantās elku kalpošanas un atkal uzcēla augstieņu svētnīcas, kuras viņa tēvs Hiskija bija nopostījis, un cēla Baalam altārus un darināja Ašēru, kā Israēla ķēniņš Ahabs bija tās darinājis, un viņš metās uz sava vaiga pie zemes visa debess zvaigžņu pulka priekšā un tam kalpoja. Viņš uzcēla arī altārus Tā Kunga namā, par kuru Tas Kungs bija sacījis: "Jeruzālemē Es likšu dzīvot Savam Vārdam!" Tāpat viņš arī abos Tā Kunga nama pagalmos uzcēla altārus visiem debesu zvaigžņu pulkiem. Viņš upurēja arī savu paša dēlu ugunī kā ugunsupuri, un viņš nodarbojās ar zīlēšanu un bija burvis, viņš arī izsauca garus un vairoja zīlnieku skaitu - viņš darīja daudz tāda, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, tā likdams Viņam iekaist dusmās. Un viņš darināja un novietoja Ašēras tēlu tanī namā, par kuru Tas Kungs bija Dāvidam un viņa dēlam Salamanam sacījis: "Šinī namā un Jeruzālemē, ko Es esmu Sev izraudzījis no visām Israēla ciltīm, Es likšu Savam Vārdam dzīvot mūžīgi! Un Es vairs nelikšu Israēla kājai celties projām no tās zemes, kuru Es esmu devis viņu tēviem, ja tikai tie turēs un darīs visu, ko Es esmu tiem pavēlējis, arī visu bauslību, ko Mans kalps Mozus tiem pavēlējis!" Bet tie neklausīja, jo Manase tos tā pavedināja, ka tie rīkojās ļaunāk nekā tās tautas, kuras Tas Kungs bija izdeldējis Israēla bērnu priekšā.
2. Ķēniņu 21:1-9 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Manasem bija divpadsmit gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja piecdesmit piecus gadus Jeruzālemē, un viņa mātes vārds bija Hefciba. Un viņš darīja to, kas tā Kunga acīs bija ļauns, darīdams līdzīgus darbus pagānu tautu negantībām, kuras tas Kungs bija izdzinis, Israēla bērniem ienākot. Viņš atgriezās pie negantās elku kalpošanas un atkal uzcēla augstieņu svētnīcas, kupas viņa tēvs Hiskija bija nopostījis, un cēla Baālam altārus un darināja ašēras, kā Israēla ķēniņš Ahabs bija tās darinājis, un viņš metās ar savu vaigu pie zemes visa debess zvaigžņu pulka priekšā un tām kalpoja. Viņš uzcēla ari altārus tā Kunga namā, par kūpi tas Kungs bija sacījis: „Jeruzālemē Es likšu dzīvot savam vārdam!“ Tāpat viņš ari uzcēla altārus visiem zvaigznājiem abos tā Kunga nama pagalmos. Viņš upurēja arī savu paša dēlu ugunī kā uguns upuri, un viņš nodar-bojās ar zīlniecību un bija burvis, viņš arī izsauca garus un pavairoja zīlnieku skaitu; viņš darīja daudz tāda, kas bija ļauns tā Kunga acīs, tā likdams Viņam iekaist dusmās. Un viņš darināja un novietoja Ašēras tēlu tanī namā, par kufu tas Kungs bija Dāvidam un viņa dēlam Salamanam sacījis: „Šinī namā un Jeruzālemē, ko Es esmu sev izraudzījis no visām Israēla ciltīm, Es likšu savam vārdam dzīvot mūžīgi! Un Es vairs nelikšu Israēla kājai celties projām no tās zemes, kuru Es esmu devis viņu tēviem, bet gan tikai tad, kad tie sargās un izpildīs visu, ko Es esmu tiem pavēlējis, arī visu bauslību, kuru mans kalps Mozus tiem deva kā pavēli!“ Bet tie neklausīja, jo Manase tos tā pavedināja, ka tie rīkojās Jaunāk nekā pagānu tautas, kuras tas Kungs bija izdeldējis, Israēla bērniem ienākot.
2. Ķēniņu 21:1-9 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Manase bija divpadsmit gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja piecdesmit piecus gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Hefciba. Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, pēc pagānu negantības, ko Tas Kungs bija izdzinis Israēla bērnu priekšā. Jo tas uztaisīja atkal kalnu altārus, ko viņa tēvs Hizkija bija iznīcinājis, un cēla Baālam altārus un taisīja Ašeru, kā Ahabs, Israēla ķēniņš, bija darījis, un metās zemē visa debesspulka priekšā un tiem kalpoja. Viņš taisīja arī altārus Tā Kunga namā, par ko Tas Kungs sacījis: “Jeruzālemē Es gribu likt Savu Vārdu.” Viņš uztaisīja altārus arī visam debess pulkam abos Tā Kunga nama pagalmos. Un viņš lika savam dēlam iet caur uguni un cienīja zīlēšanu un vārdošanu un pieturēja pūtējus un burvjus, un darīja daudz ļauna Tā Kunga acu priekšā, Viņu kaitinādams. Viņš arī lika Ašeras bildi, ko bija taisījis, namā, par ko Tas Kungs bija sacījis uz Dāvidu un viņa dēlu Salamanu: šai namā un Jeruzālemē, ko Es no visām Israēla ciltīm izredzējis, Es Savu vārdu likšu mūžīgu Un Israēla kājai Es vairs nelikšu kustēt no zemes, ko Es esmu devis viņu tēviem, kad tie turēs un darīs visu, ko Es tiem esmu pavēlējis, un visu bauslību, ko Mans kalps Mozus tiem pavēlējis. Bet tie neklausīja, jo Manasus tos maldināja, ka tie ļaunāki darīja nekā pagāni, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdeldējis.