1. Timotejam 5:1-16
1. Timotejam 5:1-16 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Vecāku vīru nerāj, bet pamāci laipni kā tēvu, jaunākus kā brāļus, vecākas sievas kā mātes, jaunākas kā māsas visā šķīstībā. Godā atraitnes - tās, kas ir īstas atraitnes. Bet, ja kādai atraitnei ir bērni vai bērnubērni, tad lai tie papriekš mācās pildīt savu godbijības pienākumu pret savu pašu dzimtu un dot pateicību saviem tēviem; jo tas Dievam labpatīk. Bet īsta atraitne, viena pati palikusi, ir likusi savas cerības uz Dievu un pastāv lūgšanās un pielūgšanās nakti un dienu; bet, kas dzīvo izlaidīgu dzīvi, tā, dzīva būdama, ir mirusi. Piekodini arī to, lai viņas būtu nepeļamas. Bet, ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu. Atraitnēs jāieskaita tāda, kas nav jaunāka par sešdesmit gadiem, kas bijusi viena vīra sieva, kam ir labu darbu slava, ja viņa ir izaudzinājusi bērnus, ja viņa ir bijusi viesmīlīga, ja viņa ir mazgājusi svētajiem kājas, ja viņa ir nākusi palīgā apspiestajiem, ja viņa ir dzinusies pēc ikviena laba darba. Bet jaunākas atraitnes noraidi, jo, kad viņas pārgalvībā novēršas no Kristus, tad viņas grib precēties un pelna spriedumu, ka viņas ir lauzušas pirmo uzticību; turklāt viņas mācās vēl arī dīkā dzīvot, staigādamas apkārt no mājas uz māju, taču ne tikai dīkā dzīvot, bet arī iznēsāt pļāpas un jaukties citu darīšanās, runājot to, kas neklājas. Tad nu es gribu, lai jaunākās apprecētos, dzemdētu bērnus, valdītu māju, nedotu pretiniekam nekādu iemeslu nievāšanai, jo dažas ir jau nogriezušās neceļos sātanam pakaļ. Ja kādai ticīgajai ir atraitnes, tad lai viņa palīdz tām un lai netiek apgrūtināta draudze, ka tā var palīdzēt īstajām atraitnēm.
1. Timotejam 5:1-16 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Vecāku vīru nerāj, bet pamāci laipni kā tēvu, jaunākus kā brāļus, Vecākas sievas kā mātes, jaunākas—kā māsas visā šķīstībā. Godā atraitnes—tās, kas ir īstas atraitnes. Bet ja kādai atraitnei ir bērni vai bērnu bērni, tad lai tie papriekš mācās pildīt savu godbijības pienākumu pret savu pašu dzimtu un dot pateicību saviem tēviem; jo tāda rīcība ir patīkama Dieva priekšā. Bet īsta atraitne, viena pati palikusi, ir likusi savas cerības uz Dievu un pastāv lūgšanās un pielūgšanās nakti un dienu; Bet kas dzīvo izlaidīgu dzīvi, tā, dzīva būdama, ir mirusi. Piekodini arī to, lai viņas būtu nepeļamas. Bet ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu. Atraitnēs jāieskaita tāda, kas nav jaunāka par sešdesmit gadiem, kas bijusi viena vīra sieva, Kam ir labu darbu slava, ja viņa ir izaudzinājusi bērnus, ja viņa ir bijusi viesmīlīga, ja viņa ir ir mazgājusi svētajiem kājas, ja viņa ir nākusi palīgā apspiestajiem, ja viņa ir dzinusies pēc ikviena laba darba. Bet jaunākas atraitnes noraidi, jo, kad viņas pārgalvībā novēršas no Kristus, tad viņas grib precēties Un pelna spriedumu, ka viņas ir lauzušas pirmo uzticību; Turklāt viņas mācās vēl ari dīkā dzīvot, staigādamas apkārt no mājas uz māju, taču ne tikai dīkā dzīvot, bet arī iznēsāt pļāpas un jaukties citu darīšanās, runājot to, kas neklājas. Tad nu es gribu, lai jaunākās apprecētos, dzemdētu bērnus, valdītu māju, nedotu pretiniekam nekādu iemeslu nievāšanai, Jo dažas ir jau nogriezušās neceļos sātānam pakaļ. Ja kādai ticīgajai ir atraitnes, tad lai viņa palīdz tām un lai netiek apgrūtināta draudze, ka tā var palīdzēt īstajām atraitnēm.
1. Timotejam 5:1-16 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Vecu nerāj, bet pamāci kā tēvu, jaunākus kā brāļus, Vecākas sievas kā mātes, jaunākas kā māsas, visā šķīstībā. Godā atraitnes, kas ir īsteni atraitnes. Bet ja kādai atraitnei ir bērni jeb bērnu bērni, tie lai vispirms mācās savā pašu namā dievbijīgi dzīvot un atlīdzināt, ko no vecākiem dabūjuši, jo tas ir labi un patīkami Dieva priekšā. Bet kura ir īsta atraitne un viena palikusi, tā savu cerību likusi uz Dievu un paliek lūgšanās un Dieva piesaukšanās naktīm dienām. Bet kura uz kārību dzenās, tā dzīva būdama ir nomirusi. Un to pavēli, lai tās turas bezvainīgi. Bet ja kas savus piederīgos un visvairāk savu saimi neapgādā, tas ticību ir aizliedzis un ir sliktāks par neticīgu. Atraitne lai top izvēlēta ne jaunāka kā sešdesmit gadus, kas bijusi viena vīra sieva. Kurai labu darbu liecība top dota, ja tā bērnus uzaudzinājusi, ja tā labprāt svešiniekus uzņēmusi, ja tā svētiem kājas mazgājusi, ja tā apbēdinātiem palīgā nākusi, ja tā pēc ikviena laba darba dzinusies. Bet jaunākas atraitnes atmet, jo, kad tās pārgalvīgas tapušas - Kristum pretī, tad tās grib iet pie vīra, Un tām ir vaina, ka tās pirmo ticību pārlauzušas. Turklāt arīdzan tās ir slinkas, mācās apkārt iet pa mājām; un ne vien slinkas, bet arīdzan pļāpīgas, nedarbus darīdamas, runādamas, kas neklājās. Tad nu es gribu, ka tās jaunās iet pie vīra, bērnus dzemdē, namu valda un pretiniekam nedod nekāda iemesla uz nievāšanu. Jo citas jau ir nogriezušās, sekodamas sātanam. Ja kādam ticīgam jeb kādai ticīgai ir atraitnes, tad lai tie tām nāk palīgā, un lai draudze netop apgrūtināta, ka tā īstenām atraitnēm var nākt palīgā.