1. Samuēla 1:10-20
1. Samuēla 1:10-20 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un viņas dvēsele bija pilna skumju, tā lūdza nepārtraukti To Kungu un gauži raudāja. Tad viņa deva solījumu, sacīdama: "Kungs Cebaot! Ja Tu Savas kalpones bēdas uzlūkotu un ja Tu mani atcerētos un Tu arī neaizmirstu Savu kalponi, un piešķirtu Savai kalponei dēlu, tad es to novēlētu uz visu viņa mūža laiku Tam Kungam, un skujamais nazis nenāktu pār viņa galvu." Kad nu viņa vēl ilgi lūdzās Tā Kunga priekšā, tad Ēlis sāka vērot tās muti, jo Anna runāja savā sirdī, tikai viņas lūpas kustējās, bet viņas balss nebija dzirdama, tāpēc Ēlis noturēja viņu par iedzērušu. Un Ēlis tai sacīja: "Cik ilgi tu būsi sava dzēruma varā? Lai no tevis atstājas dzēriena skurbums!" Bet Anna atbildēja un sacīja: "Ak, nē, mans kungs, es esmu nelaimīga sieva! Es neesmu nedz vīnu, nedz reibinošu dzērienu dzērusi, bet es esmu savu dvēseli izkratījusi Tā Kunga priekšā. Neturi savu kalponi par tik negodīgu sievu, jo es esmu tikai līdz šim vaļu ļāvusi savām lielajām bēdām un savas sirds skumjām." Tad Ēlis atbildēja un sacīja: "Ej ar mieru, lai Israēla Dievs piepilda tavu lūgšanu, ko tu esi no Viņa lūgusi." Un viņa sacīja: "Lai tava kalpone atrod labvēlību tavās acīs." Un tad sieva aizgāja savu ceļu, un tā ēda, un viņas seja vairs neizskatījās tik noskumusi. Un tie cēlās agri no rīta, nometās zemē lūgšanās Tā Kunga priekšā un griezās atpakaļ un gāja uz savām mājām Rāmā. Un Elkana atzina savu sievu Annu, un Tas Kungs viņu pieminēja. Un pēc kāda laika Anna kļuva grūta un dzemdēja dēlu, un nosauca viņu vārdā Samuēls , jo viņa sacīja: "Es to esmu izlūgusies no Tā Kunga."
1. Samuēla 1:10-20 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un viņas dvēsele bija pilna skumju, tā lūdza nepārtraukti to Kungu un gauži raudāja. Tad viņa deva solījumu, sacīdama: „Kungs Cebaot! Ja Tu laipnīgi norau-dzītos uz savas kalpones bēdām, un ja Tu mani atcerētos, un Tu arī neaizmirstu savu kalponi un piešķirtu savai kalponei dēlu, tad es to novēlētu uz visu viņa mūža laiku tam Kungam, un dzenamais nazis nenāktu pār viņa galvu.“ Kad nu viņa vēl ilgi lūdzās tā Kunga priekšā, tad Ēlis sāka vērot tās muti, Jo Anna runāja savā sirdī, tikai viņas lūpas kustējās, bet viņas balss nebija dzirdama, tāpēc Ēlis noturēja viņu par iedzērušu. Un Ēlis tai sacīja: „Cik ilgi tu būsi sava dzēruma varā? Lai no tevis atstājas dzēriena skurbums!“ Bet Anna atbildēja un sacīja: „Ak nē, mans kungs, es esmu nelaimīga sieva! Es neesmu ne vīnu, nedz reibināmu dzērienu dzērusi, bet es esmu savu dvēseli izkratījusi tā Kunga priekšā. Neturi savu kalponi par tik negodīgu sievieti, jo es esmu tikai līdz šim vaļu ļāvusi savām lielajām bēdām un savās sirds skumjām.“ Tad Ēlis atbildēja un sacīja: „Ej ar mieru, lai Israēla Dievs piepilda tavu lūgšanu, ko tu esi no Viņa lūgusi!“ Un viņa sacīja: „Lai tava kalpone atrod labvēlību tavās acīs!“ Un tad sieva aizgāja savu ceļu, un tā ēda, un viņas seja vairs neizskatījās tik noskumusi. Un tie cēlās agri no rīta, nometās zemē lūgšanās tā Kunga priekšā un griezās atpakaļ un gāja uz savām mājām Rāmā. Un Elkana atzina savu sievu Annu, un tas Kungs viņu pieminēja. Un pēc kāda laika Anna kļuva grūta un dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Samuēls, jo viņa sacīja: „Es to esmu izlūgusies no tā Kunga.“
1. Samuēla 1:10-20 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un viņas sirds dziļumā bija noskumusi un pielūdza To Kungu un raudāja gauži. Un viņa solīja solījumu un sacīja: Kungs Cebaot, ja Tu Savas kalpones bēdas uzlūkosi un mani pieminēsi un Savu kalponi neaizmirsīsi un dosi Savai kalponei dēlu, tad es to Tam Kungam došu visu viņa mūžu, un dzenamam nazim nebūs nākt uz viņa galvu. Un kad viņa ilgi lūdza Tā Kunga priekšā, tad Ēlis viņas mutes (kustēšanu) lika vērā. Jo Anna runāja savā sirdī un viņas lūpas tikai kustējās, bet viņas balss netapa dzirdēta, tāpēc Ēlim šķita, viņu esam piedzērušu. Un Ēlis uz to sacīja: cik ilgi tu būsi piedzērusi? Lai tavs vīns no tevis atstājās. Bet Anna atbildēja un sacīja: nē, mans kungs, es esmu sieva ar bēdīgu sirdi, es neesmu ne vīna nedz stipra dzēriena dzērusi, bet savu sirdi esmu izgāzusi Tā Kunga priekšā. Neturi savu kalponi par tādu negodīgu sievu, jo es līdz šim esmu runājusi aiz lielām sirds nopūtām un bēdām. Tad Ēlis atbildēja un sacīja: ej ar mieru, lai Israēla Dievs tev dod tavu lūgumu, ko tu no Viņa lūgusi. Un viņa sacīja: lai tava kalpone žēlastību atrod tavās acīs. Tad sieva nogāja savu ceļu un ēda un viņas vaigs vairs neraudzījās tik noskumis. Un tie cēlās rītā agri un pielūdza Tā Kunga priekšā un griezās atpakaļ un nāca savā namā Rāmatā. Un Elkanus atzina Annu, savu sievu, un Tas Kungs viņu pieminēja. Un pēc kāda laika Anna tapa grūta un dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Samuēls, jo (viņa sacīja) es no Tā Kunga to esmu izlūgusies.