1. Ķēniņu 9:10-28
1. Ķēniņu 9:10-28 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un notika, pēc divdesmit gadiem, kad Salamans bija pabeidzis celt šos divi namus - Tā Kunga namu un ķēniņa namu - un kad Tiras ķēniņš Hīrāms bija Salamanu apgādājis ar ciedru kokiem un ar ciprešu kokiem, un ar zeltu, un ar visu, ko vien viņš bija vēlējies, - tad Salamans deva Hīrāmam divdesmit pilsētas Galilejas zemē. Un Hīrāms devās ceļā no Tiras apskatīt tās pilsētas, kuras Salamans viņam bija devis, bet tās nepatika viņa acīm, un viņš sacīja: "Kas tad tās par pilsētām, kuras tu, mans brāli, man esi devis?" Un tās nosauca par Kabulas zemi, līdz pat šai dienai. Un Hīrāms bija ķēniņam nosūtījis simts divdesmit talentus zelta. Bet lieta ar darba klausību, ko ķēniņš Salamans bija uzlicis, lai uzceltu Tā Kunga namu un pats savu namu, Millas pili un Jeruzālemes mūrus, kā arī Hacoru, Megidu un Gezeru, ir šāda: faraons, Ēģiptes ķēniņš, bija devies uzbrukumā, ieņēmis Gezeru un nodedzinājis to. Viņš bija arī nokāvis kānaāniešus, kas pilsētā dzīvoja. Un pēc tam viņš to bija devis pūrā savai meitai, kas bija kļuvusi Salamana sieva. Bet Salamans uzcēla atkal Gezeru, tāpat arī lejas Bet-Horonu, viņš uzcēla klajumā Baalatu un Tamāru, kā arī visas pilsētas ar noliktavām, kādas bija Salamanam, un arī kara ratu novietņu pilsētas un jātnieku novietošanas pilsētas, un visu, ko vien vēl Salamans bija iedomājies uzcelt vai nu Jeruzālemē, vai Libanonā, vai viņa pārvaldītajā zemē. Tad nu visiem, kas bija atlikušies no amoriešiem, hetiešiem, ferisiešiem, hīviešiem un jebusiešiem, kas nebija no Israēla bērnu vidus, un bērniem, kuri šiem palicējiem bija palikuši tanī zemē un kurus israēlieši nebija varējuši pilnīgi iznīcināt, - tiem Salamans uzlika darba klausību, līdz pat šai dienai. Bet no Israēla bērniem Salamans nevienu nepadarīja par vergu, jo tie bija karavīri, bija viņa kalpotāji, viņa lielkungi, viņa virsnieki, viņa kara ratu virsnieki un jātnieki. Pārraugu vien, kas Salamanam bija izraudzīti darbu pārraudzībai, bija pieci simti piecdesmit, tie uzraudzīja ļaudis, kas darbu darīja. Arī faraona meita pārcēlās no Dāvida pilsētas pati uz savu namu, kuru viņai bija uzcēlis Salamans. Tad viņš uzcēla arī Millu. Un trīs reizes gadā Salamans nesa dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus uz tā altāra, kuru viņš bija uzcēlis Tam Kungam, turpat arī kvēpinādams Tā Kunga priekšā. Un viņš pabeidza šo namu. Un Eceon-Geberā ķēniņš Salamans taisīja kuģus. Šī vieta atrodas pie Ēlatas, Edoma zemē, pie Niedru jūras krastiem. Bet Hīrāms sūtīja kuģu apkalpei savus kalpus kuģiniekus, jūras pazinējus, kas darbojās kopā ar Salamana kalpiem. Un tie devās pāri uz Ofīru, un tie atveda no turienes zeltu, četri simti divdesmit talentu. Un tie tos atveda ķēniņam Salamanam.
1. Ķēniņu 9:10-28 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un notika pēc divdesmit gadiem no tā laika, kad Salamans bija pabeidzis uzcelt šos divi namus, —tā Kunga namu un ķēniņa namu, — Un kad toreiz Tiras ķēniņš Hīrāms bija Salamanu apgādājis ar ciedru kokiem un ar ciprešu kokiem un arī ar zeltu, kā arī ar itin visu, ko vien viņš bija vēlējies, —tad Salamans deva Hirāmam divdesmit pilsētas Galilejas zemē. Un Hīrāms devās ceļā no Tiras apskatīt tās pilsētas, kutas Salamans viņam bija nodevis, bet tās nepatika viņa acīm, Un viņš sacīja: „Kas tās tādas par pilsētām, kuras tu, mans brāli, man esi devis?“ Tādēļ tās nosauca par Kabula zemi līdz pat šai dienai vēl. Un Hīrāms bija ķēniņam nosūtījis simts un divdesmit talentus zelta. Bet lieta ar klaušu pildītājiem, kurus ķēniņš Salamans bija savācis, lai uzceltu tā Kunga namu un pats savu namu, Millas pili un Jeruzālemes mūrus, kā arī Hacoru, Megidu un Gezeru, ir šāda: Ēģiptes ķēniņš faraons bija devies uzbrukumā, ieņēmis Gezeru un nodedzinājis to. Viņš bija ari nokāvis pilsētas kānaāniešu iedzīvotājus. Un pēc tam viņš to bija devis savai meitai pūrā, kas bija kļuvusi Salamana sieva. Bet Salamans uzcēla atkal Gezeru, tāpat arī Lejas Bet-Horonu, Viņš uzcēla klajumā Baālatu un Tamāru, Kā arī visas pilsētas ar noliktavām, kādas bija Salamanam, un arī kara ratu novietņu pilsētas un jātnieku novietošanas pilsētas, un visu, ko vien vēl Salamans bija iedomājies uzcelt vai nu Jeruzālemē, vai Libanonā, vai viņa pārvaldītajā zemē. Tad nu visus tos, kas bija atlikušies no amoriešiem, hetiešiem, ferisiešiem, hīviešiem un jebusiešiem, kas nebija no Israēla bērnu vidus, Un bērnus, kādi šiem palicējiem bija palikuši tanī zemē un kurus israēlieši nebija varējuši pilnīgi iznīcināt, —tos tad Salamans sev izraudzīja par klaušu gaitniekiem, un tādi tie ir līdz pat šai dienai. Bet no Israēla bērniem Salamans neprasīja, lai tie kļūtu vergi, jo tie bija karavīri, bija viņa ierēdņi, viņa virsnieki, viņa tuvākie valdības locekli, viņa kara ratu vadītāji un jātnieki. Pārraugu vien, kas Salamanam bija izraudzīti darbu pārraudzībai, bija pieci simti un piecdesmit; tie pārlūkoja tos ļaudis, kuri pildīja darbus. Arī faraona meita pārcēlās no Dāvida pilsētas pati uz savu namu, kuru viņai bija uzcēlis Salamans. Tad viņš uzcēla arī Millu. Un trīs reizes gadā Salamans nesa dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus uz tā altāra, kuru viņš bija uzcēlis tam Kungam, turpat arī kvēpinādams tā Kunga priekšā. Un viņš laimīgi pabeidza visus savus ēku celtniecības darbus. Un Eceon-Geberā ķēniņš Salamans taisīja kuģus. Šī vieta atrodas pie Ēlatas, Ēdoma zemē, pie Niedru jūras krastiem. Bet Hīrāms sūtīja kuģu apkalpei savus kalpus kuģiniekus, jūras pazinējus, kas darbojās kopā ar Salamana kalpiem. Un tie devās pāri uz Ofīru; un tic atveda no turienes zeltu, četri simti un divdesmit talentu. Un tie tos atveda ķēniņam Salamanam.
1. Ķēniņu 9:10-28 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un notikās pēc divdesmit gadiem, kad Salamans bija uztaisījis divus namus, Tā Kunga namu un ķēniņa namu, Tādēļ ka Hirams, Tirus ķēniņš, Salamanam bija devis ciedru kokus un priežu kokus un zeltu pēc visas viņa vēlēšanās, tad ķēniņš Salamans Hiramam deva divdesmit pilsētas Galilejas zemē. Un Hirams no Tirus izgāja pilsētas aplūkot, ko Salamans tam bija devis, bet tās viņam nepatika. Un viņš sacīja: kas tās par pilsētām, brāli, ko tu man esi devis? Un tās nosauca par Kabul (nieku) zemi, līdz šai dienai. Jo Hirams bija sūtījis ķēniņam simts divdesmit talentus zelta. Un tāda ir nodokļu kārtība, ko ķēniņš Salamans uzlika, lai uztaisītu Tā Kunga namu un savu namu un Millu un Jeruzālemes mūrus un Hacoru un Meģidu un Gazeru. Faraons, Ēģiptes ķēniņš, bija nācis un Gazeru uzņēmis un ar uguni sadedzinājis, un nokāvis tos Kanaāniešus, kas pilsētā dzīvoja, un to devis līdz par dāvanu savai meitai, Salamana sievai. Un Salamans uztaisīja Gazeru un lejas BetOronu, Un Baalatu un Tadmoru tās zemes tuksnesī, Un visas labības pilsētas, kas Salamanam bija, un ratu pilsētas un jātnieku pilsētas un viss ko Salamans gribēja uztaisīt Jeruzālemē un Libānā un visā savas valsts zemē. Un visiem ļaudīm, kas bija atlikuši no Amoriešiem, Hetiešiem, Fereziešiem, Hiviešiem un Jebusiešiem, kas nebija no Israēla bērniem, Viņu bērniem, kas bija atlikuši pēc viņiem zemē, ko Israēla bērni nevarēja izdeldēt, tiem Salamans uzlika klausības darbus līdz šai dienai. Bet no Israēla bērniem Salamans nevienu nedarīja par vergu, bet tie bija karavīri un viņa kalpi un viņa lielkungi un viņa karavirsnieki un virsnieki pār viņa ratiem un pār viņa jātniekiem. Un virsuzraugu pie Salamana darbiem bija piecsimt un piecdesmit, kas uzraudzīja ļaudis, kas pie darba strādāja. Kad Faraona meita pārgāja no Dāvida pils savā namā, ko viņš tai bija taisījis, tad viņš uztaisīja Millu. Un Salamans upurēja gadskārtā trīsreiz dedzināmos upurus un pateicības upurus uz altāra, ko viņš Tam Kungam bija taisījis, un kvēpināja uz tā, Tā Kunga priekšā; un tā viņš to namu pabeidza. Un ķēniņš Salamans taisīja arī kuģus EcionGeberā, pie Elotas, Niedru jūras malā, Edoma zemē. Un Hirams sūtīja uz kuģiem savus kalpus, kas bija kuģinieki un jūras pazinēji, līdzi Salamana kalpiem. Un tie nāca uz Ofiru un pārveda no turienes četrsimt un divdesmit talentus zelta, un to noveda ķēniņam Salamanam.