1. Ķēniņu 8:1-21
1. Ķēniņu 8:1-21 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Tad Salamans sapulcināja Israēla vecajus un visus cilšu galvenos, Israēla bērnu tēvu namu galvenos pie sevis Jeruzālemē, lai varētu pārnest Tā Kunga derības šķirstu no Dāvida pilsētas, tas ir, Ciānas. Un pie ķēniņa Salamana sapulcējās visi Israēla vīri uz svētkiem ētānima mēnesī, tas ir septītais mēnesis. Un, kad visi vecaji bija sanākuši, tad priesteri pacēla šķirstu. Un tie uznesa kalnā Tā Kunga šķirstu, Saiešanas telti un visus svētos priekšmetus, kas bija teltī. Priesteri un levīti tos nesa kalnup. Bet ķēniņš Salamans un visa Israēla draudze, kas bija pie viņa sapulcējusies, atradās ar viņu šķirsta priekšā, un tie upurēja liellopus un sīklopus tik daudz, ka tos nespēja nedz saskaitīt, nedz aplēst. Un priesteri ienesa Tā Kunga derības šķirstu savā vietā, nama iekšējā svētnīcā, vissvētākajā vietā, zem ķerubu spārniem. Jo ķerubu spārni bija izplesti pāri šķirsta novietnei, un tā ķerubi apklāja šķirstu un tā nesamās kārtis no augšas. Un nesamās kārtis bija tik garas, ka kāršu gali no šķirsta bija redzami iekšējās svētnīcas priekšā, bet ārpusē tie nebija redzami; un tā tas ir līdz pat šai dienai. Šķirstā nekā vairāk nebija iekšā kā vienīgi divas akmens plāksnes, kuras Mozus bija ielicis Horeba kalnā, kad Tas Kungs noslēdza derību ar Israēla bērniem pēc viņu iznākšanas no Ēģiptes. Un notika, tikko priesteri iznāca no svētnīcas, mākonis piepildīja Tā Kunga namu. Un priesteri nevarēja nostāties, lai kalpotu šī mākoņa dēļ, jo Tā Kunga godība piepildīja Tā Kunga namu. Tad Salamans sacīja: "Tas Kungs ir sacījis, ka Viņam jāmīt tumšā vietā. Tad nu arī es Tev esmu uzcēlis dzīvojamo namu, mājokli, kurā mājot mūžīgi." Un ķēniņš pagriezās ar savu seju un svētīja visu Israēla draudzi, bet visa Israēla draudze bija piecēlusies kājās. Un viņš sacīja: "Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, kas ar Savu muti pats ar manu tēvu Dāvidu to bija runājis. Un Viņš pats to ir piepildījis ar Savu roku, sacīdams: kopš tās dienas, kad Es izvedu Israēlu, Savu tautu, no Ēģiptes, Es neizvēlējos Israēla cilšu novados nevienu pilsētu, lai tanī celtu Sava Vārda piemiņu, bet Es izraudzīju vienīgi Dāvidu, lai viņš pārvaldītu Israēlu, Manu tautu,- un manam tēvam Dāvidam bija uz sirds - celt Tā Kunga, Israēla Dieva, Vārdam namu. Bet Tas Kungs sacīja manam tēvam Dāvidam: kaut gan tas bija tavas sirds nodoms - uzcelt Manam Vārdam namu - un kaut tas Man arī labi ir paticis, ka tāda apņemšanās ir bijusi tavā prātā, tad tomēr tev pašam nebūs šo namu uzcelt. Vienīgi tavs dēls, kas celsies no taviem gurniem, - tas lai uzceļ Manam Vārdam namu. Un Tas Kungs ir Savu vārdu piepildījis: es esmu stājies sava tēva Dāvida vietā un sēžu Israēla tronī, kā Tas Kungs to bija apsolījis, un es esmu uzcēlis arī namu Tā Kunga, Israēla Dieva, Vārdam. Un šai namā es tad esmu iekārtojis vietu šim šķirstam, kur atrodas Tā Kunga derība, ko Viņš ar mūsu tēviem bija noslēdzis, kad Viņš tos no Ēģiptes bija izvedis."
1. Ķēniņu 8:1-21 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Tad Salamans sapulcināja Israēla vecajus un visu cilšu galvas, Israēla bērnu pārstāvjus pie sevis Jeruzalemē, lai varētu pārnest tā Kunga derības šķirstu no Dāvida pilsētas, tas ir Ciānas. Un pie ķēniņa Salamana sapulcējās visi Israēla vīri uz svētkiem Etanima mēnesī, tas ir septītais mēnesis. Un, kad visi vecaji bija sanākuši, tad priesteri pacēla šķirstu. Un tie uznesa kalnā tā Kunga šķirstu, saiešanas telti un visus svētos priekšmetus, kādi bija teltī. Priesteri un Ievīti tos nesa kalnup. Bet ķēniņš Salamans un visa Israēla draudze, kas bija pie viņa sapulcējusies, atradās ar viņu šķirsta priekšā, un tie upurēja liellopus un sīklopus, kufus nespēja nedz saskaitīt, nedz arī aplēst to lielā skaita dēļ. Un priesteri ienesa tā Kunga derības šķirstu savā vietā, nama dibenā, vissvētākajā vietā zem ķerubiem. Jo ķerubu spārni bija izplesti pāri šķirsta novietnei: šādā kārtā ķerubi veidoja pajumti pāri šķirstam un tā I nesamām kārtīm. Un nesamās kārtis atkal bija tik gaŗas, ka kāršu gali bija redzami svētnīcā, bet tikai no pašas svētnīcas, jo no āra tās nebija redzamas. Un tā tas ir līdz šai dienai. Nekā nebija šķirstā, neskaitot divas akmens plāksnes, kuras tur bija novietojis Mozus Horeba kalnā, kad tas Kungs, izvedis israēliešus no Ēģiptes, bija noslēdzis ar Israēla tautu derību. Un notika, tikko priesteri, iznāca no svētnīcas, ka mākonis piepildīja tā Kunga namu. Un priesteri nemaz vēl nespēja pat nostāties, lai izpildītu savu goda amatu šī mākoņa priekšā, kad tā Kunga godība jau piepildīja tā Kunga namu. Tad Salamans sacīja: „Tas Kungs ir sacījis, ka Viņam jāmīt tumšā vietā. Tad nu ari es Tev esmu uzcēlis dzīvojamo namu, Tev mājokli, kurā mist mūžīgi.“ Un ķēniņš pagriezās ar savu seju un svētīja visu Israēla saaicināto draudzi, bet visa Israēla draudze bija piecēlusies kājās. Un viņš sacīja: „Slavēts lai ir tas Kungs, Israēla Dievs, kas ar savu muti pats ar manu tēvu Dāvidu to bija runājis. Un Viņš pats to ir piepildījis ar savu roku, pie tam sacīdams: Kopš tās dienas, kad Es izvedu Israēlu, savu tautu, no Ēģiptes, Es neizvēlējos Israēla cilšu novados nevienu pilsētu, lai tanī celtu sava vārda piemiņu, bet Es izraudzīju vienīgi Dāvidu, lai viņš pārvaldītu manu tautu, Israēlu. — Un manam tēvam Dāvidam gan arī nesās sirdsprāts uz to-celt tā Kunga, Israēla Dieva, vārdam namu. Bet tas Kungs sacīja manam tēvam Dāvidam: „Kaut gan tas bija tavs sirds nodoms—uzcelt manam vārdam namu un kaut tas Man arī labi ir paticis, ka tāda apņemšanās ir bijusi tavā prātā, Tad tomēr tev pašam nebūs šo namu uzcelt. Vienīgi gan tavs dēls, kas celsies no taviem gurniem, tas lai uzceļ manam vārdam namu.“ Un tas Kungs ir savu vārdu piepildījis: es esmu stājies sava tēva Dāvida vietā un sēžu Israēla tronī, kā tas Kungs to bija apsolījis, un es esmu uzcēlis arī namu tā Kunga, Israēla Dieva, vārdam Un šai namā es tad esmu iekārtojis vietu šim šķirstam, kur atrodas tā Kunga derība, ko Viņš ar mūsu tēviem bija noslēdzis, kad Viņš tos no Ēģiptes bija izvedis.“
1. Ķēniņu 8:1-21 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Tad ķēniņš Salamans sapulcināja pie sevis Israēla vecajus un visus cilšu priekšniekus un Israēla bērnu tēvu namu virsniekus Jeruzālemē pie ķēniņa Salamana, pārvest Tā Kunga derības šķirstu no Dāvida pilsētas, - šī ir Ciāna. Un visi Israēla vīri sapulcējās pie ķēniņa Salamana uz svētkiem Etanim mēnesī, šis ir septītais mēnesis. Un kad visi Israēla vecaji sanāca, tad priesteri ņēma to šķirstu Un nesa Tā Kunga šķirstu un saiešanas telti ar visiem svētiem rīkiem, kas bija teltī, tos priesteri un Levīti nesa. Un ķēniņš Salamans un visa Israēla draudze, kas pie viņa bija sapulcējusies, gāja viņam līdz šķirsta priekšā, un upurēja avis un vēršus, neizskaitāmu pulku un neizzināmu skaitu. Tā priesteri nesa Tā Kunga derības šķirstu savā vietā, Dieva nama dziļumā, vissvētajā vietā, apakš ķerubu spārniem. Jo ķerubi izplēta savus spārnus pār šķirsta vietu, un ķerubi apklāja šķirstu un viņa nesamās kārtis no augšienes. Un nesamās kārtis bija tik garas, ka kāršu gali bija redzami no svētās vietas vissvētās vietas priekšā, bet ārpusē tās nebija redzamas, un tās tur ir līdz šai dienai. Šķirstā nebija nekā, kā vien abi akmens galdiņi, ko Mozus Horebā bija ielicis, kad Tas Kungs derību derēja ar Israēla bērniem, kad tie izgāja no Ēģiptes zemes. Kad nu priesteri izgāja no svētās vietas, tad mākonis piepildīja Tā Kunga namu; Un priesteri nevarēja stāvēt un kalpot mākoņa dēļ. Jo Tā Kunga godība bija piepildījusi Tā Kunga namu. Tad Salamans sacīja: Tas Kungs ir sacījis, ka Viņš tumsā gribot dzīvot. Celt esmu cēlis namu Tev par dzīvokli, mājokli, Tev mājot mūžīgi. Tad ķēniņš atgrieza savu vaigu un svētīja visu Israēla draudzi, un visa Israēla draudze stāvēja, un viņš sacīja: Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, kas ar Savu muti runājis uz manu tēvu Dāvidu un ar Savu roku to piepildījis, ko Viņš sacījis: No dienas, kad Es savus Israēla ļaudis esmu izvedis no Ēģiptes, Es nevienu pilsētu neesmu izredzējis starp visām Israēla ciltīm, taisīt namu, lai Mans vārds tur būtu. Bet Dāvidu Es esmu izredzējis, ka tas būtu pār Maniem Israēla ļaudīm. Un manam tēvam Dāvidam gan bija prātā, taisīt namu Tā Kunga, Israēla Dieva, vārdam. Bet Tas Kungs sacīja uz manu tēvu Dāvidu: ka tu savā sirdī esi apņēmies, taisīt namu Manam vārdam, to tu gan esi labi darījis, ka tas tavā sirdī. Bet tev namu nebūs taisīt, bet tavam dēlam, kas nāks no taviem gurniem, tas uztaisīs namu Manam vārdam. Un Tas Kungs Savu vārdu ir apstiprinājis, ko Viņš runājis. Jo es esmu stājies sava tēva Dāvida vietā, un sēžu uz Israēla goda krēsla, itin kā Tas Kungs runājis, un es esmu uztaisījis namu Tā Kunga, Israēla Dieva, vārdam. Un tur esmu taisījis vietu šķirstam, kur Tā Kunga derība, ko Viņš derējis ar mūsu tēviem, kad Viņš tos izveda no Ēģiptes zemes.