1. Ķēniņu 18:41-46
1. Ķēniņu 18:41-46 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Bet Elija sacīja Ahabam: "Ej, ēd un dzer, jo lielas lietusgāzes švīkoņa ir dzirdama." Un Ahabs devās kalnup, lai ēstu un dzertu, bet Elija devās uz Karmela virsotni. Viņš noliecās līdz pat zemei un lika savu vaigu starp saviem ceļiem, un sacīja savam puisim: "Ej, lūdzu, un skaties uz jūras pusi." Un tas nogāja kalnup un raudzījās, un sacīja: "Tur nav nekā." Bet viņš sacīja: "Griezies turp atpakaļ septiņas reizes!" Un notika, ka septītajā reizē tas sacīja: "Tur ir mākonītis, tik niecīgs kā cilvēka delna, tas paceļas no jūras puses!" Un viņš sacīja tam: "Ej paziņo Ahabam: liec aizjūgt un dodies lejup, ka lietus tevi nepārsteidz!" Un notika, tanī laikā debesis aptumšojās ar mākoņiem un sacēlās vētra, un sāka lietus gāzt, bet Ahabs sēdās ratos un brauca uz Jezreēlu. Un Tā Kunga roka nāca pār Eliju: viņš apjoza savus gurnus un skrēja Ahabam pa priekšu līdz Jezreēlas pievārtei.
1. Ķēniņu 18:41-46 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Bet Elija sacīja Ahabam: „Ej, ēd un dzer: jo lielas lietus gāzes švīkoņa ir dzirdama.“ Un Ahabs devās kalnup, lai ēstu un dzertu, bet Elija devās uz Karmela virsotni. Tas noliecās līdz pat zemei un lika savu vaigu starp saviem ceļiem Un sacīja savam puisim: „Ej, lūdzu, un skaties uz jūras pusi.“ Un tas nogāja kalnup un raudzījās un sacīja: „Tur nav nekā itin nekur.“ Bet viņš sacīja: „Griezies turp atpakaļ septiņas reizes!“ Un notika septītajā reizē, ka tas sacīja: „Tur ir mākonītis, tik niecīgs kā cilvēka delna, kas paceļas no jūras puses!“ Un tas sacīja viņam: „Ej, paziņo Ahabam: liec aizjūgt un dodies lejup, ka lietus tevi nepārsteidz!“ Un vēl pēc viena un vēl nākamā īsā brīža debesis aptumšojās ar mākoņiem, un sacēlās vētra, un sāka lietus gāzt, bet Ahabs sēdās ratos un brauca uz Jezreēlu. Bet tā Kungs roka bija ar Eliju: viņš apjoza savus gurnus un skrēja Ahabam pa priekšu līdz Jezreēlas pie-vārtei.
1. Ķēniņu 18:41-46 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Tad Elija sacīja uz Ahabu: celies, ēd un dzer, jo šņāc kā uz lietu. Un Ahabs gāja ēst un dzert, bet Elija gāja Karmeļa kalna galā un metās zemē un lika savu vaigu starp saviem ceļiem. Un viņš sacīja uz savu puisi: ej jel un skaties uz jūru. Tad tas gāja un skatījās un sacīja: tur nav nekā. Tad viņš sacīja: ej atkal! Septiņas reizes. Un septītā reizē viņš sacīja: redzi, mazs mākonīts, kā vīra plauksta, ceļas no jūras. Tad viņš sacīja: noej, saki Ahabam jūdz un brauc, ka lietus tevi neaizņem. Un pēc tam debess apmācās ar melniem mākoņiem un vētru un stiprs lietus gāzās. Un Ahabs sēdās ratos un brauca uz Jezreēli. Un Tā Kunga roka nāca pār Eliju, un tas apjoza savus gurnus un skrēja Ahabam pa priekšu līdz Jezreēlei.