1. Ķēniņu 18:16-46
1. Ķēniņu 18:16-46 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un Obadja aizgāja, lai satiktu Ahabu. Un viņš tam pateica to. Bet Ahabs devās Elijam pretī. Un, kad Ahabs ieraudzīja Eliju, viņš tam sacīja: "Vai tu esi tas, kas Israēlu ieved nelaimē?" Bet tas atbildēja: "Es gan neievedu Israēlu nelaimē, bet tas esi tu pats un tava tēva nams, jo jūs esat atmetuši Tā Kunga baušļus un jūs esat sekojuši baaliem. Bet tagad liec sapulcināt man visu Israēlu Karmela kalnā un tos četri simti piecdesmit Baala priesterus, kas ēd pie Izebeles galda." Un Ahabs deva ziņu visiem Israēla bērniem un sapulcināja arī praviešus Karmela kalnā. Tad Elija pienāca visai tautai klāt un sacīja: "Cik ilgi jūs klibosit uz abām pusēm? Ja Tas Kungs ir Dievs, tad sekojiet Viņam! Bet, ja Baals ir dievs, tad sekojiet tam!" Bet tauta viņam neatbildēja ne vārda. Un Elija sacīja tautai: "Es esmu vienīgais Tā Kunga pravietis atlicies. Bet Baala praviešu ir četri simti piecdesmit vīru. Lai mums tagad nodod divi vēršus. Un viņi lai izvēlas sev vienu vērsi, lai sacērt to gabalos un lai sakārto to uz malkas, bet uguni lai nepieliek. Tad es arī sagatavošu otru vērsi - es to uzlikšu uz malkas, bet uguni es nepielikšu. Pēc tam piesauciet jūs sava dieva vārdu. Un arī es piesaukšu Tā Kunga Vārdu. Un tad lai notiek tā: kura dievs atbildēs ar uguni, tas lai ir Dievs!" Un tauta teica: "Tā ir labi." Tad Elija sacīja Baala priesteriem: "Izraugaities vienu vērsi un rīkojieties pirmie, jo jūsu ir daudz, un piesauciet sava dieva vārdu, bet uguni nepielieciet." Tad viņi paņēma vērsi, kuru viņš viņiem bija devis, un tie to sagatavoja. Un viņi piesauca Baala vārdu no rīta līdz dienvidum, sacīdami: "Ak, Baal, atbildi mums!" Bet tur nebija nevienas balss, nedz arī kāda, kas atbild. Un tie kliboja apkārt altārim, kas bija uzcelts. Un ap dienas vidu Elija tos apsmēja un sacīja: "Sauciet stiprā balsī, jo viņš taču ir dievs; varbūt viņš iegrimis domās vai aizņemts darīšanās, vai atrodas ceļā, varbūt viņš guļ, un viņam būtu jāmostas!" Un tie sauca stiprā balsī un ievainoja sevi pēc sava ieraduma ar nažiem un īleniem, tiekāms tiem asinis tecēja. Bet, kad pusdienlaiks bija pagājis, tad tie pravietoja līdz pat dāvinājuma upura stundai, taču tur nebija nedz balss, nedz atbildes, nedz uzklausīšanas. Tad Elija sacīja visai tautai: "Pienāciet klāt pie manis!" Un visa tauta pienāca klāt. Un viņš izlaboja altāri, kas bija salauzts. Un Elija paņēma divpadsmit akmeņus pēc Jēkaba bērnu cilšu skaita, kurām kādreiz Tā Kunga vārds bija noteicis: Israēls lai ir tavs vārds! Un viņš Tā Kunga Vārdā uzcēla no akmeņiem altāri un izraka visapkārt altārim grāvi, kas aptvēra ar diviem mēriem labības apsējamu laukumu. Tad viņš sakārtoja malku, sadalīja vērsi un uzlika to uz malkas. Un viņš sacīja: "Piepildiet četrus traukus ar ūdeni un slakiet to pāri dedzināmam upurim un arī pāri malkai!" Un viņš sacīja: "Vēl otru reizi dariet tā!" Un tie darīja tā vēl otru reizi. Un viņš sacīja: "Atkārtojiet to trešo reizi!" Un tie darīja tā trešo reizi. Un ūdens tecēja altārim visapkārt, un arī grāvis piepildījās ar ūdeni. Un tanī brīdī, kad dāvinājuma upuri mēdz nest, pravietis Elija piegāja un sacīja: "Kungs, Ābrahāma, Īzāka un Israēla Dievs, šodien dari Sevi zināmu, ka Tu esi Dievs Israēlā un ka es esmu Tavs kalps, un ka es pēc Tava vārda visu šo esmu darījis. Atbildi man, Kungs, atbildi man, lai šī tauta zina, ka Tu, Kungs, esi Dievs un ka Tu pats viņu sirdīm esi licis atgriezties!" Tad Tā Kunga uguns nokrita, un tā aprija gan dedzināmo upuri, gan malku, gan akmeņus, gan pelnus, gan ūdeni tā uzsūca, kas bija grāvī. Un visa tauta to redzēja, un tie krita uz sava vaiga un sacīja: "Tas Kungs ir Dievs, Tas Kungs ir Dievs!" Bet Elija sacīja: "Satveriet Baala praviešus, lai neviens pats no to pulka neizbēg!" Un tie tos sagrāba ciet, un Elija viņus noveda Kisona upes līcī, un viņš tos tur nokāva. Bet Elija sacīja Ahabam: "Ej, ēd un dzer, jo lielas lietusgāzes švīkoņa ir dzirdama." Un Ahabs devās kalnup, lai ēstu un dzertu, bet Elija devās uz Karmela virsotni. Viņš noliecās līdz pat zemei un lika savu vaigu starp saviem ceļiem, un sacīja savam puisim: "Ej, lūdzu, un skaties uz jūras pusi." Un tas nogāja kalnup un raudzījās, un sacīja: "Tur nav nekā." Bet viņš sacīja: "Griezies turp atpakaļ septiņas reizes!" Un notika, ka septītajā reizē tas sacīja: "Tur ir mākonītis, tik niecīgs kā cilvēka delna, tas paceļas no jūras puses!" Un viņš sacīja tam: "Ej paziņo Ahabam: liec aizjūgt un dodies lejup, ka lietus tevi nepārsteidz!" Un notika, tanī laikā debesis aptumšojās ar mākoņiem un sacēlās vētra, un sāka lietus gāzt, bet Ahabs sēdās ratos un brauca uz Jezreēlu. Un Tā Kunga roka nāca pār Eliju: viņš apjoza savus gurnus un skrēja Ahabam pa priekšu līdz Jezreēlas pievārtei.
1. Ķēniņu 18:16-46 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un Obadja aizgāja, lai satiktu Ahabu. Un viņš tam pateica to. Bet Ahabs devās Elijam pretī. Un kad Ahabs ieraudzīja Eliju, viņš tam sacīja: „Vai tu esi tas, kas Israēlu ieved nelaimē?“ Bet tas atbildēja: „Es gan neievedu Israēlu nelaimē, bet tas esi tu pats un tava tēva nams, jo jūs esat atmetuši tā Kunga baušļus un jūs esat sekojuši baāliem. Bet tagad liec sapulcināt man visu Israēlu Karmela kalnā un tos četri simti un piecdesmit Baāla priesterus, kas ēd pie Izebeles galda.“ Un Ahabs deva ziņu visiem Israēla bērniem un sapulcināja arī praviešus Karmela kalnā. Tad Elija pienāca visai tautai klāt un sacīja: „Cik ilgi jūs klibosit uz abām pusēm? Ja tas Kungs ir Dievs, tad sekojiet Viņam. Bet ja Baāls ir Dievs, tad sekojiet tam!“ Bet tauta viņam neat-bildēja ne vārda. Un Elija sacīja tautai: „Es esmu vienīgais tā Kunga pravietis atlicies. Bet Baāla praviešu ir četri simti un piecdes-mit vīru. Lai mums tagad nodod divi vēršus. Un viņi lai izvēlas sev vienu vērsi, lai sacērt to gabalos un lai sakārto to uz malkas, bet uguni lai nepieliek. Tad es arī sagatavošu otru vērsi: es to uzlikšu uz malkas, bet uguni es nepielikšu. Pēc tam piesauciet jūs sava dieva vārdu. Un arī es piesaukšu tā Kunga vārdu. Un tad lai notiek tā: kura dievs atbildēs ar uguni, tas lai ir Dievs!“ Un tauta teica: „Tā ir labi!“ Tad Elija sacīja Baāla priesteriem: „Izraugaities vienu vērsi un rīkojieties pirmie, jo jūsu ir daudz, un piesauciet sava dieva vārdu, bet uguni nepielieciet.“ Tad viņi paņēma vērsi, kufu viņš viņiem bija nodevis, un tie to sagatavoja. Un viņi piesauca Baāla vārdu no rīta līdz dienvidum, sacīdami: „Ak, Baāl, atbildi mums!“ Bet tur nebija nevienas balss nedz arī kāda, kas atbild. Un tie kliboja apkārt altārim, kas bija uzcelts. Un ap dienvidu Elija tos apsmēja un sacīja: „Sauciet stiprā balsī, jo viņš taču ir dievs; viņš varbūt iegrimis domās, vai aizņemts darīšanās, vai atrodas ceļā; varbūt, ka viņš guļ, un viņam būtu jāmostas!“ Un tie sauca ar stipru balsi un ievainoja sevi pēc sava ieraduma ar nažiem un īleniem, tiekāms tiem asinis tecēja. Bet kad dienvidus laiks bija pagājis, tad tie bija praviešu aizrautības stāvoklī līdz pat dāvinājuma upura stundai: taču tur nebija nedz balss, nedz atbildes, nedz uzklausīšanas. Tad Elija sacīja visai tautai: pienāciet klāt pie manis!“ Un visa tauta pienāca klāt. Un viņš izlaboja altāri, kas bija salauzts. Un Elija paņēma divpadsmit akmeņus—pēc Jēkabu bērnu cilšu skaita, kurām kādreiz tā Kunga vārds bija noteicis, ka Israēls lai ir tavs vārds! Un viņš Kunga vārdā uzcēla no akmeņiem altāri un izraka visapkārt altārim grāvi, kas aptvēra ar diviem mēriem labības apsējamu laukumu. Tad viņš sakārtoja malku, sadalīja vērsi un uzlika to uz malkas. Un viņš sacīja: „Piepildiet četrus traukus ar ūdeni un slaciet to pāri dedzināmam upurim un arī pāri malkai! Un viņš sacīja: „Vēl otru reizi dariet tā!“ Un tie izdarīja tā otru reizi. Un viņš sacīja: „Atkārtojiet to trešo reizi!“ Un tie izpildīja to treškārt. Un ūdens tecēja altārim visapkārt, un arī grāvis piepildījās ar ūdeni. Un tanī brīdī, kad dāvinājuma upuri mēdz nest, pravietis Elija piegāja un sacīja: „Kungs, Ābrahāma, īzāka un Israēla Dievs, šodien dari sevi zināmu, ka Tu esi Dievs Israēlā un ka es esmu tavs kalps un, ka es ar taviem paša vārdiem visu šo esmu paveicis. Atbildi man, Kungs, atbildi man, lai šī tauta zina, ka Tu, Kungs, esi Dievs, un ka Tu pats viņu sirdīm esi licis atgriezties!“ Tad tā Kunga uguns nokrita, un tā aprija ir dedzināmo upuri, ir malku, ir akmeņus, ir pelnus, ir ūdeni tā uzsūca, kas bija grāvī. Un visa tauta to redzēja, un tie krita uz saviem vaigiem un sacīja: „Tas Kungs ir Dievs, tas Kungs ir Dievs!“ Bet Elija sacīja: „Satveriet Baāla praviešus, lai neviens pats no to pulka neizbēg!“ Un tie tos sagrāba ciet, un Elija viņus noveda Kisona upes līcī, un viņš tos tur nokāva. Bet Elija sacīja Ahabam: „Ej, ēd un dzer: jo lielas lietus gāzes švīkoņa ir dzirdama.“ Un Ahabs devās kalnup, lai ēstu un dzertu, bet Elija devās uz Karmela virsotni. Tas noliecās līdz pat zemei un lika savu vaigu starp saviem ceļiem Un sacīja savam puisim: „Ej, lūdzu, un skaties uz jūras pusi.“ Un tas nogāja kalnup un raudzījās un sacīja: „Tur nav nekā itin nekur.“ Bet viņš sacīja: „Griezies turp atpakaļ septiņas reizes!“ Un notika septītajā reizē, ka tas sacīja: „Tur ir mākonītis, tik niecīgs kā cilvēka delna, kas paceļas no jūras puses!“ Un tas sacīja viņam: „Ej, paziņo Ahabam: liec aizjūgt un dodies lejup, ka lietus tevi nepārsteidz!“ Un vēl pēc viena un vēl nākamā īsā brīža debesis aptumšojās ar mākoņiem, un sacēlās vētra, un sāka lietus gāzt, bet Ahabs sēdās ratos un brauca uz Jezreēlu. Bet tā Kungs roka bija ar Eliju: viņš apjoza savus gurnus un skrēja Ahabam pa priekšu līdz Jezreēlas pie-vārtei.
1. Ķēniņu 18:16-46 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Tad Obadija nogāja Ahabam pretī un viņam to sacīja. Un Ahabs gāja Elijam pretī. Un kad Ahabs Eliju ieraudzīja, tad Ahabs uz to sacīja: vai tu tas esi, kas Israēli sajauc? Un viņš sacīja: es Israēli neesmu sajaucis, bet tu un tava tēva nams, caur to, ka jūs esat atstājuši Tā Kunga baušļus un sekojuši Baāliem. Un nu sūti, sapulcini pie manis visu Israēli Karmeļa kalnā un četrsimt un piecdesmit Baāla praviešus un četrsimt Ašeras praviešus, kas ēd pie Izebeles galda. Tad Ahabs izsūtīja pie visiem Israēla bērniem un sapulcināja tos praviešus Karmeļa kalnā. Tad Elija piegāja pie visiem ļaudīm un sacīja: cik ilgi jūs klibosiet uz abām pusēm? Ja Tas Kungs ir Dievs, tad sekojiet Viņam, bet ja Baāls tas ir, tad sekojiet tam. Un ļaudis tam neatbildēja ne vārda. Tad Elija sacīja uz ļaudīm: es viens vienīgs esmu atlicis, Tā Kunga pravietis, bet Baāla praviešu ir četrsimt un piecdesmit. Un dodiet nu mums divus vēršus, un lai tie vienu vērsi izvēlās un sacērt gabalos un liek uz malku, bet uguni tiem nebūs pielikt; tad es sataisīšu arī otru vērsi un to likšu uz malku un nelikšu uguni klāt. Tad piesauciet jūs sava dieva vārdu, bet es piesaukšu Tā Kunga vārdu: kurš Dievs nu ar uguni atbildēs, tas lai ir Dievs. Tad visi ļaudis atbildēja un sacīja: šis vārds ir labs. Un Elija sacīja uz Baāla praviešiem: izvēlaties vienu vērsi un sataisiet to vispirms, jo jūs esat daudz un piesauciet sava dieva vārdu, bet uguni neliekat klāt. Tad tie ņēma vērsi, ko viņš tiem deva un to sataisīja un piesauca Baāla vārdu no rīta līdz dienasvidum sacīdami: Baāl, paklausi mūs! Bet tur nebija ne balss, ne atbildes! Un tie lēkāja ap altāri, kas bija taisīts. Un ap dienasvidu Elija tos apsmēja un sacīja: sauciet stiprā balsī, jo viņš taču ir dievs; viņš laikam ir domās vai darīšanās vai ceļā, varbūt ka viņš guļ, lai uzmostas. Un tie sauca ar stipru balsi un iegriezās pēc sava ieraduma ar nažiem un īleniem, kamēr tiem asinis tecēja. Kad nu pusdiena jau bija pāri, tad tie vēl muldēja līdz ēdamā upura laikam; bet tur nebija ne balss, ne atbildes, ne uzklausīšanas. Tad Elija sacīja uz visiem ļaudīm: nāciet šurp pie manis. Tad visi ļaudis pie tā piegāja, un viņš uztaisīja atkal Tā Kunga altāri, kas bija salauzts. Un Elija ņēma divpadsmit akmeņus pēc Jēkaba bērnu skaita, uz ko Tā Kunga vārds bija noticis, sacīdams: tavu vārdu būs saukt Israēls. Un viņš uztaisīja no akmeņiem altāri Tā Kunga Vārdā, un taisīja bedri ap altāri, tik platu, ka tur divi mēri labības varēja saiet. Un viņš salika malku un dalīja vērsi gabalos un to nolika uz malku. Un viņš sacīja: pildiet četrus traukus ar ūdeni un lejiet to uz dedzināmo upuri un uz malku. Un viņš sacīja: dariet to vēl otru reizi. Un tie to darīja otru reizi. Un viņš sacīja: dariet to trešo reizi, un tie to darīja trešo reizi. Un ūdens tecēja ap altāri, un bedre tapa pilna ar ūdeni. Un ap ēdamā upura laiku pravietis Elija piegāja un sacīja: Kungs, Ābrahāma, Īzaka un Israēla Dievs, šodien lai top zināms, ka Tu esi Dievs Israēlā un es Tavs kalps, un ka visu šo esmu darījis uz Tavu vārdu; Paklausi mani, Kungs, paklausi mani, lai šie ļaudis atzīst, ka Tu Kungs esi Dievs, un ka Tu viņu sirdi atgriezi atpakaļ. Tad Tā Kunga uguns krita zemē un aprija dedzināmo upuri un malku un akmeņus un zemi un uzlaizīja arī ūdeni bedrē. Kad nu visi ļaudis to redzēja, tad tie metās uz savu vaigu un sacīja: Tas Kungs ir Dievs, Tas Kungs ir Dievs. Un Elija uz tiem sacīja: grābiet Baāla praviešus, ka neviens no tiem neizsprūk! Tad tie tos sagrāba. Un Elija tos noveda pie Kišones upes un tos tur nokāva. Tad Elija sacīja uz Ahabu: celies, ēd un dzer, jo šņāc kā uz lietu. Un Ahabs gāja ēst un dzert, bet Elija gāja Karmeļa kalna galā un metās zemē un lika savu vaigu starp saviem ceļiem. Un viņš sacīja uz savu puisi: ej jel un skaties uz jūru. Tad tas gāja un skatījās un sacīja: tur nav nekā. Tad viņš sacīja: ej atkal! Septiņas reizes. Un septītā reizē viņš sacīja: redzi, mazs mākonīts, kā vīra plauksta, ceļas no jūras. Tad viņš sacīja: noej, saki Ahabam jūdz un brauc, ka lietus tevi neaizņem. Un pēc tam debess apmācās ar melniem mākoņiem un vētru un stiprs lietus gāzās. Un Ahabs sēdās ratos un brauca uz Jezreēli. Un Tā Kunga roka nāca pār Eliju, un tas apjoza savus gurnus un skrēja Ahabam pa priekšu līdz Jezreēlei.