YouVersion logotips
Meklēt ikonu

1. Ķēniņu 11:13-43

1. Ķēniņu 11:13-43 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)

Tomēr visu ķēniņa valsts varu Es neatraušu: vienu cilti Es nodošu tavam dēlam Sava kalpa Dāvida un Jeruzālemes dēļ, kuru Es esmu izraudzījis!" Un Tas Kungs lika celties pret Salamanu edomietim Hadadam. Viņš bija no ķēniņa nama pēcnācējiem Edomā. Tolaik, kad Dāvids bija Edomā kā uzvarētājs, karaspēka virspavēlnieks Joābs devās kalnup, lai apglabātu visus kritušos; toreiz viņš lika nogalināt visus vīrus Edomā. Un Joābs palika Edomā sešus mēnešus ar visu Israēla karaspēku, lai iznīcinātu visus vīrus Edomā. Tad Hadads aizbēga uz Ēģipti: viņš pats un tie no viņa tēva ierēdņiem, kuri viņam piebiedrojās, lai dotos uz Ēģipti. Bet Hadads pats bija mazs zēns. Un tie cēlās no Midiānas un nonāca Paranā, un viņi paņēma sev līdzi vīrus no Paranas un tad nonāca Ēģiptē pie faraona, Ēģiptes ķēniņa, un tas viņiem deva gan pajumti, gan maizi, gan zemi. Un Hadads atrada lielu labvēlību faraona acīs, ka tas viņam iedeva savas sievas, ķēniņienes un pavēlnieces Tahpaneses, māsu par sievu. Un Tahpaneses māsa dzemdēja viņam viņa dēlu Genubatu, ko Tahpanese izaudzināja faraona namā. Un Genubats atradās faraona namā faraona dēlu vidū. Un Hadads dzirdēja Ēģiptē, ka Dāvids bija gūlies pie saviem tēviem un ka karaspēka virspavēlnieks Joābs bija miris; tad Hadads sacīja faraonam: "Atlaid mani, es gribu atgriezties savā zemē." Un faraons viņam iebilda: " Kā tev trūka pie manis, ka tu, lūk, meklē, kā nokļūt savā zemē?" Bet viņš sacīja: "Atlaid vien." Un viņš to atlaida. Tad Dievs lika celties pret Salamanu Rešonam, Eljadas dēlam, kas bija aizbēdzis no Cobas ķēniņa, sava pavēlnieka, Hadadēzera. Rešons sapulcināja ap sevi vīrus un pats kļuva par sirotāju vadītāju toreiz, kad Dāvids bija sakāvis sīriešus, un viņi aizbēga uz Damasku. Tie dzīvoja tur, un Rešons uzkundzējās Damaskai par valdnieku. Viņš bija Israēla ienaidnieks visu Salamana dzīves laiku. Viņš bija ļauns, gluži kā Hadads, un ienīda Israēlu, bet pats valdīja pār Aramu. Vēl tur bija Jerobeāms, efraimietis, Nebata dēls, no Ceredas, Salamana darbinieks. Un viņa māte, vārdā Cerua, bija atraitne, arī viņš sadumpojās pret ķēniņu. Un iemesls, kādēļ viņš pacēla savu roku pret ķēniņu Salamanu ir šāds: Salamans tieši toreiz cēla Millas pili, lai noslēgtu spraugu, kas vēl bija atlikusies viņa tēva Dāvida pilsētas apsardzības joslā. Bet Jerobeāms bija izdarīgs vīrs. Un, kad Salamans ievēroja, kādus darbus šis jauneklis veica, viņš to iecēla pār visiem tiem, kas no Jāzepa nama darīja darbu. Tanī laikā, kad Jerobeāms iznāca ārā no Jeruzālemes, viņu ceļā sastapa pravietis Ahija no Šīlo. Bet tas bija aplicis jaunu apmetni. Tie abi bija vieni paši laukā. Un Ahija paņēma jauno apmetni, kas viņam bija mugurā, un saplēsa to divpadsmit gabalos un sacīja Jerobeāmam: "Paņem sev desmit gabalus, jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: lūk, Es izraušu ķēniņa valsti no Salamana rokas, un Es iedošu tev desmit gabalus, - bet šī viena cilts piederēs viņam Mana kalpa Dāvida un Manas pilsētas Jeruzālemes dēļ, kuru Es Sev esmu izraudzījis no visām Israēla ciltīm, - tāpēc ka tie Mani ir atstājuši, ka tie ir liekušies ar savu vaigu pie zemes sidoniešu dievības Ašēras un moābiešu dieva Kamoša, un amoniešu dieva Milkoma priekšā un tāpēc ka tie nav staigājuši Manos ceļos un nav darījuši to, kas ir taisnīgs Manās acīs, un nav ievērojuši nedz Manus likumus, nedz Manas tiesas, kā to gan darīja viņa tēvs Dāvids. Es gan neatraušu visu ķēniņa valsti no viņa rokas, un Es viņu atstāju par valdnieku visu viņa dzīves laiku Dāvida dēļ, kuru Es esmu izvēlējis - to, kas ir pildījis Manus baušļus un Manas tiesas, bet Es atņemšu ķēniņa valsti no viņa dēla rokas, un Es došu to tev - tās desmit ciltis. Bet viņa dēlam Es atdošu šo vienu cilti, lai Manam kalpam Dāvidam paliek Mana vaiga priekšā gaišums visos laikos Jeruzālemē - tanī pilsētā, kuru Es pats Sev esmu izraudzījis, lai tanī ieliktu Savu Vārdu. Tad nu tevi Es paņemšu, un tev kā ķēniņam ir jāvalda pār it visu, kā vien tas tavai dvēselei labpatīk, jo tu būsi ķēniņš pār Israēlu. Un notiks, ja tu vien paklausīsi visu to, ko Es tev pavēlu, un tu staigāsi Manus ceļus un darīsi to, kas ir taisnīgs Manās acīs, un turēsi Manus likumus un Manus baušļus, kā tika darījis Mans kalps Dāvids, tad arī Es būšu ar tevi un uzcelšu tev pastāvīgu namu, kā Es to Dāvidam esmu uzcēlis. Un Es tev došu Israēlu. Un tādēļ Es pazemošu Dāvida pēcnācējus, bet ne uz visiem laikiem!" Un Salamans meklēja Jerobeāmu nokaut. Bet Jerobeāms cēlās un aizbēga uz Ēģipti pie Ēģiptes ķēniņa Šīšaka. Un tas palika Ēģiptē līdz Salamana nāvei. Un, kas vēl stāstāms par Salamanu un viss, ko viņš ir darījis, un viņa gudrības izteicieni - tas ir rakstīts Salamana darbu grāmatā. Bet laiks, cik ilgi Salamans valdīja Jeruzālemē pār Israēla namu, ir četrdesmit gadi. Un Salamans gūlās pie saviem tēviem, un viņu apglabāja viņa tēva Dāvida pilsētā. Bet viņa dēls Rehabeāms kļuva ķēniņš viņa vietā.

1. Ķēniņu 11:13-43 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)

Un arī visu ķēniņa valsts varu Es neatraušu: vienu cilti Es nodošu tavam dēlam sava kalpa Dāvida labad un Jeruzālemes dēļ, kufu Es esmu izrau-dzījis!“ Un tas Kungs lika celties pret Salamanu—ēdomietim Hadadam. Viņš bija no ķēniņu nama pēcnācējiem Ēdomā. Tolaik, kad Dāvids bija Edomā kā uzvarētājs, kafa pulku virspavēlnieks Joābs devās kalnup, lai apraktu visus kritušos; toreiz viņš lika nogalināt visus vīriešus Ēdomā. Un Joābs palika Ēdomā sešus mēnešus ar visu Israēla karaspēku, lai iznīcinātu visus vīriešus Ēdomā. Bet Hadads aizbēga uz Ēģipti: viņš pats un tie no viņa tēva ierēdņiem, kufi viņam piebiedrojās, lai dotos uz Ēģipti. Bet Hadads pats bija mazs zēns. Un tie cēlās no Midianas un nonāca Paranāj un viņi paņēma no Paranas vīrus sev līdzi un nonāca tad Ēģiptē pie faraona, Ēģiptes ķēniņa, un tas viņiem deva ir pajumti, ir maizi, ir zemi. Un Hadads atrada labpatiku faraona acīs pat tik ļoti lielā mērā, ka tas viņam iedeva savas sievas, ķēniņienes un pavēlnieces Tachpaneses, māsu par sievu. Un Tachpaneses māsa dzemdēja viņam viņa dēlu Genubatu, ko Tachpanese izaudzināja faraona namā. Un Genubats atradās faraona namā faraona paša dēlu vidū. Un Hadads dzirdēja Ēģiptē, ka Dāvids bija apgūlies pie saviem tēviem un ka kajraspēka virspavēlnieks Joābs bija miris; tad Hadads sacīja faraonam: „Atlaid mani, es gribu atgriezties savā zemē.“ Un faraons viņam iebilda „Kā tev trūka pie manis, ka tu, lūk, meklē, kā nokļūt savā zemē. Bet viņš sacīja: „Atlaid vien.“ Un viņš to atlaida. Tad Dievs lika celties pret Salamanu Rešonam, Eljadas dēlam, kas, bija aizbēdzis no Cobas ķēniņa, sava pavēlnieka, Hadadēzera. Rešons sapulcināja ap sevi vīrus un pats kļuva par sirotāju vadītāju toreiz, kad Dāvids bija siriešus sakāvis, un vini aizbēga uz Damasku. Tie dzīvoja tur, un Rešons uzkundzējās Damaskai par valdinieku. Viņš bija Israēla ienaidnieks visu Salamana dzīves laiku. Viņš bija ļauns, gluži kā Hadads, un ienīda Israēlu, bet pats valdīja pār Aramu. Vēl tur bija Jerobeāms, ēfraimietis, Nebata dēls, no Ceredas, Salamana darbinieks. Un viņa māte bija atraitne vārdā Cerua, arī viņš sadumpojās pret ķēniņu. Un šis ir iemesls, kādēļ viņš pacēla savu roku pret ķēniņu Salamanu: Salamans toreiz tieši cēla Millas pili, lai noslēgtu spraugu, kas vēl bija atlikusies viņa teva Davida pilsētas apsardzības joslā. Bet Jerobeāms bija izdarīgs vīrs. Un kad Salamans ievēroja, kādus darbus šis jauneklis veica, viņš to iecēla par pārzini pār visiem tiem, kas no Jāzepa cilts pildīja klaušas. Tanī laikā, kad Jerobeāms iznāca no Jeruzalemes ārā, viņu ceļā sastapa pravietis Ahija no Šilo. Bet tas bija apvilcis jaunu mēteli. Tie abi bija vieni paši laukā. Un Ahija paņēma jauno mēteli, kas viņam bija mugurā, un saplēsa to divpadsmit gabalos Un sacīja Jerobeāmam: „Paņem sev desmit gabalus, jo tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: lūk, Es izraušu ķēniņa valsti no Salamana rokas, un Es iedošu tev desmit gabalus, — Bet šī viena cilts piederēs viņam mana kalpa Dāvida un manas pilsētas Jerazālemes dēļ, kufu Es sev esmu izraudzījis no visām Israēla ciltīm, — Tāpēc ka tie Mani ir atstājuši, ka tie ar savu vaigu pie zemes ir liekušies sidoniešu dievības Ašēras un moābiešu dieva Kamoša un amoniešu dieva Milkoma priekšā un tāpēc ka tie nav staigājuši manos ceļos un nav darījuši to, kas ir taisnīgs manās acīs, un nav ievērojuši nedz manus likumus, nedz manas tiesas, kā to gan darīja viņa tēvs Dāvids. Es gan neatraušu visu ķēniņa valsti no viņa rokas un Es viņu atstāju par valdnieku visu viņa dzīves laiku Dāvida labad, kuru Es esmu izvēlējis, —to, kas ir pildījis manus baušļus un manas tiesas, Bet Es atņemšu ķēniņa valsti no viņa dēla rokas, un Es došu to tev—tās desmit ciltis. Bet viņa dēlam Es atdošu šo vienu cilti, lai manam kalpam Dāvidam paliek mana vaiga priekšā gaišums visos laikos Jeruzālemē, tanī pilsētā, kuj-u Es pats sev esmu izraudzījis, lai tanī ieliktu savu vārdu. Tad nu tevi Es paņemšu: un tev kā ķēniņam ir jāvalda pār it visu, kā vien tas tavai dvēselei labi patīk, jo tu būsi ķēniņš pār Israēlu. Un notiks, ja tu vien paklausīsi visu to, ko Es tev pavēlu, un tu staigāsi manus ceļus, un darīsi to, kas ir taisnīgs manās acīs, un sargāsi manus likumus un manus baušļus, kā darījis tika mans kalps Dāvids, tad arī Es būšu ar tevi un uzcelšu tev pastāvīgu namu, kā Es to Dāvidam esmu uzcēlis. Un Es tev došu Israēlu. Un tādēļ Es pazemošu Dāvida pēcnācējus, bet ne uz visiem laikiem!“ Un Salamans meklēja Jerobeāmu nokaut. Bet Jerobeāms cēlās un aizbēga uz Ēģipti pie Ēģiptes ķēniņa Šīšaka. Un tas palika Ēģiptē līdz Salamana nāvei. Un pārējie Salamana vārdi un tas, ko Salamans ir darījis, un viņa gudrības izteicieni, —tas ir aprakstīts Salamana darbu grāmatā. Bet laiks, cik ilgi Salamans valdīja Jeruzālemē pār Israēla namu, ir četrdesmit gadi. Un Salamans apgūlās pie saviem tēviem, un viņu apraka viņa tēva Dāvida pilsētā. Bet viņa dēls Rehabeāms kļuva ķēniņš viņa vietā.

1. Ķēniņu 11:13-43 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)

Tikai visu valstību Es neatraušu; vienu cilti Es došu tavam dēlam, Sava kalpa Dāvida dēļ un Jeruzālemes labad, ko Es esmu izredzējis. Un Tas Kungs cēla Salamanam pretinieku Hadadu no Edoma; tas bija no ķēniņa dzimuma Edomā. Jo kad Dāvids bija Edomā bijis, un Joabs, kara virsnieks, gāja aprakt nokautos, un kāva visus no vīriešu kārtas Edomā, (Jo Joabs tur palika sešus mēnešus ar visu Israēli, kamēr visus vīriešus Edomā bija izdeldējis), Tad Hadads bija izbēdzis un ar viņu citi Edomiešu vīri no viņa tēva kalpiem, un gājis uz Ēģipti, bet Hadads bija vēl mazs puisēns. Un tie cēlās no Midiānas un nonāca Pāranā un ņēma vīrus no Pārana sev līdz un nāca uz Ēģipti pie Faraona, Ēģiptes ķēniņa, un tas viņam deva namu un nosacīja maizi un viņam deva zemi. Un Hadads atrada lielu žēlastību Faraona acīs, un šis viņam deva par sievu savas sievas, ķēniņienes Tahpenes, māsu. Un Tahpenes māsa viņam dzemdēja dēlu, Ģenubatu; šo Tapene uzaudzināja Faraona namā, un Ģenubats bija Faraona namā starp Faraona dēliem. Kad nu Hadads Ēģiptē dzirdēja, ka Dāvids bija aizgājis dusēt pie saviem tēviem, un ka Joabs, kara virsnieks, bija nomiris, tad Hadads sacīja uz Faraonu: atlaid mani, ka es eju uz savu zemi. Bet Faraons uz to sacīja: kā tev pie manis vēl trūkst? Un redzi, tu gribi iet uz savu zemi? Viņš sacīja: nekā, taču atlaid mani. Dievs cēla viņam arī par pretinieku Rezonu, Elijada dēlu; tas bija bēdzis no sava kunga HadadEzera, Cobas ķēniņa, Un sapulcinājis pret viņu vīrus un bija sirotāju virsnieks, kad Dāvids tos apkāva, un tie gāja uz Damasku un tur dzīvoja un valdīja Damaskā. Un viņš bija Israēla pretinieks, kamēr Salamans dzīvoja, un tas pienāca klāt pie ļaunuma, ko Hadads darīja; un viņam rieba Israēls un viņš valdīja pār Sīriju. Vēl bija Jerobeams, Nebata dēls, Efratietis no Caredas, Salamana kalps, un viņa māte bija Cerua vārdā, atraitne, - tas arī pacēla savu roku pret ķēniņu. Un šī ir tā lieta, kāpēc viņš roku pacēla pret ķēniņu: kad Salamans Millu taisīja, tad viņš aiztaisīja gravu sava tēva Dāvida pilī. Un Jerobeams bija varens vīrs. Kad Salamans redzēja, ka jauneklis bija krietns strādnieks, tad viņš to iecēla pār visām Jāzepa nama klausībām. Un notikās tanī laikā, kad Jerobeams izgāja no Jeruzālemes, tad pravietis Ahija no Šīlo to sastapa ceļā, un viņš bija jaunu mēteli aplicis, un tie abi divi vien bija uz lauka. Un Ahija ņēma jauno mēteli, kas viņam bija mugurā, un to saplēsa divpadsmit gabalos. Un viņš sacīja uz Jerobeamu: ņem sev desmit gabalus. Jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: redzi, Es atraušu to valstību no Salamana rokas un tev došu desmit ciltis; Bet viena cilts viņam paliks mana kalpa Dāvida dēļ un Jeruzālemes pilsētas labad, ko esmu izredzējis no visām Israēla ciltīm, Tāpēc ka tie Mani atstājuši un metušies zemē Aštartes, Sidoniešu dievekles priekšā, un Kamoša, Moabiešu dieva priekšā, un Milkoma, Amona bērnu dieva priekšā un nav staigājuši Manos ceļos, nedz darījuši, kas ir pareizi Manās acīs, Manus likumus un Manas tiesas, kā viņa tēvs Dāvids. Tomēr Es no viņa rokas neņemšu visu valstību, bet Es viņu atstāju par valdītāju, kamēr viņš dzīvo, Mana kalpa Dāvida dēļ, ko esmu izredzējis, kas turējis Manus baušļus un Manus likumus. Bet no viņa dēla rokas Es atņemšu valstību un tev došu desmit ciltis. Un viņa dēlam Es došu vienu cilti, lai Manam kalpam Dāvidam vienmēr paliek gaismeklis Jeruzālemes pilsētā, ko Sev esmu izredzējis, tur likt Savu vārdu. Es tevi ņemšu, un tev būs valdīt, kā tavai dvēselei patīk, un tu būsi Israēlim par ķēniņu. Un ja tu klausīsi visu, ko Es tev pavēlēšu, un staigāsi Manos ceļos un darīsi, kas ir pareizi Manās acīs, turēdams Manus likumus un Manus baušļus, kā Mans kalps Dāvids darījis, tad Es būšu ar tevi un tev celšu pastāvīgu namu, kā Dāvidam esmu cēlis, un tev došu Israēli. Un tāpēc Es pazemošu Dāvida dzimumu, bet ne mūžīgi. Un Salamans meklēja Jerobeamu nokaut, bet Jerobeams cēlās un aizbēga uz Ēģipti pie ķēniņa Šišaka un bija Ēģiptes zemē, kamēr Salamans mira. Un kas vēl par Salamanu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un viņa gudrība, tas ir uzrakstīts tai grāmatā par Salamana darbiem. Un tas laiks, kamēr Salamans par ķēniņu bijis Jeruzālemē pār visu Israēli, ir četrdesmit gadi. Un Salamans gāja dusēt pie saviem tēviem un tapa aprakts Dāvida, sava tēva, pilī, un Rehabeāms, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.