1. Ķēniņu 10:1-29
1. Ķēniņu 10:1-29 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un, kad Sābas ķēniņiene dzirdēja Salamana slavu, kas tam radās Tā Kunga Vārdam uzceltā nama dēļ, tad tā nāca viņu pārbaudīt ar mīklām. Un viņa nonāca Jeruzālemē ar ļoti daudziem pavadoņiem, ar kamieļiem, kas nesa balzamu un ļoti daudz zelta un dārgakmeņu. Un viņa nāca pie Salamana un sacīja viņam itin visu, kas viņai bija uz sirds. Un Salamans atbildēja uz visiem viņas jautājumiem; ķēniņam nebija nekā apslēpta, ko viņš tai nebūtu izskaidrojis. Un Sābas ķēniņiene skatīja gan visu Salamana gudrību, gan arī namu, ko viņš bija uzcēlis, un viņa ēdienus uz viņa galda un viņa kalpu mītnes, un viņa kalpotāju stāju un viņu tērpus, arī dzērienu pasniegšanas veidu un viņa dedzināmos upurus, kādus viņš upurēja Tā Kunga namā, un viņai aiz izbrīna aizrāvās elpa. Un viņa sacīja ķēniņam: "Patiess bija tas vārds, kādu es savā zemē dzirdēju gan par taviem darbiem, gan par tavu gudrību. Tomēr es šim vārdam tikmēr negribēju ticēt, tiekāms es pati nācu un apskatīju savām acīm. Un arī pusi vēl es nezināju: tava gudrība un labklājība pārsniedz visu, ko biju dzirdējusi. Svētīgi ir tavi vīri, un svētīgi ir tavi kalpotāji, kas ik dienas stāv tavā priekšā, tie, kuri dzird tavu gudrību. Lai slavēts ir Tas Kungs, tavs Dievs, kam labpaticies tevi uzcelt uz Israēla troņa Savas mūžīgās mīlestības dēļ pret Israēlu un kas tevi cēlis par ķēniņu, lai tu darītu tiesu un taisnību." Un viņa iedeva ķēniņam simts divdesmit talentus zelta un balzamu lielā vairumā, un dārgakmeņus. Neviens tik daudz balzama nekad vairs neatnesa, cik Sābas ķēniņiene bija iedevusi Salamanam. Un arī Hīrāma kuģi, kas no Ofīras atveda zeltu, atveda no Ofīras lielos daudzumos sarkankoku un dārgus akmeņus. Un ķēniņš no sarkankoka lika darināt margas Tā Kunga namam, kā arī cītaras un arfas dziedoņiem. Un tādi sarkankoki nekad vairs netika atvesti un netika redzēti līdz pat šai dienai. Bet ķēniņš Salamans deva Sābas ķēniņienei visu, kas tai patika, ko viņa no tā izlūdzās, neskaitot to, kas no paša ķēniņa Salamana rokas tai jau bija ticis dots. Tad viņa ar saviem kalpiem devās atpakaļ un atgriezās savā zemē. Bet zelta svars, kāds ķēniņam Salamanam ienāca gadā, bija seši simti sešdesmit seši talenti zelta, neskaitot ienākumus no tirgotājiem un veikalniekiem un no visiem Arābijas ķēniņiem, un no zemes pārvaldniekiem. Un ķēniņš Salamans lika taisīt divi simti vairogu no plāni izkalta zelta; seši simti zelta gabalu viņš deva katram vairogam. Arī trīs simti mazo vairogu tika darināti no kalta zelta. Trīs simti zelta gabalu viņš deva vienam mazajam vairogam. Un ķēniņš tos novietoja Libanona ciedru namā. Un ķēniņš darināja lielu troni no ziloņkaula, un viņš to pārvilka ar tīru zeltu. Šim tronim bija seši pakāpieni, tā muguras atbalsta augšējā daļa bija apaļa, bet abos sānos bija roku atbalsti; un divi lauvas bija līdzās šiem atbalstiem. Bet divpadsmit lauvas bija uz sešiem pakāpieniem abējās pusēs. Nekas tāds neviena ķēniņa valstī nekad nebija darināts. Un arī visi ķēniņa Salamana dzeramie trauki bija no zelta un tāpat arī visi Libanona ciedru nama trauki bija no tīra zelta. Tur nebija nedz sudraba, nedz vara, jo Salamana laikā to ne par ko neturēja. Un ķēniņam bija Taršišas kuģi, kas devās jūrā līdzās Hīrāma kuģu vienībai. Šie Taršišas kuģi reizi trijos gados atgriezās atpakaļ, tad tie atveda zeltu, sudrabu un ziloņkaulu, mērkaķus un pāvus. Un ķēniņš Salamans kļuva visvarenākais visu zemju ķēniņu starpā turībā un gudrībā. Un visa pasaule meklēja Salamana vaigu, lai dzirdētu viņa gudrību, kādu Dievs tam bija licis sirdī. Un tie katrs atnesa savu dāvanu: sudraba rīkus un zelta traukus, un drānas, mirres un balzamu, zirgus un mūļus. Tā tas notika katru gadu. Un Salamans savāca vienkopus kara ratus un jātniekus, un viņam bija tūkstotis četri simti kara ratu un divpadsmit tūkstoši jātnieku, un viņš tos novietoja kara ratu pilsētās un pie ķēniņa Jeruzālemē. Un darīja ķēniņš, ka sudraba Jeruzālemē bija tik daudz kā akmeņu un ciedru koku kā vīģes koku ielejās. Un Salamans ieveda zirgus gan no Ēģiptes, gan no Koas. Ķēniņa uzpircēji tos saņēma no Koas par cietu cenu. Un tie ieveda no Ēģiptes kara ratus par seši simti sudraba seķeļiem, bet vienu zirgu par simts piecdesmit. Un tāpat ar viņu starpniecību tos piegādāja visiem hetiešu ķēniņiem un Aramas ķēniņiem.
1. Ķēniņu 10:1-29 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un kad Sābas ķēniņiene dzirdēja Salamana slavu, kas tam radās tā Kunga vārdam uzceltā nama dēļ, tad tā nāca viņu pārbaudīt ar mīklām. Un viņa nonāca Jeruzālemē ar ļoti daudziem pavadoņiem, ar kamieļiem, kas nesa balzamu un ļoti daudz zelta un dārgakmeņu. Un viņa nāca pie Salamana un sacīja viņam itin visu, kas viņai bija uz sirds. Un Salamans izstāstīja viņai visu, kas attiecās uz tās jautājumiem. Un ķēniņam nebija it nekā tāda neatrisināma, ko viņš tai nebūtu varējis pasacīt. Un Sābas ķēniņiene ievēroja ir visu Salamana gudrību, ir arī namu, kādu viņš bija uzcēlis. Un viņa apskatīja arī viņa ēdienus uz viņa galda, un viņa kalpu mītnes, novēroja viņa galminieku un labiešu stāju un viņu tērpus, arī dzērienu pasniegšanas veidu un viņa dedzināmos upurus, kādus viņš upurēja tā Kunga namā, un aiz izbrīna viņa bija galīgi apmulsusi Un sacīja ķēniņam: „Patiess bija tas vārds, kādu es savā zemē dzirdēju ir par taviem darbiem, ir par tavu gudrību. Tomēr es šim vārdam tikmēr negribēju ticēt, tiekāms es pati atnācu un apskatīju ar savām pašas acīm. Un arī vēl pusi es nezināju: tava gudrība un labklājība pārsniedz visu, ko biju dzirdējusi. Svētīgi ir tavi karavīri, apskaužami tavi valsts darbinieki un kalpotāji, it īpaši tie, kas ikdienas stāv tavā priekšā, tie, kuri dzird tavu gudrību. Lai svētīts ir tas Kungs, tavs Dievs, kam labpaticies tevi uzcelt uz Israēla troņa savas mūžīgās mīlestības dēj pret Israēlu un kas tevi ielicis par ķēniņu ar nolūku, lai tu kop tiesu un taisnību.“ Un viņa iedeva ķēniņam simt un divdesmit talentus zelta un balzamu lielā vairumā un dārgakmeņus. Joprojām neviens tik daudz balzama nekad vairs neatnesa, cik Sābas ķēniņiene bija iedevusi Salamanam. Un arī Hīrāma kuģi, kas no Ofīras atveda zeltu, atveda no Ofīras lielos daudzumos sarkankoku un dārgus akmeņus. Un ķēniņš lika darināt no sarkankoka margas tā Kunga namam, kā arī citaras un arpas dziedoņiem. Un tādi sarkankoki nekad vairs vēlāk netika atvesti un netika redzēti līdz pat šai dienai. Bet ķēniņš Salamans deva Sābas ķēniņienei visu, kas tai patika, ko viņa no tā izlūdzās, neskaitot to, kas no paša ķēniņa Salamana rokas tai jau bija ticis dots. Tad viņa ar saviem kalpiem devās atpakaļ un atgriezās savā zemē. Bet zelta svars, kāds ķēniņam Salamanam ienāca gadā, bija seši simti un sešdesmit seši talenti zelta, Neskaitot to, kas ienāca no tirgotājiem, no tirdzniecības apgrozījumiem, no visiem arabu ķēniņiem un no pašas zemes pārvaldīšanas. Un ķēniņš Salamans lika taisīt divi simti vairogu no plāni izkalta zelta; seši simti zelta gabalu viņš izlietoja viena vairoga izveidošanai. Arī trīs simti mazo vairogu tika darināti no kalta zelta. Trīssimt zelta gabalus viņš izdeva par vienu mazāku vairogu. Un ķēniņš tos novietoja Libanona meža namā. Un ķēniņš darināja lielu troni no ziloņkaula, un viņš to pārvilka ar tīru zeltu. Šim tronim bija seši pakāpieni, tā muguras atbalsta augšējā daļa bija apaļa, bet abos sānos bija roku atbalsti; arī divu lauvu attēli atradās līdzās šiem atbalstiem. Bet divpadsmit lauvas bija novietoti uz sešiem pakāpieniem abējās pusēs. Nekas tamlīdzīgs neviena ķēniņa valstī nekad nebija ticis darināts. Un arī visi ķēniņa Salamana dzeramie trauki bija no zelta un tāpat arī visi Libanona meža nama trauki bija no tīra zelta. Tur nebija ne sudraba nedz vara, jo Salamana laikā to neturēja itin ne par ko. Un ķēniņam bija Taršišas kuģi, kas devās jūrā līdzās Hīrāma kuģu vienībai. Šie Taršišas kuģi vienu reizi trijos gados atgriezās atpakaļ, tad tie atveda zeltu un sudrabu, ziloņkaulu, mērkaķus un pāvus. Un ķēniņš Salamans kļuva vis-varenākais visu zemju ķēniņu starpā turībā un gudrībā. Un visa pasaule meklēja Salamana vaigu, lai dzirdētu viņa gudrību, kādu Dievs tam bija licis sirdī. Un tie katrs atnesa savu dāvanu: sudraba rīkus un zelta traukus un drānas, mires un balzamu, zirgus un mūļus. Tā tas notika katru gadu. Un Salamans savāca vienkopus ratus un jātniekus, un tam bija tūkstotis un četri simti ratu un divpadsmit tūkstoši jātnieku, un viņš tos novietoja nometņu pilsētās un pie sevis Jeruzā-lemē. Un ķēniņš panāca to, ka sudraba bija Jeruzālemē tik, cik akmeņu, un tik pat daudz ciedru koku kā vīģes koku Sefelā. Un Salamans ieveda zirgus gan no Ēģiptes, gan no Koas. Ķēniņa uzpircēji tos saņēma no Koas par cietu cenu. Un rati tika piegādāti no Ēģiptes un pārdoti par sešsimt sudraba gabaliem, bet viens zirgs maksāja simt piecdesmit. Un tā ar viņa starpniecību tie tika iegādāti visiem, gan visiem hetiešu ķēniņiem, gan arī Aramas ķēniņiem.
1. Ķēniņu 10:1-29 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un kad Sabas ķēniņiene dzirdēja Salamana slavu, kas tam bija Tā Kunga vārda dēļ, tad viņa nāca, to pārbaudīt ar mīklām. Un tā nāca uz Jeruzālemi ar ļoti lielu pulku, ar kamieļiem, kas nesa dārgas zāles un ļoti daudz zelta un dārgu akmeņu. Un tā nāca pie Salamana un runāja ar viņu visu, kas bija viņas sirdī. Un Salamans viņai izstāstīja visus viņas vārdus; nekas ķēniņam nebija paslēpts, ko viņš tai nebūtu izstāstījis. Kad nu Sabas ķēniņiene redzēja visu Salamana gudrību un namu, ko viņš bija uztaisījis, Un viņa galda ēdienus un viņa kalpu dzīvokļus un viņa sulaiņu vietas un viņu drēbes un viņa dzēriena devējus un ejamo ceļu, kur viņš gāja Tā Kunga namā, tad viņai tikko neaizrāvās (elpa), Un tā sacīja uz ķēniņu: tā slava ir patiesīga, ko es savā zemē esmu dzirdējusi par tavu dzīvi un par tavu gudrību. Un es tai valodai neesmu ticējusi, tiekams esmu atnākusi un savām acīm to redzējusi. Un redzi, man nav ne puse stāstīta; tev ir vairāk gudrības un labuma, nekā slava, ko esmu dzirdējusi. Svētīgi tavi ļaudis, svētīgi šie tavi kalpi, kas vienmēr stāv tavā priekšā, un dzird tavu gudrību. Slavēts lai ir Tas Kungs, tavs Dievs, kam ir labs prāts uz tevi, ka tevi cēlis uz Israēla goda krēslu; tāpēc ka Tas Kungs Israēli mīļo mūžīgi, Viņš tevi iecēlis par ķēniņu, darīt tiesu un taisnību. Un viņa deva ķēniņam simts un divdesmit talentus zelta un ļoti daudz dārgu zāļu un dārgu akmeņu; tik daudz dārgu zāļu vairs tur nenonāca, kā Sabas ķēniņiene bija devusi ķēniņam Salamanam. Un arī Hirama kuģi, kas no Ofira zeltu atveda, nesa no Ofira ļoti daudz Almuģim koku un dārgu akmeņu. Un ķēniņš Salamans taisīja no Almuģim koka stabus Tā Kunga namam un ķēniņa namam un kokles un stabules dziedātājiem. Tāds Almuģim koks nebija vēl nācis nedz redzēts līdz šai dienai. Un ķēniņš Salamans deva Sabas ķēniņienei visu, ko tā gribēja un prasīja, bez tā, ko ķēniņš Salamans viņai deva pats no sevis. Un tā griezās atpakaļ un aizgāja ar saviem kalpiem atkal uz savu zemi. Un zelta svars, kas Salamanam ienāca vienā gadā, bija sešsimt sešdesmit seši talenti zelta, Bez ienākumiem no veikalniekiem un no tirgotājiem un no visiem Arābijas ķēniņiem un no visiem zemes pārvaldniekiem. Un ķēniņš Salamans taisīja divsimt priekšturamās bruņas no kalta zelta, sešsimt zelta gabalus viņš deva par katru priekšturamo bruņu, Un trīssimt sedzamās bruņas no kalta zelta, trīs mārciņas zelta viņš deva par katru sedzamo bruņu. Un ķēniņš tās ielika Libānus koku namā. Un ķēniņš taisīja arī lielu goda krēslu no ziloņkaula un to pārvilka ar tīru zeltu. Šim krēslam bija seši pakāpieni, un krēsla mugura augšpusē bija apaļa, un abos sānos bija roku balsti ap sēdekli, un divas lauvas stāvēja pie lēnēm. Un divpadsmit lauvas tur stāvēja uz sešiem pakāpieniem abās pusēs; tāds nevienā valstī nav taisīts. Un visi ķēniņa Salamana dzeramie trauki bija no zelta, un visi trauki Libānus koku namā bija no tīra zelta. Sudraba tur nebija, jo Salamana laikā to neturēja par neko. Bet ķēniņam bija lieli kuģi jūrā (kopā) ar Hirama kuģiem; šie kuģi nāca pa trim gadiem vienreiz atpakaļ un pārveda zeltu un sudrabu, ziloņkaulu un mērkaķus un pāvus. Tā ķēniņš Salamans kļuva lielāks nekā visi ķēniņi virs zemes bagātībā un gudrībā. Un visa pasaule meklēja Salamanu redzēt, ka tie viņa gudrību dzirdētu, ko Dievs viņam bija devis sirdī. Un ikkatrs no tiem atnesa dāvanas, sudraba un zelta traukus un drēbes un ieročus un dārgas zāles un zirgus un zirgēzeļus, tā bija gadu no gada. Un Salamans sakrāja ratus un jātniekus, un viņam bija tūkstoš un četrsimt rati un divpadsmit tūkstoš jātnieki, un viņš tos lika ratu pilsētās un Jeruzālemē pie ķēniņa. Un ķēniņš darīja, ka Jeruzālemē bija tik daudz sudraba kā akmeņu, un tik daudz ciedru koku kā meža vīģes koku ielejā. Un Salamanam atveda no Ēģiptes zirgus, un ķēniņa tirgotāju pirka tos par noteiktu naudu. Un rati no Ēģiptes tapa atvesti par sešsimt sudraba gabaliem, un viens zirgs par simt piecdesmit. Un tā caur viņu roku tie tapa atvesti visiem Hetiešu ķēniņiem un Sīrijas ķēniņiem.