1. korintiešiem 9:1-27
1. korintiešiem 9:1-27 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Vai es neesmu svabads? Vai es neesmu apustulis? Vai es neesmu Jēzu, mūsu Kungu, redzējis? Vai jūs neesat mans darbs mūsu Kungā? Ja es citiem neesmu apustulis, tad jums gan, jo jūs esat mana apustuļa amata zīmogs mūsu Kungā. Tas ir mans attaisnojums pret maniem apsūdzētājiem. Vai mums nav tiesības ēst un dzert? Vai mums nav tiesības kādu māsu ņemt par sievu un ar to kopā ceļot, kā to dara citi apustuļi, arī Tā Kunga brāļi un Kēfa. Jeb vai tikai man un Barnabam vien nebūtu tiesības nestrādāt? Kas tad iet karā ar savu maizi? Kas dēsta vīnadārzu un neēd tā augļus? Jeb kas gana lopus un nebauda viņu piena? Vai es to runāju tikai pēc cilvēku domām? Jeb vai to nesaka arī pati bauslība? Jo Mozus bauslībā rakstīts: tev nebūs vērsim, kas min labību, purnu aizsiet. - Vai tad Dievs te runā par vēršiem? Vai Viņš to nesaka mūsu dēļ? Jo mūsu dēļ taču ir rakstīts: arājam jāar cerībā, kūlējam jākuļ cerībā, ka tam tiks sava daļa. - Ja mēs esam jums sējuši garīgo sēklu, vai tad tā liela lieta, ka saņemam jūsu laicīgos augļus? Ja citiem ir tiesības uz jūsu mantu, vai tad ne vairāk mums? Bet mēs šās tiesības neesam lietojuši, mēs visu panesam, lai Kristus evaņģēlijam nerastos kavēkļi ceļā. Vai nezināt, ka tie, kas kalpo svētnīcā, pārtiek no svētnīcas, un kas apkalpo altāri, saņem savu daļu no altāra? Tāpat arī Tas Kungs ir noteicis evaņģēlija sludinātājiem pārtikt no evaņģēlija. Bet es to visu neesmu izlietojis. Un es jums to nerakstu, lai to attiecinātu uz mani. Es gribu labāk mirt; to, ar ko es lepojos, man neviens neatņems. Jo, kad es sludinu evaņģēliju, tad man nav ko lepoties; jo man tas jādara. Vai man, ja es nesludinātu evaņģēliju! Jo, ja es to labprātīgi daru, tad man ir alga; bet, ja uz pavēli, tad esmu tikai amata izpildītājs. Kas tad ir mana alga? Ka es sludinu evaņģēliju bez maksas un nelietoju savas tiesības, ko man dod evaņģēlija sludināšana. Jo, nebūdams atkarīgs ne no viena, es brīvprātīgi paliku visiem par kalpu, lai pēc iespējas daudzus mantotu. Jūdiem esmu tapis kā jūds, lai mantotu jūdus; tiem, kas zem bauslības, esmu tapis kā tāds, kas stāv zem bauslības, pats nebūdams zem bauslības, lai mantotu tos, kas stāv zem bauslības. Tiem, kas bez bauslības, esmu tapis kā tāds, kas bez bauslības, kaut patiesībā nebūdams bez Dieva bauslības, bet stāvēdams Kristus bauslībā, lai mantotu tos, kas bez bauslības. Vājajiem esmu tapis kā vājš, lai mantotu vājos; visiem esmu tapis viss, lai katrā gadījumā kādus izglābtu. Bet to visu es daru evaņģēlija dēļ, lai man būtu daļa pie tā. Vai nezināt, ka skrējēji stadionā gan visi skrien, bet tikai viens dabū goda algu. Skrieniet tā, ka jūs to dabūjat. Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu. Tātad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos ne kā gaisu sizdams. Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.
1. korintiešiem 9:1-27 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Vai es neesmu svabads? Vai es neesmu apustulis? Vai es neesmu Jēzu, mūsu Kungu, redzējis? Vai jūs neesat mans darbs mūsu Kungā? Ja es citiem neesmu apustulis, tad jums gan, jo jūs esat mana apustuļa amata zīmogs mūsu Kungā. Tas ir mans attaisnojums pret maniem apsūdzētājiem. Vai mums nav tiesības ēst un dzert? Vai mums nav tiesības kādu māsu ņemt par sievu un ar to kopā ceļot, kā to dara citi apustuļi, ari tā Kunga brāļi un Kēfa. Jeb vai tikai man un Barnabam vien nebūtu tiesības roku darbu nestrādāt? Kas tad iet kapā ar savu maizi? Kas dēsta vīna kalnu un neēd tā augļus? Jeb kas gana lopus un nebauda viņu piena. Vai es to runāju tikai pēc cilvēku domām? Jeb vai to nesaka ari pati bauslība? Jo Mozus bauslībā rakstīts: „Tev nebūs vērsim, kas min labību, purnu aizsiet.“ Vai tad Dievs te runā par vēršiem? Vai tas viss nav zīmēts uz mums? Jo mūsu dēļ taču ir rakstīts: arājam jāap cerībā, kūlējam jākuļ cerībā, ka tam tiks sava daļa. Ja mēs esam jums sējuši garīgo sēklu, vai tad tā liela lieta, ka saņemam jūsu laicīgos augļus? Ja citiem ir tiesības uz jūsu mantu, vai tad ne vairāk mums? Bet mēs šās tiesības neesam lietājuši, mēs visu panesam, lai Kristus evaņģēlijam nerastos kavēkļi ceļā. Vai nezināt, ka tie, kas kalpo svētnīcā, pārtiek no svētnīcas, un kas apkalpo altāri, saņem savu daļu no altāra? Tāpat arī tas Kungs ir noteicis evaņģēlija sludinātājiem pārtikt no evaņģēlija. Bet es to visu neesmu izlietājis. Un es jums to nerakstu, lai to attiecinātu uz mani. Es gribu labāk mirt; to, ar ko es lepojos, man neviens neatņems. Jo, kad es sludinu evaņģēliju, tad man nav ko lepoties; jo man tas jādara. Vai man, ja es nesludinātu evaņģēliju! Jo, ja es to labprātīgi daru, tad man ir alga; bet ja uz pavēli, tad esmu tikai amata izpildītājs. Kas tad ir mana alga? Ka es sludinu evaņģēliju bez maksas un nelietāju savas tiesības, ko man dod evaņģēlija sludināšana. Jo, nebūdams atkarīgs ne no viena, es brīvprātīgi paliku visiem par kalpu, lai pēc iespējas daudzus mantotu. Jūdiem esmu tapis kā jūds, lai mantotu jūdus; tiem, kas zem bauslības, esmu tapis kā tāds, kas stāv zem bauslības, pats nebūdams zem bauslības, lai mantotu tos, kas stāv zem bauslības. Tiem, kas bez bauslības, esmu tapis kā tāds, kas bez bauslības, kaut patiesībā nebūdams bez Dieva bauslības, bet stāvēdams Kristus bauslībā, lai mantotu tos, kas bez bauslības. Vājajiem esmu tapis kā vājš, lai mantotu vājos; visiem esmu tapis viss, lai katrā gadījumā kādus izglābtu. Bet to visu es daru evaņģēlija dēļ, lai man būtu daļa pie tā. Vai nezināt, ka skrējēji stadionā gan visi skrien, bet tikai viens dabū goda algu. Skrieniet tā, ka jūs to dabūjat. Kas piedalās sacīkstēs, tas ir visādi atturīgs, —viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu. Tā tad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos, ne kā gaisu sizdams. Bet es norūdu un kalpmu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.
1. korintiešiem 9:1-27 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Vai es neesmu svabads? Vai es neesmu apustulis? Vai es Kristu, mūsu Kungu, neesmu redzējis? Vai jūs neesat mans darbs iekš Tā Kunga? Ja es citiem neesmu apustulis, tomēr jums es esmu; jo mana apustuļa amata zīmogs esat jūs, iekš Tā Kunga. Mana atbildēšana tiem, kas mani tiesā, ir šī: Vai mums nav brīv, ēst un dzert? Vai mums nav brīv kādu māsu vest līdz par sievu, tā kā arī citi apustuļi un Tā Kunga brāļi un Kefas? Jeb vai man un Barnabam vien nav brīv, nestrādāt? Kas jel iet karā ar savu maizi? Kas vīna kalnu dēsta un neēd no viņa augļiem? Jeb kas lopus gana un neēd no tā piena? Vai es to runāju pēc cilvēku prāta? Vai arī bauslība nesaka to pašu? Jo Mozus bauslībā ir rakstīts: Tev nebūs vērsim, kas labību min, purnu apsiet: vai tad Dievam rūp par vēršiem? Jeb vai Viņš to visu nesaka mūsu labad? Jo mūsu labad ir rakstīts, ka arājam vajag art uz cerību un kūlējam kult uz cerību, ka viņam būs sava daļa. Ja mēs jums garīgo mantu esam sējuši, vai tad tā liela lieta, ja jūsu miesīgo pļaujam? Ja tad citiem tāda vara ir pār jums, kāpēc ne jo vairāk mums? Bet mēs šo varu neesam lietojuši, bet visu panesam, lai Kristus evaņģēliju neaizkavējam. Vai nezināt, ka tie, kas pie svētuma kalpo, no svētuma ēd? Un ka tiem, kam darbs ir pie altāra, daļa ir no altāra? Tāpat arī Tas Kungs ir pavēlējis, ka tie, kas evaņģēliju sludina, no evaņģēlija pārtiek. Bet no tā es nekā neesmu lietojis. Un es to neesmu rakstījis, lai pie manis tā notiek; jo man būtu labāk mirt, nekā ja kāds manu slavu nīcinātu. Jo kad es evaņģēliju sludināju, tad man nav ko lielīties, jo tas man jādara; bet bēdas man, ja es evaņģēliju nesludināju! Jo ja es to labprāt daru, tad man ir alga; ja nelabprāt, tad tomēr nama turēšana man ir uzticēta. Kāda tad ir mana alga? Ka evaņģēliju sludinādams Kristus evaņģēliju mācu bez maksas, ka es savu varu pie evaņģēlija veltīgi neizlietoju. Jo no visiem svabads būdams es sevi pašu esmu darījis visiem par kalpu, lai jo vairāk dvēseļu mantotu. Un Jūdiem es esmu tapis par Jūdu, ka Jūdus mantotu; tiem, kas apakš bauslības es esmu tapis kā apakš bauslības, (pats nebūdams apakš bauslības,) ka mantotu tos, kas apakš bauslības. Tiem, kas bez bauslības, esmu tapis tā kā bez bauslības, (pats nebūdams bez bauslības Dieva priekšā, bet stāvēdams bauslībā caur Kristu), ka es tos mantotu, kas bez bauslības. Vājiem es esmu tapis tā kā vājš, ka mantotu vājos; visiem esmu palicis viss, ka visādi kādus glābtu. Un to es daru evaņģēlija dēļ, ka man arī kāda daļa pie tā būtu. Vai nezināt, ka tie, kas iet skrieties, gan visi skrien, bet viens dabū balvu? Skrieniet tā, ka jūs to dabūjiet. Bet ikviens, kas cīkstas, savaldās visās lietās, - viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu kroni, bet mēs neiznīcīgu. Es tad skrienu, ne tā kā uz ko nezināmu, - es cīnos, ne tā kā gaisu sizdams; Bet es savu miesu mērdēju un viņu kalpināju, lai citiem sludinādams pats nekļūstu atmetams.