1. Laiku 13:1-13
1. Laiku 13:1-13 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un Dāvids apspriedās ar virsniekiem pār tūkstoti un pār simtu un ar visiem vadoņiem. Un Dāvids sacīja visam sapulcinātam Israēlam: "Ja jūs to atzīstat par labu un tas ir Tā Kunga, mūsu Dieva, nolikts, tad sūtīsim ziņu visapkārt mūsu atlikušajiem brāļiem visos Israēla novados un kopā ar viņiem arī priesteriem un levītiem viņu pilsētās ar to ganībām, ka lai viņi sanāk kopā ar mums, un atvedīsim atpakaļ pie sevis mūsu Dieva šķirstu, jo mēs neesam pēc tā meklējuši Saula valdīšanas laikā." Tad visa sapulce sacīja, lai tā darot, jo šī lieta viņu acīs šķita taisna esam. Tā Dāvids saaicināja uz sapulci itin visu Israēlu no Ēģiptes upes Šihoras līdz pašai Hamatas pievārtei, lai pārvestu Dieva šķirstu no Kirjat-Jeārimas. Un tad Dāvids cēlās un viss Israēls un devās kalnup uz Baalu, tas ir, uz Kirjat-Jeārimu, kura pieder pie Jūdas, lai no turienes atvestu Dieva Tā Kunga, kas mīt pār ķerubiem, šķirstu, kas Viņa Vārdā ir nosaukts. Un viņi pārveda Dieva šķirstu ar jauniem ratiem no Abinādaba nama, un Uza un Ahjo vadīja ratus. Bet Dāvids un viss Israēls līksmojās Dieva priekšā ar visu spēku, ar dziesmām, pavadot ar cītarām un arfām un ar rokas bungām, cimbālēm un bazūnēm. Bet, kad viņi nonāca līdz Kidona klonam, tad Uza izstiepa savu roku, lai pieturētu šķirstu, jo vērši klupa. Tad Tā Kunga dusmas iekvēlojās pret Uzu, un Tas Kungs viņu sita, tāpēc ka viņš bija savu roku izstiepis pret šķirstu, tā ka viņš tur Dieva priekšā nomira. Un Dāvids bija satriekts, ka Tas Kungs lauzdams lauza Uzas dzīvību, un viņš nosauca šīs vietas vārdu: Perec-Uza , un tā līdz šai dienai. Un tanī dienā Dāvidam sametās bailes Dieva priekšā, un viņš izsaucās: "Kā gan es varu Dieva šķirstu vest pie sevis?" Un Dāvids neaizveda šķirstu pie sevis uz Dāvida pilsētu, bet aizveda to sāņus, uz gātieša Obed-Edoma namu.
1. Laiku 13:1-13 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un Dāvids apspriedās ar pavēlniekiem pār tūkstoti un pār simtu un ar visiem vadoņiem. Un Dāvids sacīja visam sapulcinātam Israēlam: „Ja jūs to atzīstat par labu un ja tas ir tā Kunga, mūsu Dieva, nolikts, tad laidīsim ziņu visapkārt un nosūtīsim vēstnešus pie mūsu atlikušajiem brāļiem visos Israēla novados un kopā ar viņiem arī priesteriem un Ievītiem tanīs pilsētās un apgabalos, kur viņi piemājo, lai arī viņi sanāk kopā ar mums, Un atvedīsim atpakaļ pie sevis mūsu Dieva šķirstu, jo mēs neesam pēc tā meklējuši Saula valdīšanas laikā.“ Tad visa sasauktā sapulce sacīja, lai tā darot, jo šī lieta šķita esam taisna viņu acīs. Tādā kārtā Dāvids saaicināja uz sapulci itin visu Israēlu no Ēģiptes upes Šichoras līdz pašai Hamatas pievārtei ar nolūku, lai visi kopā pārvestu Dieva šķirstu no Kirjat-Jearimas. Un tad Dāvids cēlās un viss Israēls un devās kalnup uz Baālu, tas ir uz Kirjat-Jearimu, kura pieder pie Jūdas, lai no turienes atvestu Dieva tā Kunga šķirstu, —tā Kunga, kas mīt pār ķerubiem un kā vārdā tas ir nosaukts. Un viņi pārveda Dieva šķirstu ar jauniem ratiem no Abinādaba nama, pie kam Uso un Achjo vadīja ratus. Bet Dāvids un viss Israēls līksmojās Dieva priekšā ar visu spēku, ar dziesmām, pavadot ar koklēm un arpām, un ar rokas bungām, cimbālēm un bazūnēm. Bet kad viņi nonāca līdz Kidona klonam, tad Usa izstiepa savu roku, lai pieturētu šķirstu, jo vērši klupa. Tad tā Kunga dusmas iekvēlojās pret Usu, un tas Kungs viņu sita, tāpēc ka viņš bija savu roku izstiepis pret šķirstu, tā ka viņš tur Dieva priekšā nomira. Un Dāvids dziļi noskuma, ka tas Kungs bija tādu robu izlauzis, Usu sizdams, un viņš nosauca šīs vietas vārdu—Perec-Usa, kā to sauc vēl līdz šai dienai. Un tanī dienā Dāvidam sametās bailes Dieva priekšā, un viņš izsaucās: „Kā gan es varu Dieva šķirtsu vest pie sevis?“ Un Dāvids arī nepārvietoja šķirstu pie sevis Dāvida pilsētā, bet to novirzīja sāņus gātieša Obed-Ēdoma namā.
1. Laiku 13:1-13 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Dāvids aprunājās ar virsniekiem pār tūkstošiem un pār simtiem un ar visiem lielkungiem. Un Dāvids sacīja uz visu Israēla draudzi: ja jums šķiet labi esam un ja tas ir no Tā Kunga mūsu Dieva, tad sūtīsim visur apkārt pie saviem citiem brāļiem visās Israēla valstīs un pie priesteriem un Levītiem savās pilsētās un viņu apgabalos, ka tie pie mums sapulcējās, Un atvedīsim sava Dieva šķirstu atkal pie sevis; jo Saula laikā mēs to neesam meklējuši. Tad visa draudze sacīja, lai tā darot, jo šī valoda patika visiem ļaudīm. Tad Dāvids sapulcināja visu Israēli no Ēģiptes Šihoras, līdz kur nāk uz Hamatu, atvest Dieva šķirstu no KirjatJearimas. Tad Dāvids cēlās ar visu Israēli uz Baālu, tā ir KirjatJearima Jūdā, no turienes atvest Dieva Tā Kunga šķirstu, Tā Kunga, kas mīt pār ķerubiem, kur Viņa vārds top piesaukts. Un tie veda Dieva šķirstu uz jauniem ratiem no Abinadaba nama, un Uza un Ahio vadīja tos ratus. Un Dāvids un viss Israēls līksmojās Dieva priekšā ar visu spēku, ar dziesmām un ar koklēm un somastabulēm un bungām un pulkstenīšiem un bazūnēm. Bet kad tie nāca līdz Ķidona klonam, tad Uza izstiepa savu roku, to šķirstu turēt, jo tie vērši (to) gāza. Tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Uzu, un Viņš to sita par to, ka tas savu roku bija izstiepis pēc šķirsta, un tas tur nomira Dieva priekšā. Un Dāvids noskuma, ka Tas Kungs tādu robu robojis, Uzu sizdams, un to vietu nosauca PerecUza (Uzas robs) līdz šai dienai. Un Dāvids bijās Dievu tai dienā un sacīja: kā lai es Dieva šķirstu atvedu pie sevis? Un Dāvids neveda to šķirstu pie sevis Dāvida pilī, bet to nolika Gatieša ObedEdoma namā.