Rutes 4:1-22

Boāss bija aizgājis vārtos un tur apsēdies. Un redzi, tas tuvākais radinieks, par kuru Boāss bija stāstījis, gāja garām. Tad Boāss sacīja: "Iegriezies, draugs, atsēdies šeit." Un viņš iegriezās un atsēdās. Un viņš ņēma desmit vīrus no pilsētas vecajiem un sacīja: "Sēdiet šeit." Tā viņi atsēdās. Tad viņš tam tuvākam radiniekam sacīja: "Ir pārdodams kāds tīruma gabals, kas ir piederējis mūsu radiniekam Ēlimeleham. To grib pārdot Naomija, kas atgriezusies no Moāba zemes. Tā nu es domāju, es darīšu tev to zināmu, sacīdams: nopērc tu to manas tautas vecaju priekšā un visu priekšā, kas šeit sēž. Ja tu gribi būt pircējs, tad pērc, bet, ja tu tas negribi būt, tad pasaki man to, lai es zinu, jo cita neviena nav bez tevis, kam nāktos pirkt, bet pēc tevis nāku es." Viņš atbildēja: "Es pirkšu." Tad Boāss sacīja: "Tai dienā, kad tu pirksi to tīrumu no Naomijas rokas, tu saņemsi arī moābieti Ruti, nelaiķa sievu, lai atjaunotu nelaiķa vārdu uz viņa mantojumu." Tad tas tuvākais radinieks sacīja: "Es nevaru to sev pirkt, lai nesabojātu savu mantojumu. Saņem tu manas pirkšanas tiesības, jo es to nevaru pirkt." Senos laikos Israēlā bija šāds paradums par pirkšanu un mainīšanu: lai apstiprinātu kādu lietu, viens novilka savu kurpi un deva to otram, un tāds bija veids, lai noslēgtu Israēlā līgumu. Tad tas tuvākais radinieks sacīja viņam: "Pērc tu to sev." Un viņš novilka savu kurpi. Tad Boāss sacīja vecajiem un visiem ļaudīm: "Šodien jūs esat liecinieki, ka es esmu nopircis no Naomijas rokas visu, kas ir piederējis Ēlimeleham, un visu, kas ir piederējis Kiljonam un Mahlonam. Es esmu saņēmis arī moābieti Ruti, Mahlona atraitni, un ņemšu to sev par sievu, lai nepārtrauktu nelaiķa vārdu uz viņa īpašumu un lai neizdeldētu nelaiķa vārdu no viņa brāļu vidus un no viņa dzimtās vietas vārtiem; jūs esat šodien liecinieki." Tad visi ļaudis un vecaji, kas bija pie vārtiem, sacīja: "Mēs esam liecinieki. Lai Tas Kungs dara to sievu, kas nāks tavā mājā, kā Rahēli un kā Leu, kas abas kopā cēla Israēlā namu. Kļūsti laimīgs un vairo bagātību Efratā, un topi daudzināts Bētlemē! Un to bērnu dēļ, ko Tas Kungs tev dos no šīs jaunās sievas, lai tavs nams ir kā Pereca nams, ko Tamāra dzemdēja Jūdam." Tā Boāss ņēma Ruti, un viņa kļuva tam par sievu; un viņš iegāja pie viņas, un Tas Kungs deva viņai miesas augli, un viņa dzemdēja dēlu. Tad sievas sacīja Naomijai: "Slavēts lai ir Tas Kungs, kas nav licis tev šodien palikt bez radinieka! Lai Viņa Vārds top daudzināts Israēlā! Viņš būs tev par dzīvības atjaunotāju, par balstu tavās vecuma dienās, jo tava vedekla, kas tevi ir mīlējusi, kas tev ir labāka par septiņiem dēliem, ir viņu dzemdējusi." Tad Naomija paņēma bērnu, ielika viņu savā klēpī un kļuva tam par aukli. Un kaimiņienes deva viņam vārdu, sacīdamas: "Dēls ir dzimis Naomijai." Viņas nosauca to par Obedu; tas bija Dāvida tēva Isaja tēvs. Šie ir Pereca pēcnācēji: Perecs bija Hecrona tēvs, Hecrons Rama, Rams Aminādaba, Aminādabs Nahšona, Nahšons Salmona, Salmons Boāsa, Boāss Obeda, Obeds Isaja, bet Isajs bija Dāvida tēvs.