Psalmi 104
104
Slava Dievam, pasaules radītājam
1Teici To Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, cik Tu esi liels, cildenumā un godībā tērpies. 2Tu ģērbies gaismā kā tērpā, Tu izplet debesis kā telts segu. 3Tu ūdeņus liec Savai pilij par pamatu, Tu brauc uz mākoņiem kā ar ratiem, Tu skrien ar vēja spārniem; 4Tu dari vējus par Saviem vēstnešiem un uguns liesmas par Saviem kalpiem. 5Tu pamatojis zemi uz stipriem balstiem, ka tā nesvārstās nemūžam. 6Ar pirmplūdiem Tu biji apsedzis to kā ar drēbēm, ūdeņi stāvēja pāri kalniem; 7no Taviem draudu saucieniem tie bēga, no Tava pērkona tie aizsteidzās bailēs. 8Kalni pacēlās augstu, un lejas nogrima līdz tai vietai, kā Tu tām biji licis. 9Tu robežas esi licis, ko ūdeņiem nebūs pārkāpt, tie neapplūdinās vairs zemi. 10Tu pievadi avotus strautiem pa ielejām, tā ka šie strauti priecīgi burbuļo dziļumos starp kalniem. 11Tie dzirdina tālāk visus kustoņus laukā, tur meža ēzeļi dzesē savas slāpes. 12Viņu krastos dzīvo debess putni un dzied koku zaros dziesmas. 13Tu veldzē kalnus no Savas debess pils; ar augļiem, ko Tu audzē, piepildās zeme. 14Tu liec augt zālei par barību lopiem un dažādiem augiem cilvēku vajadzībām, Tu liec zaļot sējai, lai nāktu no zemes maize 15un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, lai viņa vaigs spīdētu no eļļas un maize lai stiprinātu viņa miesu. 16Ar valgumu pildās Tā Kunga koki, Libanona ciedru koki, ko Viņš stādījis, 17kur putni taisa savas ligzdas, kur stārķi dzīvo ciprešu galotņu zaros. 18Augstie kalni ir par mājokli kalnu kazām, un klintis āpšiem par patvērumu. 19Tu radīji mēnesi laika noteikšanai, un sauli, kas pati zina savu gaitu. 20Kad iestājas tumsa, tad metas nakts, tad kustas visi meža zvēri. 21Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma un gaida savu barību no Dieva. 22Kad saule uzlec, tad tie pazūd un apgulstas savās alās; 23tad cilvēks iziet pie sava darba, iegrimdams savā darbā līdz vakara laikam. 24Cik lieli ir Tavi darbi, ak, Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis; zeme ir Tavu radījumu pilna. 25Redzi, jūra - cik liela un plaša tā uz visām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā daudzumā visādi kustoņi, lieli un mazi. 26Tur brauc kuģi, tur ir leviatāns, ko Tu esi radījis, lai tas rotaļājas tanī. 27Viņi visi gaida uz Tevi, lai Tu viņiem barību dod savā laikā. 28Kad Tu to viņiem dod, tad viņi to sakrāj; kad Tu atver Savu roku, tad viņi top paēdināti ar visu labu. 29Bet, kad Tu apslēp Savu vaigu, tad viņi krīt bailēs; kad Tu viņiem atņem dvašu, tad viņi mirst un atgriežas pīšļos. 30Kad Tu sūti Savu Garu, tad viņi top dzīvi radījumi, tā Tu atjauno zemes seju. 31Tā Kunga godība lai paliek mūžīgi, Tas Kungs priecājas par Saviem darbiem! 32Kad Viņš uzlūko zemi, tad tā trīc; kad Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp. 33Es dziedāšu Tam Kungam visu savu mūžu, es slavēšu savu Dievu, kamēr vien šeit mītu! 34Manas sirds domas lai Viņam patīk, es priecāšos Tam Kungam! 35Grēcinieki lai pazūd no zemes virsas, un kaut bezdievju nebūtu vairs. Teici To Kungu, mana dvēsele! Alelujā!
Pašlaik izvēlēts:
Psalmi 104: RT65
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965
© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965