Bet rūbeniešiem un gadiešiem, un Manases pusciltij Jozua sacīja: "Pieminiet to vārdu, ko Mozus, Tā Kunga kalps, jums ir pavēlējis, teikdams: Tas Kungs, jūsu Dievs, jums grib dot mieru un dot jums šo zemi. Jūsu sievas, jūsu mazie bērni un jūsu ganāmie pulki lai paliek šai zemē, ko Mozus jums ir iedevis šaipus Jordānas, bet jūs paši apbruņojušies celieties savu brāļu priekšgalā, visi karaspēka varonīgie un stiprie vīri, un palīdziet viņiem, kamēr Tas Kungs, jūsu Dievs, arī jūsu brāļiem, tāpat kā jums, būs devis mieru un arī viņi būs ieguvuši īpašumā to zemi, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, viņiem dos. Tad jūs atgriezīsities savā zemē un to dabūsiet, ko Mozus, Tā Kunga kalps, ir jums devis šaipus Jordānas pret saules lēktu." Tad tie atbildēja Jozuam, sacīdami: "Visu, ko tu mums esi pavēlējis, to mēs darīsim, un visur, kur vien tu mūs sūtīsi, mēs iesim. Tāpat kā mēs esam visās lietās klausījuši Mozum, tāpat arī mēs tev klausīsim, lai tikai Tas Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi, kā Viņš ir bijis ar Mozu. Ikvienam vīram, kas turēsies pretī tavai pavēlei un kas neklausīs taviem vārdiem, lai tu arī ko un cik bieži pavēlētu, būs mirt. Tikai esi stiprs un turi drošu prātu."
Bībeles lietotne
Bible App for Kids
